11. Article

Stāšanās spēkā Šis nolīgums stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kurā visas Puses deponējušas savus ratifikācijas instrumentus. …, …gada … TO APLIECINOT, attiecīgie pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu. EIROPAS SAVIENĪBAS VĀRDĀ - BEĻĢIJAS KARALISTES VĀRDĀ - BULGĀRIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ - ČEHIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ - DĀNIJAS KARALISTES VĀRDĀ - VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS VĀRDĀ - IGAUNIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ - ĪRIJAS VĀRDĀ - GRIEĶIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ - SPĀNIJAS KARALISTES VĀRDĀ - FRANCIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ - HORVĀTIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ - ITĀLIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ - KIPRAS REPUBLIKAS VĀRDĀ - LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ - LIETUVAS REPUBLIKAS VĀRDĀ - LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTES VĀRDĀ - UNGĀRIJAS VĀRDĀ - MALTAS REPUBLIKAS VĀRDĀ - NĪDERLANDES KARALISTES VĀRDĀ - AUSTRIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ - POLIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ - PORTUGĀLES REPUBLIKAS VĀRDĀ - RUMĀNIJAS VĀRDĀ - SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ - SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ - SOMIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ - ZVIEDRIJAS KARALISTES VĀRDĀ - LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES VĀRDĀ - ISLANDES VĀRDĀ - 1. pielikums (4. pantā paredzētais saraksts) 1. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu ("Regula (ES) Nr. 525/2013"), izņemot tās 4. pantu, 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu, 15.-20. pantu un 22. pantu. 21. panta noteikumus piemēro attiecīgos gadījumos. 2. Pašreizējie un turpmākie deleģētie un īstenošanas akti, kuri pieņemti, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 525/2013. ______________ 2. pielikums Paziņojums par nolīguma noteikumiem, lai kopīgi izpildītu Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistības saskaņā ar Kioto protokola 3. pantu attiecībā uz Kioto protokola otro saistību periodu, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Līgumslēdzēju pušu konference, kas bija organizēta kā Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme Dohā, ar Lēmumu 1/CMP.8 saskaņā ar Kioto protokola 4. pantu 1. Nolīguma dalībnieki Šā nolīguma dalībnieki ("dalībnieki") ir Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un Islandes Republika, kas visas ir Kioto protokola Puses. Patlaban Eiropas Savienības dalībvalstis ir šādas: Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste. Islande ir šā nolīguma dalībniece saskaņā ar nolīgumu ar Islandi par Islandes līdzdalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā. 2. Kioto protokola 3. pantā paredzēto saistību kopīga izpilde Kioto protokola otrajā saistību periodā Saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 1. punktu dalībnieki savas 3. pantā paredzētās saistības pilda šādi: ‑ dalībnieki saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 5. un 6. punktu nodrošinās, ka dalībvalstīs un Islandē kopsumma Kioto protokola A pielikumā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu antropogēno emisiju agregētajam apjomam, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentā, nepārsniedz to kopējo noteikto daudzumu; ‑ Kioto protokola 3. panta 1. punkta piemērošana siltumnīcefekta gāzu emisijām no aviācijas un kuģniecības dalībvalstīm un Islandei balstās uz Konvencijā izmantoto pieeju, ka Pušu mērķrādītājos iekļauj tikai emisijas no iekšējiem lidojumiem un iekšējās kuģniecības. Eiropas Savienības pieeja Kioto protokola otrajā saistību periodā paliks tāda pati kā pirmajā saistību periodā, tā kā kopš Lēmuma 2/CP.3 nav bijis progresa minēto emisiju iedalīšanā Pušu mērķrādītājos. Tas neskar to Eiropas Savienības saistību stingru ievērošanu, kuras noteiktas klimata un enerģētikas paketē un paliek nemainīgas. Tas neskar arī nepieciešamību veikt pasākumus attiecībā uz šādu gāzu emisijām no aviācijas un jūras flotes degvielām; ‑ katrs dalībnieks var paaugstināt savu mērķu vērienīgumu, pārnesot noteiktās daudzuma vienības, emisijas samazināšanas vienības vai sertificētas emisijas samazināšanas vienības uz tās valsts reģistrā izveidoto anulēšanas kontu. Dalībnieki kopīgi iesniegs informāciju, kas prasīta Lēmuma 1/CMP.8 9. punktā, un kopīgi nāks klajā ar jebkādiem priekšlikumiem Kioto protokola 3. panta 1.b un 1.c punkta nolūkā; ‑ dalībnieki turpinās piemērot Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punktu un šajā sakarā individuāli pieņemtos lēmumus; ‑ dalībnieku kopējās bāzes gada emisijas būs vienādas ar katrai dalībvalstij un Islandei attiecīgajos bāzes gados piemērojamo emisiju summu; ‑ ja zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība 1990. gadā jebkurai dalībvalstij vai Islandei bija siltumnīcefekta gāzu emisijas neto avots, šis dalībnieks saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a punktu savā emisiju bāzes gadā vai periodā iekļauj oglekļa dioksīda ekvivalentā izteiktu antropogēno emisiju agregēto apjomu no avotiem mīnus uztveršana piesaistītājsistēmās bāzes gadā vai periodā no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nolūkā aprēķināt dalībnieku kopējo noteikto daudzumu, kas noteikts saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a punktu; ‑ aprēķinu saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.b punktu piemēro otrā saistību perioda kopējam noteiktajam daudzumam dalībniekiem, kas noteikti saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a punktu, un dalībnieku vidējo gada emisiju summai pirmā saistību perioda pirmajiem trim gadiem, reizinot ar astoņi; ‑ saskaņā ar Lēmumu 1/CMP.8 dalībnieka iepriekšējā perioda pārpalikuma rezerves kontā esošas vienības drīkst izmantot norakstīšanai papildu periodā, lai izpildītu otrā saistību perioda saistības, ciktāl attiecīgā dalībnieka emisijas otrajā saistību periodā pārsniedz tā attiecīgo noteikto daudzumu minētajā saistību periodā, kā noteikts šajā paziņojumā. 3. Nolīguma dalībniekiem noteiktie attiecīgie emisiju līmeņi Kvantitatīvās emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistības dalībniekiem, kas uzskaitītas Kioto protokola B pielikumā iekļautās tabulas trešajā slejā, ir 80 %. Dalībnieku kopējo noteikto daudzumu otrajam saistību periodam noteiks saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a punktu, un tā aprēķināšanu atvieglos ar ziņojumu, ko Eiropas Savienība iesniedz saskaņā ar Lēmuma 2/CMP.8 2. punktu. Dalībnieku attiecīgie emisiju līmeņi ir šādi: ‑ Emisiju līmenis Eiropas Savienībai ir starpība starp dalībnieku kopējo noteikto daudzumu un dalībvalstu un Islandes emisiju līmeņu summu. Tā aprēķināšanu atvieglos ar ziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar Lēmuma 2/CMP.8 2. punktu. ‑ Dalībvalstu un Islandes attiecīgie emisiju līmeņi saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 1. un 5. punktu ir summa, ko veido to attiecīgie daudzumi, kuri norādīti turpmāk 1. tabulā, un jebkādi rezultāti, kurus iegūst, piemērojot Kioto protokola 3. panta 7.a punkta otro teikumu attiecīgajai dalībvalstij vai Islandei. Dalībniekiem noteiktie daudzumi ir vienādi ar to attiecīgajiem emisiju līmeņiem. Eiropas Savienībai noteikto daudzumu atskaitīs no siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem saskaņā ar Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kurā piedalās dalībvalstis un Islande, ciktāl uz minētajām emisijām attiecas Kioto protokols. Dalībvalstu un Islandes attiecīgie noteiktie daudzumi ietver siltumnīcefekta gāzu emisijas pa avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās katrā dalībvalstī vai Islandē no avotiem un piesaistītājsistēmām, uz ko neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu. Tas ietver visas emisijas no avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās, uz ko attiecas Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punkts, kā arī visas slāpekļa trifluorīda (NF3) emisijas saskaņā ar Kioto protokolu. Šā nolīguma dalībnieki atsevišķi ziņo par emisijām pa avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās, uz ko attiecas to attiecīgie noteiktie daudzumi. 1. tabula. Dalībvalstu un Islandes emisiju līmeņi (pirms 3. panta 7.a punkta piemērošanas) oglekļa dioksīda ekvivalenta izteiksmē Kioto protokola otrajam saistību periodam Beļģija 584 228 513 Bulgārija 222 945 983 Čehijas Republika 520 515 203 Dānija 269 321 526 Vācija 3 592 699 888 Igaunija 51 056 976 Īrija 343 467 221 Grieķija 480 791 166 Spānija 1 766 877 232 Francija 3 014 714 832 Horvātija 162 271 086 Itālija 2 410 291 421 Kipra 47 450 128 Latvija 76 633 439 Lietuva 113 600 821 Luksemburga 70 736 832 Ungārija 434 486 280 Malta 9 299 769 Nīderlande 919 963 374 Austrija 405 712 317 Polija 1 583 938 824 Portugāle 402 210 711 Rumānija 656 059 490 Slovēnija 99 425 782 Slovākija 202 268 939 Somija 240 544 599 Zviedrija 315 554 578 Apvienotā Karaliste 2 743 362 625 Islande 15 327 217 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (ES OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).