17. Article

Lai izvērtētu to, vai Pieteikumu iesniedzēju īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai apstrīdētā norma ir pieņemta, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 14. punktu). Pieteikumu iesniedzēju iebildumi pret apstrīdētās normas pieņemšanu pēc būtības ir saistīti ar tās pieņemšanu steidzamības kārtībā un nepietiekamu apspriešanu. 2014. gada 9. jūnijā Ministru kabinets iesniedza Saeimai likumprojektu "Komercdarbības atbalsta kontroles likums", kas paredzēja mainīt komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu. Saeima 2014. gada 12. jūnija sēdē vienbalsīgi atzina likumprojektu par steidzamu (sk. Latvijas Republikas Saeimas 2014. gada 12. jūnija sēdes stenogrammu http://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/247). Likumprojekta pieņemšana steidzamības kārtībā tika saistīta ar nepieciešamību pieņemt jaunu komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu, kas atbilstu Latvijai saistošajiem ES tiesību aktiem valsts atbalsta jomā. Satversmes tiesa norāda, ka atbilstoši Satversmes 75. pantam un Saeimas kārtības ruļļa 92. pantam likumdevējs ir tiesīgs pats izdarīt lietderības apsvērumus par kāda likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā. Finanšu ministrs ar 2014. gada 16. jūnija vēstuli Nr. 17-1-01/3343, kura adresēta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, iesniedza priekšlikumu par apstrīdētās normas iekļaušanu attiecīgajā likumprojektā otrajam lasījumam (sk. lietas materiālu 2. sēj. 192. - 202. lpp.). Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi, ka Saeima ir tiesīga otrajā lasījumā pieņemt normas arī attiecībā uz tādu jautājumu, kuru sākotnēji iesniegtajā likumprojektā regulēt nebija paredzēts (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 6.5. punktu). Turklāt no likumprojekta sagatavošanas materiāliem izriet, ka Finanšu ministrija jau iepriekš ir vērtējusi nepieciešamību pieņemt apstrīdētajai normai līdzīgu regulējumu. Tāpat jau kopš 2009. gada Saeimā risinās diskusijas par apstrīdētajai normai līdzīga regulējuma nepieciešamību attiecībā uz valsts atbalstu saņemošu kredītiestāžu pakārtoto saistību subjektiem un 2009. gada 22. oktobrī tika pieņemts likums "Grozījumi Kredītiestāžu likumā". Atbildīgajai komisijai iesniegtais finanšu ministra priekšlikums bija papildināts ar izvērtējumu par apstrīdētās normas nepieciešamību, kā arī atbilstību Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām. Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka atbildīgā komisija ir vērtējusi Finanšu ministrijas iesniegtos dokumentus un uzklausījusi Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjus un nozares speciālistus. Kaut arī apstrīdētā norma ir apspriesta ļoti īsā laikā, no lietas materiāliem izriet, ka tā pieņemta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību un procedūru. Līdz ar to pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.