20. Article

Izvērtējot to, vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, Satversmes tiesa pārbauda, vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo mērķi. Vairākas pieaicinātās personas norāda, ka nepieciešamība pieņemt apstrīdēto normu izrietēja no pasākumiem, kurus Latvija bija apņēmusies veikt saskaņā ar EK lēmumu par valsts atbalstu. Pieņemt lēmumu par valsts atbalstu ir ES kompetencē. Saskaņā ar LESD 3. panta 1. punkta "b" apakšpunktu ES ir ekskluzīva kompetence pieņemt konkurences noteikumus, kas nepieciešami tās iekšējā tirgus darbībai un kas citastarp ietver arī valsts atbalstu. Tas nozīmē, ka vienīgi ES var noteikt juridiski saistošus pasākumus šajā jomā. Lai komercsabiedrībai tiktu piešķirts valsts atbalsts, saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu tam jābūt saderīgam ar ES iekšējo tirgu. Proti, no minētā panta 3. punkta izriet, ka valsts atbalstu grūtībās nonākušu finanšu vai nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai var uzskatīt par saderīgu ar ES iekšējo tirgu tad, ja tas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību un ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirgu, kas būtu pretrunā ar kopīgām interesēm. LESD 108. pants piešķir EK plašas pilnvaras lemt par valsts atbalsta saderīgumu ar ES iekšējo tirgu. EK, pieņemot lēmumu par valsts atbalstu, šajā lēmumā var ietvert pasākumus, kas valstij jāveic, lai nodrošinātu to, ka šāds atbalsts tiek atzīts par saderīgu ar ES iekšējo tirgu. EK lēmuma par valsts atbalstu 6.3.5. punktā ietverti kompensējošie pasākumi konkurences izkropļojumu mazināšanai un sloga sadales nostiprināšanai. Tas ietver vairākus uz taisnīgu sloga sadali vērstus pasākumus, tostarp Latvijas apņemšanos nodrošināt to, ka trešās puses negūst labumu no papildu valsts atbalsta summām, kuras saņēmusi Reverta. EK lēmuma par valsts atbalstu 5.5.3. punkta 72. apsvērumā citastarp norādīts, ka Reverta pārsniedza iepriekš apstiprinātās likviditātes summas daļēji tieši tā iemesla dēļ, ka pēc valsts atbalsta saņemšanas joprojām tika veikti procentu maksājumi pakārtoto saistību subjektiem [sk. EK 2014. gada 9. jūlija lēmumu par valsts atbalstu SA.36612 (2014/C) (ex 2013/NN), ko Latvija īstenojusi attiecībā uz Parex", ES Oficiālais Vēstnesis, 2015. gada 3. februāris, Nr. L 27/12, vai http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/HTML/?uri=CELEX:32015D0162&from=LV]. Šāda situācija, kas bija izveidojusies laikā, kad komercsabiedrība saņēma valsts atbalstu, bija pretrunā ar sloga sadales principu. Likumdevējam jāizvēlas tādu līdzekli minēto pasākumu īstenošanai, kurš atbilstu Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām. Apstrīdētā norma ir uzskatāma par tādu līdzekli. Latvija ir efektīvi transponējusi principus un nosacījumus, kas tai bija jāievēro, lai EK atzītu papildu valsts atbalsta piešķiršanu par saderīgu ar iekšējo tirgu. Pieaicinātā persona S. Harbaceviča norāda, ka apstrīdētā norma ir uzskatāma par atbilstošāko sloga sadales principa piemērošanas veidu (sk. lietas materiālu 3. sēj. 96. - 102. lpp.). Pakārtoto saistību pildīšanas ierobežošana laikā, kamēr komercsabiedrībai tiek sniegts valsts atbalsts, pozitīvi ietekmē valsts atbalsta restrukturizācijas procesu, jo nodrošina atbilstību ES tiesību aktiem par sloga sadalīšanu starp valsti kā komercdarbības atbalsta sniedzēju un citiem labuma guvējiem, turklāt novērš iespēju trešajām personām gūt labumu no sniegtā valsts atbalsta. Tādējādi apstrīdētā norma ir izrietējusi no prasībām, kuras Latvija uzņēmusies, lai, sniedzot valsts atbalstu finansiālās grūtībās nonākušai komercsabiedrībai, tiktu ievērotas ES tiesību normas. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valsts atbalstam noteiktie ierobežojumi ir vērsti ne vien uz Latvijas kā ES dalībvalsts saistību, bet arī uz Satversmē nostiprinātā taisnīguma principa un vienlīdzības principa ievērošanu (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 19.2. punktu). Ar valsts atbalstu visa sabiedrība tiek pasargāta no negatīvajām sekām, ko varētu radīt komercsabiedrības neveiksmīga pārvaldīšana un sekojošā maksātnespēja. Sniedzot komercdarbības atbalstu, valsts iegūst kontrolējošu ietekmi uz komercsabiedrības finanšu līdzekļiem, tāpēc valstij ir jānodrošina tāda komercsabiedrības pārvaldīšana, lai pēc iespējas tiktu aizsargātas sabiedrības intereses. Ierobežojot komercsabiedrības tiesības pildīt pakārtotās saistības, tiek nodrošināta piešķirtā valsts atbalsta izlietošana komercsabiedrības interesēs, proti, komercsabiedrības restrukturizācijai un normālas komercdarbības atjaunošanai, tādējādi nodrošinot arī to, ka komercsabiedrībā ieguldītie valsts finanšu līdzekļi pēc iespējas tiek izlietoti sabiedrības interesēs, turklāt tiek veicināta valsts ieguldīto finanšu līdzekļu atgūšana. Ar apstrīdētās normas palīdzību tiek nodrošināta sabiedrības un nodokļu maksātāju interešu aizsardzība. Līdz ar to apstrīdētā norma ir piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai.