10. Article

Pieaicinātā persona - Dr. iur. Aivars Lošmanis -, vērtējot Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz procentu saņemšanu, secina, ka Pieteikumu iesniedzējiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ir šādas tiesības, jo noslēgtie līgumi esot atzīstami par spēkā esošiem. A. Lošmanis norāda, ka procentu kā atlīdzības par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu galvenā funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci, kas ietver pieņēmumu, ka kapitāls parasti nes augļus. A. Lošmanis piekrīt Saeimas atbildes rakstā paustajam viedoklim, ka noslēgtos Termiņdepozīta līgumus pēc būtības var kvalificēt kā aizdevuma līgumus, tomēr nepiekrīt tam, ka T. Karginai vairs nav īpašuma tiesību uz nodotajiem naudas līdzekļiem. Tāpat prasījums atdot aizdoto pamatsummu neesot uzskatāms par tādu prasījumu, kas būtu saistīts ar kreditora personu Civillikuma 1799. panta izpratnē. Likums neaizliedzot cedēt šādu naudas prasījumu citai personai. Tāds aizliegums neesot konstatējams arī Termiņdepozīta līgumā. A. Lošmanis norāda, ka apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums aprēķināt, izmaksāt un uzkrāt procentus ir uzskatāms par īpašuma tiesību ierobežojumu Satversmes 105. panta tvērumā. Pieteikumu iesniedzēji esot ieguvuši prasījumus par procentu izmaksu, kuru ekonomiskā vērtība un apmierināšanas kārtība esot skaidri un nepārprotami noteikta līgumos. Procenti esot uzskatāmi nevis par nākotnes ienākumiem vai izredzēm, bet gan par pastāvošām, ar civiltiesisku darījumu nodibinātām prasījuma tiesībām, kuru realizāciju liedzot apstrīdētā norma. Procentu maksājumi valsts atbalsta sniegšanas laikā nevarot tikt izmaksāti, jo apstrīdētajā normā ietverts nepārprotams aizliegums šajā laikā procentus ne tikai izmaksāt, bet arī aprēķināt un uzkrāt. Tādējādi Saeimas atbildes rakstā paustais apgalvojums, ka pēc valsts atbalsta sniegšanas beigām Pieteikumu iesniedzēju rīcībā esot tiesiski līdzekļi nesaņemto procentu atgūšanai, nonākot tiešā pretrunā ar apstrīdētajā normā noteikto.