18. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu). Atbildīgajai Saeimas komisijai adresētajā finanšu ministra vēstulē, ar kuru tika iesniegts priekšlikums par apstrīdētās normas iekļaušanu likumprojektā otrajam lasījumam, bija sniegts izvērsts apstrīdētās normas nepieciešamības pamatojums un formulēts šāds mērķis: "[..] nepieļaut komercsabiedrībām, kuras saņēmušas vai plāno saņemt atbalstu, kas tiek piešķirts finanšu grūtībās nonākušām komercsabiedrībām, un kurām ir pakārtotas saistības, primāri veikt nevis saņemtā atbalsta atmaksu, bet gan pakārtoto saistību izpildi, kas ir pretrunā ar sabiedrības un nodokļu maksātāju interesēm. [..] Atbilstoši likumprojektā noteiktajam tiek prezumēts, ka sniegtais atbalsts komercsabiedrībām tiks primāri izmantots komercsabiedrību darbības nodrošināšanai, nevis atsevišķu indivīdu mantisko interešu īstenošanai" (sk. lietas materiālu 1. sēj. 186. lpp.). Saeima atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētās normas mērķis ir panākt, lai komercsabiedrības, kuras, atrodoties finansiālās grūtībās, saņēmušas komercdarbības atbalstu, kas saskaņā ar ES vai nacionālajiem normatīvajiem tiesību aktiem par atbalsta piešķiršanu ir atmaksājams pirms pakārtoto saistību izpildes, to atmaksātu visupirms. Tādējādi tiktu nodrošināts tas, ka atbalsta veidā ieguldītie publiskie finanšu līdzekļi pēc iespējas drīzāk atgriežas valsts budžetā. Šis mērķis atbilst visas sabiedrības interesēm (sk. lietas materiālu 2. sēj. 193. lpp.). Saeima un vairākas pieaicinātās personas papildus norāda, ka apstrīdētās normas mērķis ir īstenot ES valsts atbalsta tiesībās pastāvošo sloga sadales principu, kura ievērošana ir būtisks valsts atbalsta saņemšanas priekšnoteikums. Ja valsts ir iesaistījusies tādas komercsabiedrības glābšanā un restrukturēšanā, kura bez valsts atbalsta, visticamāk, kļūtu maksātnespējīga, un tieši valsts atbalsta rezultātā komercsabiedrība var sekmīgi turpināt savu darbību, taisnīguma principam neatbilstu tāda situācija, ka tie subjekti, kuri saņēmuši vislielāko labumu tad, kad komercsabiedrība strādāja labi, nepiedalītos tās glābšanā un restrukturēšanā. Apstrīdētā norma nodrošina to, ka pakārtoto saistību subjekti nesaņem nepamatotu labumu no komercsabiedrībai sniegtā valsts atbalsta un uzņemas samērīgu nastu salīdzinājumā ar to slogu, kuru uzņemas nodokļu maksātāji gadījumā, kad komercsabiedrībai tiek sniegts minētais atbalsts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 19.3. punktu). Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertais īpašuma tiesību ierobežojums ir vērsts uz sabiedrības labklājības nodrošināšanu. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības nodrošināšana.