4. Article

Mēs uzskatām, ka Satversmes tiesa, pārbaudot īpašuma tiesību ierobežojuma atbilstību leģitīmajam mērķim, nav pietiekami izvērtējusi SEN radīto slogu Pieteikumu iesniedzējiem, lai gan pati, atsaucoties uz savu līdzšinējo praksi, ir pamatoti norādījusi, ka tai jāvērtē, vai nodokļa maksājums nav nesamērīgs slogs adresātam (sk. Sprieduma 21. punktu). Satversmes tiesa ir aprakstījusi labumu, ko sabiedrība gūst no SEN. Turpretī indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarītais zaudējums Spriedumā raksturots vispārīgi, norādot, ka nodoklim nav konfiscējoša rakstura un tas nerada maksātnespējas draudus Pieteikumu iesniedzējiem. Tiesa arī norādījusi uz SEN piemērošanu kā terminētu pasākumu. Uzskatām, ka Satversmes tiesai, ievērojot izskatāmās lietas sarežģītību un ekonomiska rakstura argumentu nozīmi tajā, vajadzēja vērtēt arī SEN ekonomisko ietekmi uz Pieteikumu iesniedzējiem. Īpašuma tiesību ierobežojumu, ko rada nodokļa maksāšanas pienākums, raksturo naudā izsakāmi ekonomiskie rādītāji. Nodokļu tiesību jomā juridiskie un ekonomiskie aspekti ir cieši saistīti. Uz maksātnespējas draudiem, ko Pieteikumu iesniedzējiem jau šobrīd rada SEN maksāšanas pienākums, norādīja paši Pieteikumu iesniedzēji, kā arī pieaicinātā persona J. Grasis (sk. lietas materiālu 2. sēj. 46. lpp, 22. sēj. 115. lpp.). Satversmes tiesa Spriedumā atzinusi: nav pamata izdarīt secinājumu, ka tieši SEN piemērošana būtu uzskatāma par nesamērīgu slogu nodokļa adresātiem vai radītu maksātnespējas draudus Pieteikumu iesniedzējiem (sk. Sprieduma 21.3. punktu). Taču šim apgalvojumam Spriedumā nav sniegts pietiekams pamatojums. Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa ir nepamatoti norobežojusies no ekonomisku apsvērumu vērtēšanas. Līdz ar to Spriedumā trūkst pārliecinošas argumentācijas tam, ka sabiedrības gūtais labums būtu lielāks par Pieteikumu iesniedzēju tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.