2. Article

Situācijas apraksts Valsts ugunsdrošība, kā arī glābšana un civilā aizsardzība ir Iekšlietu politikas joma, par kuru atbild Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (2009. gada 16. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis" 3. pielikuma 4. punkts). Savukārt par ugunsdzēsību mežā un meža zemēs rūpējas un atbild Valsts meža dienests (Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, 6.panta trešā daļa), nodrošinot meža ugunsgrēka vietas atklāšanu, ugunsgrēka ierobežošanu un tā likvidāciju un ugunsgrēka vietas uzraudzību. 2.1. Latvijas mežu platība un ugunsgrēku postījumi Vairāk nekā pusi Latvijas zemes klāj meži. Mežs kā dabas kapitāls un koksnes resursu avots ir Latvijas nacionālā bagātība, kuru ilgtspējīgi apsaimniekojot tiek nodrošināta ekonomiska izaugsme, saglabāta veselīga, bioloģiski daudzveidīga vide un nodrošinātas iedzīvotāju rekreācijas iespējas un citas sociālās vajadzības. Meža zeme aizņem 3,575 miljonus hektāru, un tuvāko gadu laikā meža zemes platība palielināsies (Meža likuma 3. panta pirmās daļas 2.punkts). Pēc Nacionālā meža monitoringa datiem Meža likumā ietvertajai meža definīcijai valstī atbilst 152 tūkst. ha zemes, kas pēc juridiskā statusa patlaban nav mežs, un zeme 158 tūkst. ha lielā platībā, kas tuvākajos gados atbildīs meža kritērijiem, kas kopā gandrīz par 10 % palielinās pašreiz uzraugāmās platības. Tas nozīmē, ka VMD darbiniekiem pieaug darba slodze. Latvijā vienā ugunsgrēkā ik gadu uguns skar vidēji ap 1.3 ha meža platības. Meža ugunsgrēku dēļ mežam vien tiek nodarīti zaudējumi vidēji ap 425 000 eiro gadā. 2014. gadā kopā likvidēti 698 meža ugunsgrēki 591 ha platībā, kas pārsniedz iepriekšējo gadu rādītājus. Līdz 2015. gada 30. jūnijam jau izcēlušies un likvidēti 379 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību 428,3 ha. Īpaši jāizceļ meža ugunsgrēki, kuri, militāro mācību intensitātes pieauguma dēļ, izcēlušies Ādažu militārajā mācību poligonā. Šie meža ugunsgrēki rada būtiskus papildus izdevumus un slogu VMD. 2014.gadā 16% no kopējās uguns skartās meža platības bija reģistrētas tieši Ādažu militārā mācību poligona teritorijā, savukārt 2015.gada pirmajā pusgadā tie jau ir 42% no kopējās uguns skartās meža platības. 1.attēls (Mežu ugunsgrēku skaits un uguns skartās platības sadalījumā pa gadiem) 2.2. Meža ugunsgrēka vietas uzraudzība Lai gan īpašniekam ir pienākums uzraudzīt meža ugunsgrēka vietu pēc ugunsgrēka likvidācijas (Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 10.1 pants), VMD pieredze rāda, ka fizisko un juridisko personu, kuru apsaimniekošanā ir samērā nelielas meža platības, iesaistīšana uzraudzībā ir problemātiska un pārsvarā uzraudzību īpašnieka vietā veic VMD darbinieki. Lielākai daļai meža īpašnieku trūkst zināšanu, pieredzes un atbilstoša aprīkojuma, tajā skaitā darba drošības, kas nepieciešams ugunsgrēka vietas uzraudzībai. Iespējamo uzraudzības veicēju vecums un veselības stāvoklis bieži ir neatbilstošs šī darba veikšanai. Tādejādi nekvalitatīva meža ugunsgrēka vietas uzraudzība rada pamatotu risku meža ugunsgrēkam atjaunoties un apdraudēt pieguļošās mežaudzes, kas var skart arī citus īpašumus. Ugunsgrēka vietas uzraudzība kļūst neiespējama tajos gadījumos, kad meža īpašnieks nedzīvo tiešā sava īpašuma tuvumā. VMD ir ierosinājis nošķirt meža īpašnieku atbildību meža ugunsgrēka vietas uzraudzībā atkarībā no īpašuma lieluma. Paredzēts, ka VMD darbinieki uzrauga ugunsgrēka vietas meža īpašumos, kas mazāki par 5000 hektāriem. Zemkopības ministrija šo priekšlikumu patlaban iesniegusi Iekšlietu ministrijai, lai veiktu grozījumus "Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma" 10.1 panta otrajā daļā. 2.3. Meža ugunsdzēsībā nodarbinātie No 2012. gada 1. janvāra tika ieviests VMD Funkcionālās un strukturālās optimizācijas modelis, kura rezultātā tika nodalīta ugunsdzēsības funkcija un centralizēta tās operatīvā darbība. VMD tika samazināts meža ugunsdzēsībā nodarbināto skaits. Patlaban VMD ugunsdzēsības darbi tiek organizēti šādi: teritorijās ar lielu degamību (piemēram, ap Rīgu, ap Daugavpili), kas veido 8% no visas apsargājamās teritorijas, vadošā loma dzēšanas darbos ir organizatoriskajām struktūrvienībām - Meža ugunsdzēsības stacijām, kuru rīcībā ir attiecīga materiāltehniskā bāze (arī 1 štata vieta). Uguns bīstamajā laikposmā šajās stacijās tiek pieņemti sezonas darbinieki: meža ugunsdzēsības stacijas vadītāji, ugunsnovērošanas torņu dežuranti, meža ugunsdzēsēji, specializētā autotransporta vadītāji un operatīvie dežuranti. Sezonas darbinieki regulāri tiek apmācīti. Pārējās teritorijās meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidāciju veic mežziņi, un Meža ugunsdzēsības stacijās nodarbinātie tiek piesaistīti kā papildspēki nepieciešamības gadījumā. Ugunsdzēsība ir tikai viens no mežziņu darba pienākumiem ugunsbīstamajā laikposmā. Augstas degamības sezonās mežziņu darbs citās kompetences jomās ir ilgstoši pārtraukts. Ievērojot darba īpatnības, VMD darbiniekiem jābūt sasniedzamiem jebkurā diennakts laikā. Tādēļ darba laika ilgums netiek mērīts vai iepriekš noteikts un ugunsnedrošajā laika posmā darbiniekiem nav formālā darba laika beigu ierobežojuma (Valsts meža dienesta likuma 4. panta otrā daļa.). Mežziņu darbu nav iespējams organizēt maiņās. Ugunsnedrošajā laikposmā ir apgrūtina sezonas darbinieku piesaistīšana. Iemesls ir smagie darba apstākļi, mazā darba samaksa un ierobežota darbaspēka pieejamība mazapdzīvotos lauku apvidos. Kā atzīst VK, atsevišķās virsmežniecībās ir liela sezonas darbinieku mainība pat virs 30% (revīzijas ziņojuma 196.2.punkts). Ugunsnedrošajā laikposmā darbā netiek pieņemts pietiekami daudz meža ugunsdzēsēju un specializētā autotransporta vadītāju. Sezonā ar augstu degamību ugunsdzēsības darbu veikšanai darbā būtu jāpieņem līdz pat 648 ugunsdzēsībā nodarbināto, kā norādīts 2013. gada ziņojumā. Līdz šim pēdējos gados nepietiekama finansējuma dēļ sezonas darbam meža ugunsdzēsībā vidēji tika pieņemti aptuveni 320 - 380 nodarbināto. Šādā situācijā, kad trūkst darbaspēka, meža dzēšana tika nodrošināta tikai labvēlīgu meteoroloģisko apstākļu dēļ - Latvijas mežos, par laimi, nebija augstas ugunsbīstamības. Ugunsdzēsēju komandas nedarbojās ar nepieciešamo cilvēku skaitu, tādējādi radot draudus gan nodarbināto veselībai un dzīvībai, gan sabiedrības drošībai un tās ekonomiskajām interesēm. Minētais cilvēku skaits nepieciešams, lai nodrošinātu cilvēku aizvietojamību un darba likumdošanas prasību ievērošanu attiecībā uz pieļaujamo maksimālo darba stundu skaitu. Strādājot ar nepietiekošu darbinieku skaitu, nopietni tiek apdraudēta meža ugunsgrēku savlaicīga atklāšana un dzēšanas uzdevuma izpilde periodos, kad pieaug meža ugunsgrēku skaits. Šādās situācijās gan patstāvīgi, gan sezonā ugunsdzēsībā nodarbinātie tiek paļauti pārslodzei un tiek apdraudēta gan to dzīvība, gan veselība. 2.4. Ugunsdzēsības tehnika Smagā ugunsdzēsības tehnika ir novecojusi, jo lielākoties ir iegādāta laika periodā no 1970. līdz 2000. gadam. VMD īpašumā meža ugunsgrēku dzēšanai pašreiz ir 78 autocisternas, no kurām vairāk nekā puse ir ražotas pirms 1990. gada bijušajā Padomju Savienībā (galvenokārt GAZ 66 un ZIL 130), un 3 traktortehnikas vienības. VMD īpašumā esošās smagās ugunsdzēsības autocisternas, sadalījumā pa reģistrācijas gadiem ir redzamas 1.tabulā. 1. tabula Autocisternas reģistrācijas gads Autocisternu skaits 1970.-1980. 7 1981.-1990. 33 1991.-2000. 21 2001.-2010. 3 2011.-2015. 14 Kopā: 78 2013.gada ziņojumā Ministru kabinets tika informēts par to, ka lielākā daļa no šīm ūdens autocisternām ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, to remonts ir ekonomiski neizdevīgs un nepieciešams veikt to norakstīšanu. Lai nodrošinātu funkcionēšanu novecojušajam smagās ugunsdzēsības tehnikas autoparkam, laika periodā no 2011. - 2013. gadam, bija jāiegādājas 35 jaunas specializētās ugunsdzēsības autocisternas. Līdz šim brīdim nepietiekamā finansējuma dēļ VMD ir iegādāties 14 specializētās ugunsdzēsības autocisternas. 2015., 2016. un 2017. gadā piešķirts finansējums tikai četru specializēto ugunsdzēsības autocisternu iegādei. Strauji nolietojas 2006.gadā iegādātie vieglie kravas apvidus automobiļi, kas speciāli aprīkoti meža ugunsdzēsības profilaktiskās uzraudzības un operatīvās ugunsgrēku ierobežošanas vajadzībām un kurus ikdienā izmanto ar meža ugunsdzēsību saistītie VMD darbinieki. 2.5. Ugunsnovērošanas torņi un meža ugunsdzēsībai nepieciešamās ēkas Šobrīd netiek nodrošināta regulāra visu 181 ugunsnovērošanas torņu izmantošana visā meža ugunsnedrošajā laikposmā. Izmantoti tiek vidēji 59% no kopējā torņu skaita. Torņus neizmanto sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, to ietekmē arī finanšu trūkums dežurantu algošanai, kā arī grūtības atrast darbinieku konkrētā apvidū vai arī tornis atrodas tālu no apdzīvotām vietām. Daļa ugunsdzēsībā izmantojamo ēku ir nolietojušās un nav drošas, kā arī tās neatbilst tām vajadzībām, kas nepieciešamas iegādāto moderno specializēto autocisternu uzturēšanai.