27. Article — : "Dalībvalstis atzīst personu ar invaliditāti

tiesības uz darbu vienlīdzīgi ar citiem; tās ietver iespēju pelnīt iztikas līdzekļus ar darbu, kuru persona ar invaliditāti brīvi izvēlas vai kuram piekrīt darba tirgū un darba vidē, kas ir atklāta, veicina integrāciju un ir pieejama personām ar invaliditāti. Dalībvalstis nodrošina un veicina tiesību uz darbu īstenošanu, tostarp personām, kas par personām ar invaliditāti kļuvušas darbā, un veic atbilstošus pasākumus, tostarp pieņemot normatīvos aktus, lai cita starpā veicinātu tehniskās un profesionālās rehabilitācijas, darba saglabāšanas un atsākšanas programmas personām ar invaliditāti." 7 no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem tiek segti ar profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu invalīdiem un personām ar funkcionāliem traucējumiem saistīti izdevumi (atalgojums pakalpojumu sniegšanā iesaistītajam personālam, obligātās piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās, iestādes vadībā un administrācijā nodarbinātajiem, un ar atalgojuma izmaksām saistīti nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, darba ņēmēja un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai izlietoto materiālu iegādes izmaksas, pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, telpu apsaimniekošanas un komunālie izdevumi, pamatlīdzekļu atjaunošanas, apdrošināšanas, nodokļu maksājumi, vispārējas nozīmes palīgmateriāli, studējošo mācību programmā "Surdotulks" stipendijas un citi izdevumi); 8 no ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem tiek segti tieši ar maksas pakalpojumu saistīti izdevumi (atalgojums pakalpojumu sniegšanā iesaistītajam personālam, obligātās piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās un atalgojums iestādes vadībā un administrācijā nodarbinātajiem, kā arī ar atalgojuma izmaksām saistīti nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, darba ņēmēja un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), maksas pakalpojuma sniegšanai izlietoto materiālu iegādes izmaksas, pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, telpu apsaimniekošanas un komunālie izdevumi, pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa un apdrošināšanas maksājumi, vispārējas nozīmes palīgmateriāli, apmācībās iesaistīto NVA bezdarbnieku stipendijas un citi izdevumi); 9 no transfertiem tiek segti ar sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu Nacionālo bruņoto spēku karavīriem pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām (atalgojums pakalpojumu sniegšanā iesaistītajam personālam, obligātās piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās un iestādes vadībā un administrācijā nodarbinātajiem, kā arī ar atalgojuma izmaksām saistīti nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, darba ņēmēja un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanai izlietoto materiālu iegādes izmaksas, telpu apsaimniekošanas un komunālie izdevumi un citi izdevumi); 10 Aktuālais SIVA rīkojums ir 26.02.2015. rīkojumu Nr. 1-4/28 "Par pakalpojumu groziem". 11 Profesionālā rehabilitācija - pasākumu kopums, kas nodrošina jaunas profesijas apgūšanu, profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, tajā skaitā profesionālās izglītības programmu apgūšanu pamata un vidējā izglītības pakāpē atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim (definīcija SPSPL). 12 Sociālās rehabilitācijas pakalpojums - pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (definīcija SPSPL). 13 "Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam" 46 lpp. 14 Saskaņā ar MK 2013.gada 24.septembra noteikumiem Nr.1002 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras maksas pakalpojumu cenrādis" 15 Saskaņā ar SIVA 26.02.2015. rīkojumu Nr. 1-4/28 "Par pakalpojumu groziem" 16 Finansējuma sadalījums pa gadiem saskaņā ar 30.06.2015. MK noteikumiem Nr. 352 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.1.pasākuma "Profesionālā rehabilitācija"" īstenošanas noteikumi"", 2015. gadā pasākumam 9.1.4.1. paredzēts finansējums 37 564 euro 17 Saskaņā ar SIVA 26.02.2015. rīkojumu Nr. 1-4/28 "Par pakalpojumu groziem". 18 Aprēķinu skat. 2.pielikumā. Labklājības ministrs Uldis Augulis 1. pielikums SIVA noteiktās funkcijas un to izpildes rezultatīvie rādītāji Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no 2011. līdz 2015. gadam 2011. gads (izpilde) 2012. gads (izpilde) 2013. gads (izpilde) 2014. gads plāns 2015. gada plāns Darbības rezultāts Nr. 1: Personām ar prognozējamu invaliditāti un invaliditāti sniegts sociālpsiholoģiskais atbalsts un vispusīga informācija par profesionālās rehabilitācijas un darba iespējām Aģentūras atbalsta punktos apzinātas un informētas personas 1 200 1 581 1 787 1 200 1 200 Darbības rezultāts Nr. 2: Personām ar prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un invalīdu sociālās aizsardzības pasākumu veikšanai nepieciešamajiem speciālistiem nodrošinātas profesionālās izglītības iespējas speciāli pielāgotā vidē** 1. Personas ar prognozējamu invaliditāti un invaliditāti, kurām noteikta profesionālā piemērotība 400 406 416 400 400 2. Personas ar prognozējamu invaliditāti un invaliditāti, kuras saņēmušas profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu 400 397 372 380 380 3. Personas, kuras studējušas profesijās, kuras nepieciešamas invalīdu sociālās aizsardzības pasākumu veikšanai (surdotulki)**** × × × 20 20 4. Personu īpatsvars, kuras pēc profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas iekārtojušās darbā. × × × × 30% Darbības rezultāts Nr. 3: Personām ar prognozējamu invaliditāti un invaliditāti uzlabotas mobilitātes iespējas Pielāgotie automobiļi 33 36 24 25 25 Darbības rezultāts Nr. 4: Noteiktām personu mērķa grupām nodrošināta sociālā rehabilitācija 1. Sociāli rehabilitētās personas ar funkcionāliem traucējumiem darbspējas vecumā pēc darbspējas vecuma, kuras strādā, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku rezultātā cietušās personas, politiski represētās personas un personas ar prognozējamu invaliditāti 1 950 1 950 2 038 1 950 3120 2. Sociāli rehabilitētās personas ar funkcionāliem traucējumiem pēc darbspējas vecuma, kuras strādā × × × 1 170* × 3. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmušo personu īpatsvars pakalpojumu pieprasījušo personu (kuras minētas 1.rādītājā) kopskaitā 35% 34% 28% 40% 34% 4. Sociāli rehabilitētie Nacionālo bruņoto spēku karavīri pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām 288 380 206 288 288 Darbības rezultāts Nr. 5: Efektīva un klientorientēta Sociālās integrācijas valsts aģentūras darbība 1. Personu ar funkcionāliem traucējumiem īpatsvars sociāli rehabilitēto personu skaitā, kurām funkcionālās spējas uzlabotas atbilstoši Bartela indeksam līdz 50% 79,2% 80% 80% 80% x 2. Personu ar funkcionāliem traucējumiem īpatsvars sociāli rehabilitēto personu skaitā, kurām funkcionālās spējas uzlabotas atbilstoši Bartela indeksam virs 50% 20,8% 20% 20% 20% x 1. Personu ar funkcionāliem traucējumiem īpatsvars sociāli rehabilitēto personu skaitā, kurām funkcionālās spējas uzlabotas atbilstoši Bartela indeksam līdz 30%*** × × × × 80% 2. Personu ar funkcionāliem traucējumiem īpatsvars sociāli rehabilitēto personu skaitā, kurām funkcionālās spējas uzlabotas atbilstoši Bartela indeksam virs 30% × × × × 20% 3. Personu, kas apmierinātas ar profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, īpatsvars respondentu skaitā 96% 95% 87% 95% 80% 4. Personu, kas apmierinātas ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, īpatsvars respondentu skaitā 99% 98% 97% 95% 95% * Pakalpojums uzsākts ar 2013.gada 1.septembri, 2015.gadā plānoti vienoti rindā. ** Atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem no profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma nepieciešams nodalīt speciālistu sagatavošanu profesijās, kuras nepieciešamas invalīdu sociālās aizsardzības pasākumu veikšanai (surdotulki). *** Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmušo personu skaitā palielinās to personu ar funkcionāliem traucējumiem īpatsvars, kuras pakalpojumu saņem atkārtoti. Šīm personām funkcionālo spēju izmaiņas (uzlabojums) pēc rehabilitācijas nav vairs tik izteiktas, kā saņemot pakalpojumu pirmreizēji. Tāpat, no 2013.gada personu ar funkcionāliem traucējumiem grupā ir arī strādājošie pensionāri. Šai grupai funkcionālās spējas, uzsākot rehabilitāciju, ir augstākas (pārsvarā ir 17 līdz 19 punkti no 20 max), līdz ar to rehabilitācijas rezultātā nevar uzrādīt būtiskas funkcionālā stāvokļa izmaiņas. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēji aizvien biežāk ir personas ar hroniskām saslimšanām, kurām funkcionālā stāvokļa uzlabošanās potenciāls ir zemāks, nekā personām, kuras pakalpojumu saņem savlaicīgi. Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, parādās tendence, ka personu ar funkcionāliem traucējumiem īpatsvars sociāli rehabilitēto personu skaitā, kurām funkcionālās spējas uzlabotas atbilstoši Bartela indeksam virs 50%, samazinās. Tāpēc nepieciešams samazināt efektivitātes rādītāju - funkcionālo spēju izmaiņas atbilstoši Bartela indeksam. Uzlabojums virs 50 % ir pārāk liels rādītājs attiecībā pret pakalpojuma saņēmēju raksturojumu (funkcionālo stāvokli) un mērījuma skalu Bartela indeksam. Priekšlikums ir noteikt mazāku rādītāju - attiecīgi uzlabojums virs 30% un līdz 30%, vienlaikus tuvākajā laikā plānojot pārskatīt funkcionālo spēju novērtēšanas metodiku rehabilitācijas sākumā un beigās, kā arī pilnveidot to. Avots: Likuma "Par valsts budžetu 2015.gadam" paskaidrojuma raksts "05.37.00 Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana" Labklājības ministrs Uldis Augulis 2. pielikums Konceptuālā ziņojuma projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem Rādītāji 2015. gads Turpmākie trīs gadi (euro) 2016 2017 2018 saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu 1 2 3 4 5 6 1. Budžeta ieņēmumi: 4 626 483 0 0 -754 792 -754 792 1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi apakšprogrammā 05.37.00 ""Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana", tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 1 022 191 euro 4 626 483 0 0 -754 792 -754 792 1.2. valsts speciālais budžets 0 0 0 0 0 1.3. pašvaldību budžets 0 0 0 0 0 2. Budžeta izdevumi: 4 626 483 0 0 0 0 2.1. valsts pamatbudžets apakšprogrammā 05.37.00 ""Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana" 4 626 483 0 0 0 0 2.2. valsts speciālais budžets 0 0 0 0 0 2.3. pašvaldību budžets 0 0 0 0 0 3. Finansiālā ietekme: 0 0 0 -754 792 -754 792 3.1. valsts pamatbudžets 0 0 0 754 792 -754 792 3.2. speciālais budžets 0 0 0 0 0 3.3. pašvaldību budžets 0 0 0 0 0 4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi) X 5. Precizēta finansiālā ietekme: X 0 0 0 0 5.1. valsts pamatbudžets 0 0 0 0 5.2. speciālais budžets 0 0 0 0 5.3. pašvaldību budžets 0 0 0 0 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā): 6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins Lai ik gadu nodrošinātu no valsts budžeta finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vēl 1 140 personām, tādejādi mazinot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu, nepieciešams samazināt SIVA sniegto maksas pakalpojumu apmēru (kopumā 754 792 euro apmērā), tai skaitā rehabilitācijas, ārstniecības, viesu izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus un citus pašu ieņēmumus atsakoties no maksas pakalpojumu veidiem, pēc kuriem nav pieprasījuma (detalizētus aprēķinus skatīt 9.pielikumā "Plānotais SIVA maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu samazinājums 2016.gadā un turpmāk". 10.pielikumā "Kopsavilkums par Sociālās integrācijas valsts aģentūras maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumiem un to izmaiņām". 6.2. detalizēts izdevumu aprēķins LM budžeta programmas 05.00.00. "Valsts sociālie pakalpojumi" ietvaros tiek īstenota apakšprogramma 05.37.00 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana", kur kopējais 2015.gada budžets ir 4 626 483 euro, tai skaitā maksa pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi 1 022 191 euro un 2 063 606 euro sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai un citiem pasākumiem 1 540 686 euro. Konceptuālā ziņojuma 2.risinājuma (sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindas mazināšanai) īstenošanai 2017.gadā un turpmāk ik gadu papildus nepieciešams finansējums 754 792 euro apmērā, tai skaitā EKK 1000 "Atlīdzība" 642 345 euro, (tai skaitā EKK 1100 "Atalgojums" 519 827 euro), EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" 98 014 euro un EKK 5000 "Pamatkapitāla veidošana" 14 433 euro. Aprēķinu par papildus nepieciešamo finansējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai vēl papildus 1 140 personām skat. 4.pielikumā "Aprēķins par papildus nepieciešamo finansējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindas mazināšanai un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindas samazināšanās prognoze līdz 2020.gadam". Detalizēta informācija par aprēķinu ar plānotajiem izdevumiem atlīdzībai, izdevumiem precēm un pakalpojumiem un kapitālajiem izdevumiem, kas veido pakalpojuma cenu vienai personai 5.pielikumā "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai 1 140 personām papildu nepieciešamais finansējums tiešo un netiešo izdevumu atšifrējumā kopā (kopsavilkums)", 6.pielikumā "Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kurss 14 dienām personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā un pēc darbspējīgā vecuma", 7.pielikumā "Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kurss 21 dienām personām ar funkcionāliem traucējumiem un prognozējamu invaliditāti darbspējīgā vecumā un pēc darbspējīgā vecuma", 8.pielikumā "Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kurss 21 dienai ČEAS likvidēšanas dalībniekiem un ČEAS rezultātā cietušajām personām, politiski represētām personām" un 12.pielikumā "Atlīdzības aprēķins 2017.-2019.gadam sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai papildu 1 140 personām, attiecīgi samazinot sniegto maksas pakalpojumu apmērus". Lai ik gadu nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vēl 1 140 personām, tādejādi mazinot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu, nepieciešams samazināt SIVA sniegto maksas pakalpojumu apmēru (kopumā 754 792 euro apmērā), tai skaitā rehabilitācijas, ārstniecības, viesu izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus un citus pašu ieņēmumus, vienlaikus atsakoties no maksas pakalpojumu veidiem, pēc kuriem nav pieprasījuma, tai skaitā EKK 1000"Atlīdzība" 144 477 euro, (tai skaitā EKK 1100 "Atalgojums" 116 900 euro), EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" 582 280 euro, EKK 6000 "Sociālie pabalsti" 27 203 euro un EKK 5000 "Pamatkapitāla veidošana" 832 euro. Detalizēta informācija par maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu samazinājumu sadalījuma pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem 9.pielikumā "Plānotais SIVA maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu samazinājums 2017.gadā un turpmāk". Detalizēta informācija par maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu samazinājumu sadalījuma pa maksas pakalpojumu veidiem 10.pielikumā "Kopsavilkums par Sociālās integrācijas valsts aģentūras maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumiem un to izmaiņām". Ņemot vēra maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu samazinājumu un dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem palielinājumu, lai nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu papildu 1 140 personām veidojas ietekme sadalījuma pa ekonomiskas klasifikācijas kodiem izdevumos, tai skaitā EKK 1000 "Atlīdzība" +497 868 euro, (tai skaitā EKK 1100 "Atalgojums" +402927 euro), EKK 2000 "Preces un pakalpojumi" -484 266 euro, EKK 6000 "Sociālie pabalsti" -27 203 euro un EKK 5000 "Pamatkapitāla veidošana" +13 601 euro. Izmaiņas pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem skat. 11.pielikumā "Izmaiņas pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem saistībā ar maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu samazinājumu un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma papildu 1140 personām papildu nepieciešamo finansējumu". Lai nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vēl papildu 1 140 personām, papildu nepieciešamas 34,35 amata vietas. Izvērtējot SIVA ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās amata vietas un attiecīgi izvērtējot personāla kapacitāti, kas iesaistīta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanā, tiek piedāvāts veikt personāla pārstrukturēšanu no ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistītām amata vietām pārplānojot 16,85 amata vietas uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus izvērtējot noteikto amatalgu apmērus un palielinot tās ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu saistītās amatalgas, kuras ir kritiski zemas (pat zem 60%), salīdzinot ar noteikumos "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību" noteiktajām maksimālajām atalgojuma skalām, ņemot vērā piešķirto kategoriju, un pārējās 17,5 amata vietas tiks nodrošinātas esošo amata vietu ietvaros, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu SIVA. Informācija par amata vietām un atalgojuma apmēriem 12.pielikuma "Atlīdzības aprēķins 2017.-2019.gadam sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai papildu 1 140 personām, attiecīgi samazinot sniegto maksas pakalpojumu apmērus". 7. Cita informācija Veicot izmaiņas, kopējie SIVA resursi izdevumu segšanai nemainās, bet nepieciešams veikt maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu plāna 754 792 euro apmērā samazināšanu, attiecīgi aizvietojot finansējumu 754 792 euro apmērā no valsts budžeta dotācijas. Pasākuma ieviešanai nepieciešami papildus valsts budžeta līdzekļi. Līdzekļu pieprasījums tika iekļauts ministrijas 2016.gada jauno politikas iniciatīvu sarakstā, un saskaņā ar likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas grafiku, 2015.gada 1.jūnijā iesniegts Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā izvērtēšanai. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2015.gada 6.jūlija protokollēmuma Nr.31 2§ "Rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 16.marta rīkojumā Nr.124 "Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2016.gadam" sagatavošanas grafiku"" 2 punktu, atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumiem Nr.867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" ministriju iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas 2016.-2018.gadam netika vērtētas. Atbilstoši Ministru kabineta komitejas 2015.gada 10.augusta sēdē (prot. Nr.22 2§.) nolemtajam, atbalstīts konceptuālā ziņojuma "Par Sociālās integrācijas valsts aģentūru" projekts, paredzot, ka piedāvātā 2.risinājuma varianta īstenošana tiek uzsākta ar 2017.gadu. Līdz ar to nepieciešams atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu un pamatbudžeta izdevumu palielināšanu Labklājības ministrijai valsts budžeta programmas 05.00.00. "Valsts sociālie pakalpojumi" apakšprogrammā 05.37.00 "Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana" 2017.gadā un turpmāk ik gadu 754 792 euro apmērā, lai nodrošinātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu 1 140 personām. Labklājības ministrs Uldis Augulis 3. pielikums Starptautiskās nostādnes profesionālās rehabilitācijas jomā Profesionālā rehabilitācija (vocational rehabilitation) ir starptautiskajos dokumentos atzīts un plaši pielietots pasākumu kopums, kas vērsts uz personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanu. Starptautiskā darba organizācija (SDO) jau kopš pagājušā gadsimta ir vērsusi organizācijas dalībvalstu uzmanību pienācīgas kvalitātes darba iespēju nodrošināšanai personām ar invaliditāti, ņemot vērā vienlīdzīgu iespēju un attieksmes principus, integrāciju un sabiedrības līdzdalību. SDO personu ar invaliditāti nodarbinātības jomā cenšas veicināt pienācīga darba atrašanas iespējas, nodrošināt darba drošību un darba aizsardzību, kas noved pie šo personu dzīves līmeņa paaugstināšanās. Galvenais dokuments šajos jautājumos ir SDO konvencija Nr.159 "Par profesionālo rehabilitāciju un nodarbinātību (personām ar invaliditāti), 1983"1, kuru ratificējušas 82 valstis (Latvija nav ratificējusi) un tai pievienotā Rekomendācija Nr.168.2. Pamatojoties uz minēto Rekomendāciju, ārvalstu likumdošanā noteiktās profesionālās rehabilitācijas definīcijas un pakalpojuma apraksti satur vairākas kopīgas pazīmes3: • Profesionālā rehabilitācija ir pakalpojumu kopums, ko piedāvā personām ar garīgiem vai fiziskiem ierobežojumiem; • Pakalpojumi ir paredzēti, lai dotu iespēju to saņēmējiem pilnveidot savas prasmes un spējas, lai sekmīgi konkurētu darba intervijās, iegūtu darbu un spētu to saglabāt; • Piedāvātie profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi var paredzēt individuālu pārkvalifikāciju, lai atgrieztos iepriekšējā darbā pēc traumas vai garīga rakstura traucējuma; • Profesionālās rehabilitācijas pakalpojums sākas ar individuālu gadījuma izvērtēšanu un beidzas ar sekmīgu personas atgriešanos darba tirgū. Atbilstoši Profesionālās rehabilitācijas asociācijas (Vocational Rehabilitation Association - VRA) noteiktajiem standartiem4, pakalpojums ietver: Organizatoriskās darbības profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai: 1. Klienta novērtējums; 2. Rehabilitācijas plāna sastādīšana (mērķu izvirzīšana un plānotās aktivitātes); 3. Atbildīgo noteikšana un aktivitāšu koordinācija (gadījuma vadības un multidisciplināras pieejas princips); 4. Rehabilitācijas plāna novērtēšana. Profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saturu veidojošās darbības: 1. Medicīniskās konsultācijas un veselības veicināšanas pasākumi, lai atbalstītu klienta atgriešanos darbā; 2. Karjeras konsultācijas; 3. Pasākumi, lai novērstu ārējos šķēršļus, kuri kavē klienta atgriešanos darbā (vides pieejamība, darba vietas aprīkojums un darba organizācija, darba devēju, klienta un sabiedrības attieksme); 4. Konsultācijas ar darba devēju, klienta pašvaldību un nodarbinātības aģentūru; 5. Darba vietas pielāgošana; 6. Esošās vai apgūstamās profesijas analīze (profesionālā piemērotība); 6. Rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšana (ietverot sociālo, medicīnisko un arodrehabilitāciju). Citi autori, piemēram, Fischler, Gary and Nan Booth5 norāda, ka profesionālās rehabilitācijas process sevī ietver vairāku nozaru (multidisciplinārus) pakalpojumus, kas balstās uz šādiem principiem: • Pakalpojums ir vērsts uz konkrētu personu; • Atbilstības kritēriji nosaka, ka klients ir vismaz 16 gadus vecs, bezdarbnieks vai nepietiekami nodarbināts ar fizisku vai garīgu invaliditāti, kas rada būtisku šķērsli nodarbinātībai (piemēram, psihiski traucējumi, alkohola un citu narkotiku atkarība, garīgie un emocionālie traucējumi, uzmanības deficīta traucējumi, specifiski mācīšanās traucējumi, kā arī fiziskie un jušanas (sensorie) traucējumi); • Pakalpojumam jābūt uz orientētam rezultātu (saņemti rehabilitācijas plānā noteiktie pakalpojumi, atrasts algots darbs); • Ierobežotu finansiālo resursu situācijā cilvēkiem ar smagāku invaliditāti pakalpojums nodrošināms prioritāri; • Tiek vērtēta pakalpojuma efektivitāte: 1) Pozitīvs rezultāts profesionālās rehabilitācijas pakalpojumam - personas ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem (invaliditāti) saņēma profesionālās piemērotības izvērtējumu, konsultācijas, arodprasmju apmācības, naktsmītni un ilgtermiņa atbalstu, kas vajadzīgs, lai viņām būtu iespējas strādāt algotu darbu pēc savas izvēles; 2) Negatīvs rezultāts - pēc pakalpojuma saņemšanas personas ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem (invaliditāti) paliek bezdarbnieki vai daļēji nodarbinātas personas. Personas ar fiziska rakstura traucējumiem - vairāk nekā 70 % paliek bezdarbnieka statusā, personas ar garīga rakstura traucējumiem - 70-90% paliek bezdarbnieka statusā. • Pēc pakalpojuma saņemšanas turpinās rūpes par klientu (aftercare). Tas nozīmē, ka profesionālās rehabilitācijas konsultants palīdz sagatavot un iesniegt nepieciešamos dokumentus nodarbinātības aģentūrā. Konsultanti var sniegt atbalstu (atbalstītās nodarbinātības programmu ietvaros), gadījumos, ja klientam ir nepieciešama palīdzība, lai saglabātu esošo darbu (novērstu risku zaudēt darbu). Šis atbalsts var ietvert arī darba prasmju pilnveidošanu klienta darba vietā. Ja klients tomēr darbu zaudējis, tad konsultanti novērtē to, kas ir noticis un konsultē personu par to, kā uzlabot viņas sniegumu vai mainīt ieradumus, kas bija par iemeslu darba zaudēšanai. Pasaules Veselības organizācija (PVO), 2007.gadā apstiprināja globālu rīcības plānu "Par strādājošo veselību laika periodā no 2008-2017. gadam", kas savstarpēji saskaņo šo abu ANO aģentūru (SDO un PVO) rīcību un mudina dalībvalstis vērst uzmanību strādājošo veselības profilaksei, tās veicināšanai un aizsardzībai, liekot uzsvaru uz darba devēju, darba vietas un nodarbināto lomu politikas izstrādei un pilnveidošanai. Abas aģentūras atzīst kritisko stāvokli attiecībā uz strādājošo veselību un invaliditāti, kas saistīta ar nodarbinātību. Tā kā PVO jau 2001. gadā akceptēja Starptautisko funkcionēšanas, invaliditātes un veselības klasifikāciju - SFK (ICF), kas sasaista cilvēka veselību ar dažādām tā funkcionēšanas komponentu novērtējumu, kā cilvēka spēja, daļēja spēja vai nespēja iesaistīties darba tirgū., tad ANO rīcības plāna "Par strādājošo veselību laika periodā no 2008.-2017. gadam", kontekstā starptautiska zinātnieku grupa 2011. gadā izstrādāja uz ICF balstītu profesionālās rehabilitācijas konceptuālu definīciju6, kas sevī ietver šādas pazīmes: 1. Klienta darbā iekārtošanās kā pakalpojuma rezultāts; 2. Pakalpojums nodrošināms personas darba dzīves (darbspējīgā vecuma) periodā; 3. Personas veselības stāvokļa (funkcionālo traucējumu), kas izraisīja darba nespēju, novērtējums; 4. Uz pierādījumiem balstīta pakalpojuma organizācija; 5. Multiprofesionāls (multidisciplinārs) pakalpojuma saturs un intervence. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika izstrādāts ieteicamās profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma definīcijas paraugs: "Profesionālā rehabilitācija ir multidisciplināra, uz pierādījumiem balstīta pieeja, kas piedāvā dažādus pakalpojumus un aktivitātes personām darbspējīgajā vecumā, kurām ir veselības bojājumi vai traucējumi, kas izraisa darbnespēju (darbspējas ierobežojumus) un kuras primārais mērķis ir veicināt šo personu iesaistīšanos nodarbinātībā". 1 http://www.ilo.org/dyn/normlex/en/f?p=NORMLEXPUB:12100:0::NO:12100:P12100_INSTRUMENT_ID:31230 2 http://www.ilo.org/dyn/normlex/en/f?p=NORMLEXPUB:12100:0::NO::P12100_ILO_CODE:R168; 3 http://www.minddisorders.com/Py-Z/Vocational-rehabilitation.html#ixzz2wE54ib00; www.healthyworkinglives.com/vocational-rehabilitation.aspx; www.cirrie.buffalo.edu 4 Vocational Rehabilitation Standards of Practice, 2007; 5 Vocational Impact of Psychiatric Disorders: A Guide for Rehabilitation Professionals. Austin: PRO-ED, Incorporated, 1999. 6 Springer Science+Business Media, LLC, 2011 Labklājības ministrs Uldis Augulis Pielikumi 4-12 Excel formātā