13. Article

Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.punktu atzīmēt, ka tieslietu ministram Dz.Rasnačam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram K.Gerhardam ir papildu apsvērumi izskatītajā jautājumā, un tie ir šādi: "Uzsveram, ka saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras UNHCR datiem Latvija atrodas pirmajā vietā Eiropā un piektajā vietā pasaulē migrantu (bēgļu un bezvalstnieku) īpatsvara ziņā - 13%. Atgādinām, ka PSRS okupācijas laikā Latvijā tika iepludināti 700 000 migrantu un mērķtiecīgi izmainīts Latvijas etniskais sastāvs, reaģējot uz ko Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 1987. gada rezolūcijā par Baltijas tautu stāvokli (Nr.872) uzsvēra, ka PSRS uzspiestās migrācijas rezultātā ir apdraudēta Baltijas tautu nacionālā identitāte. Ņemot vērā, ka Latvijas kapacitāte integrēt lielo migrantu skaitu ir ierobežota, Latvija jau 1997.gadā, ratificējot Konvenciju par Bēgļu statusu, darīja to ar atrunām, tostarp, ka Latvijai nav saistošs 34. pants, kas nosaka, ka dalībvalstis pēc iespējas veicina bēgļu asimilēšanu un naturalizāciju. Norādām, ka PSRS koloniālās politikas radītās sekas ne tuvu nav novērstas, par ko liecina fakts, ka pamattauta latvieši vēl arvien veido lingvistisko minoritāti valsts galvaspilsētā, latviešu īpatsvars valstī ir tikai 62% un nenaturalizēto imigrantu (UNHCR statuss - bezvalstnieki) skaits Latvijā pārsniedz 250 000. Latvija netiek galā ar valstī jau esošo migrantu integrāciju, uz ko ir norādījis valsts tiesībsargs. Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskatām, ka šim skaidrojumam ir jābūt iekļautam nacionālajā pozīcijā, kas norāda uz valsts kapacitātes iespējām uzņemt patvēruma meklētājus no citām ES dalībvalstīm. Ņemot vērā Saeimas Eiropas lietu komisijas 12.jūnija par pozīciju Nr. 1 "Par Eiropas Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas programma migrācijas jomā"" lēmumu, Latvija patvērumu meklētāju jautājumā Eiropas Savienībā piedalās, ievērojot solidaritāti, un tā tiek īstenota uz brīvprātīguma pamata, papildus nosakot, ka, izvērtējot patvēruma meklētāju uzņemamo skaitu, ir jāņem vērā valsts vēsturiskie apstākļi, integrācijas un infrastruktūras kapacitātes iespējas. Turklāt Ministru kabineta 6. jūlija lēmumā Latvija norādīja, ka piedalīsies ar vienreizējo kontribūciju, brīvprātīgi uzņemot 250 patvēruma meklētāju. Līdz ar to Latvija savas ES uzņemtās saistības jau pilda pilnā apmērā atbilstoši Latvijas iespējām. Ierosinām septīto rindkopu izteikt šādā (citā) redakcijā: "Latvija iebilst Komisijas ierosinājumam pārvietot 120000 personu pēc Eiropas Komisijas piedāvātās formulas, jo Latvija jau pilda savas ES uzņemtās saistības pilnā apmērā un atbilstoši Latvijas iespējām". Ierosinām 11. rindkopā vārdus "bažas par" aizstāt ar vārdiem "noraidoša attieksme pret". Pamatojoties uz augstāk minēto, atbalstām visus pasākumus, kas nav saistīti ar papildu patvēruma meklētāju uzņemšanu. Aicinām neatbalstīt papildu patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā un no sagatavotā lēmumprojekta izslēgt sadaļu par papildu 526 patvēruma meklētāju uzņemšanu, tā vietā norādot, ka Latvija turpina ievērot uzņemtās saistības un patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānismā iesaistās, ievērojot solidaritāti un uz brīvprātīguma pamata.". Sēdi slēdz plkst. 17.40 Ministru prezidente Laimdota Straujuma Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte