4. Article

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija - piekrīt Saeimas atbildes rakstā paustajam viedoklim par apstrīdētās normas saturu un interpretāciju un uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam. Finanšu ministrija norāda, ka tās 2014. gada 16. jūnija priekšlikums papildināt likumprojektu "Komercdarbības kontroles atbalsta likums" ar apstrīdēto normu tika izstrādāts, pamatojoties uz vairākiem dokumentiem, tostarp Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) paziņojumiem, un ka priekšlikuma izstrādes laikā vērtēta apstrīdētās normas atbilstība Satversmei, kā arī ņemti vērā Tieslietu ministrijas izteiktie iebildumi, proti, nepieciešamība papildus izvērtēt arī apstrīdētās normas samērīgumu. 4.1. Finanšu ministrija citastarp norāda, ka apstrīdētajai normai līdzīgs regulējums pastāv Slovēnijas Republikā. Tas esot ieviests tādēļ, lai, ievērojot ES noteikto valsts atbalsta regulējumu, būtu iespējams īstenot banku sistēmas stabilitātes stiprināšanas pasākumus, tostarp banku sektora reorganizācijas pasākumus, kuri veicami, izmantojot valsts resursus. Pēc Finanšu ministrijas ieskata, apstrīdētā norma atbilst ES tiesību regulējumam valsts atbalsta jomā. Apstrīdētajā normā ietvertais regulējums izrietot tieši no ES izdotajām vadlīnijām un pamatnostādnēm, kas ir par pamatu valsts atbalsta atzīšanai par saderīgu ar iekšējo tirgu. 2012. gadā EK esot aizsākusi valsts atbalsta regulējuma modernizācijas procesu, un šajā jomā pieņemti vairāki tiesību akti. Tostarp 2014. gadā pieņemts EK paziņojums "Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai" (2014/c 249/01) (turpmāk - Pamatnostādnes par valsts atbalstu). 4.2. Finanšu ministrija norāda, ka komercsabiedrības akcionāriem un investoriem jāpiedalās sabiedrības restrukturizācijā, ņemot vērā to, ka tieši viņi saņēmuši vislielāko labumu tad, kad sabiedrība strādāja labi. Sloga sadales princips nodrošinot to, ka grūtībās nonākušai komercsabiedrībai pirms valsts atbalsta saņemšanas radušos zaudējumu segšanā piedalās arī tās akcionāri un investori. Sloga sadales princips esot obligāti ievērojams visos gadījumos, kad valsts plāno sniegt atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, tai skaitā bankām. Tomēr katrai valstij esot rīcības brīvība izvēlēties piemērotāko veidu, kā to nodrošināt. Apstrīdētās normas pieņemšana esot uzskatāma par piemērotāko veidu, kā nodrošināt sloga sadales prasību ievērošanu Latvijā.