6. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam. Tiesībsargs pievienojas Saeimas atbildes rakstā paustajiem argumentiem un norāda, ka izskatāmā lieta būtu jāvērtē Satversmes 105. panta otrā un trešā teikuma tvērumā. Pēc Tiesībsarga ieskata, to apliecina apstrīdētās normas saturs. Ne apstrīdētā norma, ne tās izstrādes dokumenti neliecinot, ka tā būtu pieņemta tikai attiecībā uz Revertas pakārtoto saistību subjektiem. Apstrīdētā norma esot abstrakta un attiecoties uz plašu neidentificējamu personu loku. Pieteikumu iesniedzēju īpašuma tiesības uz procentu maksājumiem netiekot atņemtas, bet tikai ierobežotas uz laiku - no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām. Tiesībsargs norāda, ka minētais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. Varot piekrist Pieteikumu iesniedzēju paustajam viedoklim, ka likumprojekts tika virzīts lielā steigā, taču, pēc Tiesībsarga ieskata, steidzamība neesot būtiski ietekmējusi pieņemto tiesisko regulējumu, citastarp arī apstrīdēto normu. Apstrīdētajai normai esot leģitīms mērķis - nepieļaut to, ka komercsabiedrības, kuras saņēmušas vai plāno saņemt atbalstu un kurām ir pakārtotās saistības, primāri rūpējas nevis par saņemtā atbalsta atmaksu, bet par pakārtoto saistību izpildi. Tātad apstrīdētā norma pēc iespējas nodrošinot sabiedrības un nodokļu maksātāju intereses. Vērtējot apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, Tiesībsargs uzsver, ka apstrīdētajā normā noteiktais ir saistīts ar ES tiesībām. EST esot atzinusi, ka EK paziņojumi uzskatāmi par tiesību aktiem, kas regulē EK un dalībvalstu attiecības valsts atbalsta jomā. Tiesībsargs norāda, ka likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti izvirzītā mērķa sasniegšanai, jo EK paziņojumos nostiprināto principu iestrādāšana nacionālajos normatīvajos aktos atzīstama par tiesisku un efektīvu rīcību. Turklāt leģitīmo mērķi neesot iespējams sasniegt ar citiem, personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Pēc Tiesībsarga ieskata, sabiedrības gūtais labums esot lielāks par personai nodarīto kaitējumu, jo ar apstrīdēto normu vesela komercdarbības nozare tiekot pasargāta no ekonomiskās krīzes radītā satricinājuma. Tādējādi tiekot pasargāta sabiedrība kopumā. Turklāt apstrīdētā norma esot vērsta uz to, lai valsts ieguldītie finanšu līdzekļi tiktu atgūti pēc iespējas drīzāk, un tādējādi veicinot sabiedrības labklājību. Savukārt, vērtējot indivīdam nodarītos zaudējumus, vajagot ņemt vērā to, ka jebkurai personai, nodibinot pakārtotās saistības, jāapzinās ievērojamais ar šādiem darījumiem saistītais risks, kas ietver potenciālu īpašuma tiesību ierobežojumu vai pat zudumu komercdarbības rezultātā. Tiesībsargs uzskata, ka Satversmes tiesai jāapsver nepieciešamība vērsties EST ar lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu.