3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - nepiekrīt Pieteikumu iesniedzēju viedoklim un uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam. Visupirms Saeima lūdz Satversmes tiesu izvērtēt, vai ir lietderīgi turpināt tiesvedību lietā pēc M. Kargina konstitucionālās sūdzības. Pēc Saeimas ieskata, esot šaubas par to, vai M. Karginam piemīt subjektīvās tiesības uz procentu saņemšanu saskaņā ar Termiņdepozīta līgumu. Proti, Saeima apšauba to, ka apstrīdētā norma aizskar M. Kargina tiesības uz īpašumu. 3.1. Saeima piekrīt Pieteikumu iesniedzēju viedoklim, ka tiesības uz procentu saņemšanu var ietilpt Satversmes 105. panta tvērumā, taču nepiekrīt, ka uz Pieteikumu iesniedzējiem attiecas Satversmes 105. panta ceturtajā teikumā paredzētais tiesību ierobežojums. Saeima norāda, ka Satversmes 105. panta ceturtais teikums regulē gadījumus, kad atsavināmais īpašuma objekts ir individualizēts, turklāt īpašuma tiesības tiek atņemtas neatgriezeniski. Savukārt konkrētajā gadījumā likumdevēja nodoms esot bijis nevis īpašumu atsavināt piespiedu kārtā, bet gan izmantot valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu. Turklāt apstrīdētā norma nosakot īpašuma tiesību izmantošanas ierobežojumu uz laiku, proti, līdz valsts atbalsta sniegšanas beigām. Saeimas atbildes rakstā pausts viedoklis, ka Pieteikumu iesniedzējiem pēc tam, kad valsts atbalsta sniegšana tiek izbeigta, ne tikai turpinoties procentu izmaksa, bet esot iespējams arī atgūt valsts atbalsta sniegšanas laikā nesaņemtos procentus. Tāpēc, pēc Saeimas ieskata, lietā būtu pārbaudāma apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. 3.2. Saeima norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertais īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, noteikts leģitīma mērķa labad un atbilst samērīguma prasībām. Atbildes rakstā norādīts, ka apstrīdētās normas leģitīmais mērķis - sabiedrības labklājība - izpaužoties kā atbalsta veidā komercsabiedrībā ieguldīto finanšu līdzekļu lietderīga izmantošana sabiedrības vajadzībām un valsts attīstības nodrošināšanai, pēc iespējas novēršot gadījumus, kad saņemtais valsts atbalsts tiktu izmantots atsevišķu personu interešu nodrošināšanai. Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertais regulējums nodrošinot sabiedrības un nodokļu maksātāju interešu aizsardzību, citastarp stabilizējot uzņēmējdarbības vidi un stiprinot godīgu konkurenci. Pēc Saeimas ieskata, pamattiesību ierobežojums ir samērīgs. Saeima norāda, ka apstrīdētajā normā paredzētie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, turklāt nepastāvot citi līdzekļi, ar kuriem leģitīmo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē. Leģitīmo mērķi esot iespējams sasniegt tikai tad, ja apstrīdētajā normā ir noteikts komercsabiedrības pakārtoto saistību izpildes aizliegums, kā arī ietverts tūlītēja spēka piemērošanas pienākums. Pēc Saeimas ieskata, arī labums, ko no apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma gūst sabiedrība, ir lielāks par Pieteikumu iesniedzēju tiesību ierobežojumu. 3.3. Saeima pauž viedokli, ka apstrīdētā norma pilnībā saskan ar sloga sadales principu, kas ir spēkā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) valsts atbalsta tiesībās attiecībā uz grūtībās nonākušām komercsabiedrībām. Minētais princips paredzot, ka valsts atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem jābūt pēdējam pasākumam tad, kad ir izsmelti visi pārējie līdzekļi, citastarp pakārtotie kreditori ar saviem resursiem pilnībā seguši attiecīgos zaudējumus. Apstrīdētā norma novēršot tādu situāciju, ka valsts atbalsts grūtībās nonākušām komercsabiedrībām tiek izmantots attiecīgo uzņēmumu pakārtoto kreditoru interesēs, jo liekot minētajiem kreditoriem uzņemties atbildību par uzņēmuma iepriekšējo darbību un zaudējumiem, tādējādi mazinot bezrūpīgas rīcības risku. Saeima arī norāda, ka attiecībā uz Revertas pakārtotajiem kreditoriem, tai skaitā Pieteikumu iesniedzējiem, apstrīdētā norma Latvijas tiesībās ievieš tos no sloga sadales principa izrietošos noteikumus, kuru izpildi Latvija ir apņēmusies nodrošināt saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 9. jūlija lēmumu par valsts atbalstu 36612 (2014/C) (ex 2013/NN), ko Latvija īstenojusi attiecībā uz "Parex" (turpmāk - EK lēmums par valsts atbalstu). Latvijai esot pienākums nodrošināt to, ka Reverta pakārtoto saistību subjektiem neizmaksā ne aizdevuma pamatsummu, ne procentus. Saeima vērš uzmanību uz to, ka izskatāmajā lietā ir piemērojamas ES tiesību normas, par kuru pareizu iztulkošanu un piemērošanu, pēc Saeimas ieskata, šaubu nav. Ja Satversmes tiesai tomēr par to ir šaubas, tad Saeima lūdz Satversmes tiesu vērsties Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk - EST) ar lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu par lietas izskatīšanai nepieciešamo ES tiesību normu iztulkošanu. 3.4. Satversmes tiesā 2015. gada 20. jūlijā saņemti Saeimas paskaidrojumi, kuros Saeima papildus norāda, ka normas tūlītēja spēkā stāšanās skaidrojama gan ar pienākumiem, kas izrietējuši no ES tiesībām, gan ar tūlītēju nepieciešamību novērst valsts līdzekļu turpmāku izlietošanu pretēji sabiedrības interesēm. Turklāt arī ar pārejas perioda noteikšanu netiktu sasniegts apstrīdētās normas mērķis, jo nebūtu nodrošināta valsts līdzekļu izlietošana vienīgi sabiedrības interesēs.