1. Article

Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums Konceptuālais ziņojums "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" (turpmāk - Konceptuālais ziņojums) sagatavots, lai risinātu aktuālās problēmas elektroenerģijas tirgū, vienlaikus risinot jautājumus saistībā ar 2016. gada valsts budžetu un valsts budžeta ietvaru 2016.-2018. gadam. Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) līmeņa saglabāšana un atbalsts energointesīvajiem uzņēmumiem 2013. gadā tika lemts par OIK saglabāšanu visiem elektroenerģijas lietotājiem 26,8 EUR/MWh apmērā. Līdz 2016. gada 1. aprīlim OIK nav būtiski mainījusies, pat nedaudz samazinājusies. Papildus, pieņemot Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumus Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam" (MK noteikumi Nr.395), energointesīvajiem uzņēmumiem būs iespēja maksāt mazāku OIK, t.i., iegūt atlaidi 85% apmērā no OIK "zaļās komponentes" daļas. 2015. gada OIK prognoze liecina par to, ka bez atbalsta OIK varētu pieaugt līdz 41,28 EUR/MWh, kas arī būtu maksimums. Ar katru gadu pieaug faktiskās garantētās maksas par uzstādīto jaudu un obligātā iepirkuma izmaksas. Esošo lēmumu ietvaros jaunas jaudas ekspluatācijā var tikt nodotas līdz 2017. gadam. Savukārt, valsts saistības pret elektroenerģijas ražotājiem sniedzas pat līdz 2037. gadam. Šajā sakarā ir jālemj par esošās sistēmas turpināšanu saistībā ar OIK saglabāšanu noteiktā līmenī, pagarinot tās darbību. Subsidētās elektroenerģijas nodoklis Saeima 2013. gada 6. novembrī pieņēma Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī. Līdz ar to tika ieviests subsidētās elektroenerģijas nodoklis (SEN), lai ierobežotu straujās izmaksas, kas būtu jākompensē elektroenerģijas lietotājiem. SEN tika piemērots ieņēmumiem par pārdoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī ieņēmumiem no garantētās maksas par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Šim nodoklim ir noteiktas trīs dažādas likmes: • 15% dabasgāzes koģenerācijas stacijām; • 10% AER izmantojošām stacijām; • 5% stacijām, kas atbilst noteiktiem nosacījumiem. Satversmes tiesa 2015. gada 3. jūlijā ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2014-12-01 "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 1. punkta un 5. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam". Subsidētās elektroenerģijas nodoklis nav atzīts par nesamērīgu slogu tā maksātājiem. Jāatzīmē, ka iekasētais SEN nodoklis ir mazāks nekā sākotnēji plānotais, jo tam par iemeslu ir gan mazākas dabasgāzes cenas, gan mazāks elektroenerģijas patēriņš kā iepriekš bija plānots. SEN ir viens no finanšu avotiem, lai nepaaugstinātu OIK, līdz ar to kontekstā ar lēmumiem par atbalstu sistēmu būs nepieciešams pieņemt arī lēmumus attiecībā uz SEN. Pašlaik esošais valsts atbalsts komersantiem tiek skaņots ar Eiropas Komisiju (EK), kas prasīja ievērojami ilgāku laiku salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto, jo Latvija pirmo reizi skaņo ar EK visu obligātā iepirkuma sistēmu, atbrīvojumus un atvieglojumus attiecībā uz nodokļiem, kā arī samazinātās SEN likmes. Līdz 2015.gada beigām gaidāms EK lēmums par atbalsta sistēma saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu un atsevišķu tehnoloģiju potenciālo pārsubsidāciju. Pēc EK lēmuma saņemšanas būs nepieciešams veikt analīzi attiecībā uz pasākumiem, lai novērstu konstatēto pārsubsidāciju, un viens no potenciālajiem pasākumiem būtu SEN pagarināšana uz gadu vai ilgāku laika periodu atsevišķām nodokļa maksātāju grupām. Sadales sistēmas tarifu reforma Patreizējie sistēmas tarifi mājsaimniecībām balstās uz elektroenerģijas patēriņu, bet pārējiem lietotājiem, galvenokārt, uz elektroenerģijas patēriņu un uz pieprasīto jaudu. Šāda tarifu struktūra nav vērsta uz efektīvu sistēmas infrastruktūras izmantošanu, jo tīkla vidējā noslodze (vidējā stundas tīkla slodze pret sistēmā uzstādīto kopējo jaudu) 2014. gadā bija 12,5%, bet maksimālās stundas slodzes izmantošana - 19,9%. Pēc informācijas no AS "Sadales tīkls" 85% izmaksu pastāv arī gadījumā, kad neviens nepatērētu elektroenerģiju, savukārt 15% izmaksu ir tieši atkarīgas no sadalītās elektroenerģijas apjoma. Šobrīd lietotāji netiek iedrošināti optimāli izmantot sadales sistēmas infrastruktūru. Turpmāk sistēmas pakalpojumiem ir jābūt lietotājam pieejamiem par zemāko iespējamo samaksu, tarifiem ir jāstimulē lietotājus efektīvi izmantot tīklu un arī izmantot vairāk elektroenerģiju, kas vienlaikus samazinās OIK apjomu uz izlietoto kWh. Vienlaikus tiktu radītas priekšrocības citu energoiekārtu izmantošanai, kā piemēram, siltuma sūkņi, kas vienlaikus uzlabotu atjaunojamo energoresursu (AER) daļu primārajā bilancē. Papildu lietotājs tiks motivēts izmantot to enerģijas veidu, kur ir lielāki energoefektivitātes ietaupījumi. Aizsargāto lietotāju atbalsta turpināšana Aizsargāto lietotāju koncepts ir paredzēts, lai valstī samazinātos enerģētiskā nabadzība un attiecīgi mazinātu to cilvēku skaitu, kas nonākuši šādā situācijā. Līdz ar to enerģētiskās nabadzības mazināšanai pastāv vairāki virzieni, kā piemēram, elektroenerģijas cenas atbalsts, sistēmas pieslēgumu cenu atbalsts un arī atbalsts pieslēgumiem tām trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām, kurās ilgstoši dzīvo bez elektrības personas, kurām nav iespējams segt pieslēguma izmaksas. Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu norādīts, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina neaizsargāto lietotāju energoapgāde. Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu prognoze Ar Ministru kabineta 2014. gada 19. novembra sēdes protokollēmuma Nr.63 23.§ 2.2.apakšpunktu, Ministru kabinetam pieņemot zināšanai informatīvo ziņojumu "Par subsidētās elektroenerģijas nodokļa izpildes progresu", Ekonomikas ministrijai tika uzdots valsts budžeta 2016. gadam projekta sagatavošanas procesā iesniegt Ministru kabinetā izvērtējumu par SEN izpildes progresu 2015. gadā un priekšlikumus par nepieciešamo valsts budžeta finansējumu elektroenerģijas lietotāju atbalstam 2016. gadā un turpmākajos gados. Ekonomikas ministrija šajā Konceptuālajā ziņojumā ir sagatavojusi priekšlikumus par nepieciešamo valsts budžeta finansējumu elektroenerģijas lietotāju atbalstam 2016. gadā un turpmākajos gados. Konceptuālajā ziņojumā ir sagatavoti 2 risinājumi ar attiecīgajiem priekšlikumiem 2016. gada budžetam un 2016.-2018. gada budžeta ietvaram. Vērtējot iespējamās opcijas, tika vērtēta AS "Latvenergo" ikgadējo dividenžu novirzīšana OIK atbalsta finansēšanai. Starptautiskie finanšu konsultanti, izvērtējot Latvenergo koncerna finanšu stāvokli, t.sk., ņemot vērā koncerna vidēja termiņa darbības stratēģiju, un iespējas vidējā termiņā palielināt dividenžu izmaksu, ir secinājuši, ka bāzes scenārija gadījumā (nenotiek negatīvi regulācijas vides notikumi, kuru rezultātā būtu jāveido uzkrājumi esošo aktīvu vērtību norakstīšanai) uzņēmums ir spējīgs ilgtermiņā izmaksāt līdz pat 60% no neto peļņas, taču, ņemot vērā, ka Latvenergo koncerna kapitāla struktūra ir ar palielinātu paša kapitāla īpatsvaru, uzņēmums ir spējīgs ziņojuma pārskata periodā izmaksāt arī līdz pat 100% no neto peļņas. Šāda dividenžu izmaksa atbilstu caurmērā citiem ES nozares uzņēmumiem un ļautu finansēt visus ieplānotos Latvenergo koncerna kapitālieguldījumu projektus. Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumu Nr.1471 "Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu" 3. punkts paredz nosacījumu, ka izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām ir 27% no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, ja valsts budžeta likumā kārtējam gadam nav noteikts citādi. Līdz ar to, lemjot par valsts budžetu 2017. un 2018. gadam, būs nepieciešams noteikt AS "Latvenergo" lielāku valsts budžetā iemaksājamo peļņas daļu. Kā optimālākais risinājums no valsts budžeta veidošanas skatu punkta tiek piedāvāts 1.risinājums. Valsts budžeta apakšprogrammas 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" resursus izdevumu segšanai - dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem nodrošina līdzekļi no AS "Latvenergo" dividendēm šādā apmērā: 2016. gadā 23 665 609 EUR (papildus vidējā termiņa budžeta ietvarā 2015., 2016. un 2017.gadam paredzētajiem - 11 952 123 EUR, nepieciešami 11 713 486 EUR), 2017. gadā 48 009 955 EUR un 2018. gadā 60 352 620 EUR, kā arī ieņēmumi no SEN, kas 2016. gadā plānoti 33 876 000 EUR apmērā, 2017. un 2018. gadā 37 009 000 EUR apmērā katru gadu. Ņemot vērā, ka OIK tiek noteikta periodam no kārtējā gada 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam, valsts budžeta dotāciju publiskajam tirgotājam paredzēts iekļaut valsts budžetā un izmaksāt proporcionāli OIK maksājumiem, t.i. ¾ no nepieciešamās dotācijas izmaksāt no kārtējā gada budžeta, savukārt atlikušo ¼ iekļauj vidēja termiņa budžeta ietvarā nākamajā gadā. Šī risinājuma rezultātā no 2016. gada 1. aprīļa OIK saglabātos 26,79 EUR/MWh un saglabājas šādā līmenī līdz 2019. gada 31. martam. Lai ieviestu 1.risinājumu, ir nepieciešami grozījumi Elektroenerģijas tirgus likuma 28., 281., 291, 30.pantā, svītrojot to daļu, kas nosaka, ka publiskajam tirgotājam kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai1.