5. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam. Tieslietu ministrija piekrīt, ka Pieteikumu iesniedzēju prasījuma tiesības attiecībā uz procentu izmaksu ietilpst Satversmes 105. panta tvērumā. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, neesot pamatots Pieteikumu iesniedzēju uzskats, ka ar apstrīdēto normu noteikta viņu īpašuma tiesību piespiedu atsavināšana. Īpašuma piespiedu atsavināšanas gadījumā tiekot pilnībā zaudētas īpašuma tiesības uz īpašuma objektu vai tā daļu. Savukārt izskatāmajā lietā Pieteikumu iesniedzējiem joprojām tiekot saglabāts īpašums kā prasījuma tiesības pret Revertu visas noguldījuma summas apmērā un kā prasījuma tiesības attiecībā uz procentu izmaksu. Tieslietu ministrija piekrīt Saeimas atbildes rakstā paustajam viedoklim, ka apstrīdētā norma ierobežo īpašuma tiesību izmantošanu uz noteiktu laiku. Apstrīdētā norma īpašuma tiesību izmantošanu ierobežojot tikai noteiktā laika posmā, proti, komercdarbības atbalsta sniegšanas laikā. Tas, ka Pieteikumu iesniedzēji, realizējot prasījuma tiesības, iespējams, saņems mazākus ienākumus, nekā prognozēts, nenozīmējot, ka nesaņemtās summas apmērā notikusi īpašuma piespiedu atsavināšana Satversmes 105. panta ceturtā teikuma izpratnē. Apstrīdētā norma nosakot īpašuma tiesību izmantošanas ierobežojumu, taču tas esot vērtējams Satversmes 105. panta trešā teikuma tvērumā. Vērtējot Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību ierobežojumu, Tieslietu ministrija norāda, ka tas noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Tieslietu ministrija arī piekrīt, ka minētajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis - nodrošināt būtisku sabiedrības interešu un nodokļu maksātāju aizsardzību. Apstrīdētā norma esot piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai, un, to pieņemot, likumdevējs esot apsvēris, vai leģitīmo mērķi nevarētu sasniegt ar alternatīviem, indivīdu tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Tieslietu ministrija norāda, ka apstrīdētajā normā noteiktais regulējums ir vērsts uz EK Pamatnostādnēs par valsts atbalstu paredzēto kritēriju izpildi. Par apstrīdētās normas atbilstību ES tiesībām liecinot EK lēmumā par valsts atbalstu atzinīgi novērtētie Latvijas veiktie un plānotie sloga sadales principa īstenošanas pasākumi. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, arī minētās pamatnostādnes neparedzot labvēlīgākus līdzekļus pakārtoto saistību subjektu ierobežošanai, jo aizliedzot jebkādu izmaksu veikšanu pakārtoto saistību subjektiem. Tieslietu ministrija uzskata, ka nepastāv tādi līdzvērtīgi alternatīvi līdzekļi, kas mazāk ierobežotu Pieteikumu iesniedzēju tiesības, un ka arī labums, ko gūst sabiedrība no apstrīdētajā normā noteiktā ierobežojuma, ir lielāks par indivīda tiesību ierobežojumu. Proti, tiekot nodrošināts tas, ka valsts atbalsta veidā privātas kapitālsabiedrības iegūtie publiskie finanšu līdzekļi tiek efektīvāk atmaksāti valsts budžetā, nevis izmantoti atsevišķu personu interešu īstenošanai.