2. Article

Mēs piekrītam Spriedumā norādītajam, ka Satversmes tiesai (turpmāk arī - tiesa), vērtējot īpašuma tiesību ierobežojumu, kas izriet no nodokļa maksāšanas pienākuma, jāņem vērā likumdevēja rīcības brīvība (sk. Sprieduma 18.2. punktu). Tomēr Saeimas izmantotās rīcības brīvības apjomam ir jāatbilst Satversmē noteiktajam. Nodokļu tiesībās, līdzīgi kā citās tiesību jomās, valstij ir pienākums gan ievērot, gan aizsargāt, gan arī nodrošināt personas tiesības (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 7. punktu). Uzskatām, ka Satversmes tiesa, neraugoties uz nodokļu jomā ievērojamo konstitucionālās kontroles specifiku, nedrīkst nepamatoti pašierobežoties, kad tā pārbauda nodokļa atbilstību Satversmei. Diemžēl Spriedumā nav vērtēti vairāki Pieteikumu iesniedzēju argumenti, kuriem bija nozīme lietas izspriešanā. Piemēram, Satversmes tiesa ir norobežojusies no Pieteikumu iesniedzēju argumentiem par subsidētās elektroenerģijas nodokļa (turpmāk arī - SEN) radīto ekonomisko slogu. Tāpat uzskatām, ka Spriedumā izmantotie argumenti un vērtēšanas metodoloģija nav ļāvusi pietiekami pārliecināties par to, vai apstrīdētās normas ir samērīgas un vai tās atbilst tiesiskās paļāvības principam.