8. Article

Pieaicinātā persona - Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk - Komisija) - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam. Komisija norāda, ka 2012. gada 15. martā Komisijas padome pieņēma lēmumu, ar kuru tika anulēta Parex bankas licence kredītiestādes darbībai. Pēc licences anulēšanas Parex banka esot kļuvusi par komercsabiedrību, kas vairs nepakļaujas Komisijas uzraudzībai, un uz to vairs neattiecoties Kredītiestāžu likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasības. Komisija vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar Kredītiestāžu likumu pakārtotās saistības pēc būtības esot uzskatāmas par naudas līdzekļu aizdevumu kredītiestādei ar īpašiem likumā paredzētiem nosacījumiem. Šāds aizdevums, kas paredz pirmstermiņa atprasīšanu vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un aizdevēja prasību apmierināšanu tikai pēc visu citu kreditoru prasību apmierināšanas, esot pielīdzināms ieguldījumam kredītiestādes kapitālā un rezervēs. Komisija, atsaucoties uz Satversmes tiesas praksi lietā Nr. 2010-60-01, norāda, ka kredītiestāžu darbības jomā pakārtoto saistību subjektu aizsardzības līmenis ir ievērojami zemāks nekā citu kredītiestādes klientu, piemēram, noguldītāju, aizsardzības līmenis. Pēc Komisijas ieskata, tas, kas tika teikts par pakārtotajām saistībām, esot vienlīdz attiecināms ne tikai uz kredītiestādēm, bet uz jebkuras citas valsts atbalstu saņemošas komercsabiedrības kreditoru, tai skaitā Pieteikumu iesniedzēju, aizsardzību un līgumisko saistību izpildi. Pēc Komisijas ieskata, jebkuram pakārtoto saistību subjektam, arī tādam, kas veic ieguldījumu nevis kredītiestādē, bet parastā komercsabiedrībā, ir jāapzinās iespējamie ar šādu ieguldījumu saistītie riski un tas, ka komercsabiedrības finansiālo sarežģījumu gadījumā viņa aizsardzības līmenis būs zemāks nekā citu klientu aizsardzības līmenis. Komisija piekrīt Saeimas atbildes rakstā paustajam viedoklim, ka pakārtoto saistību aizdevēji nav pasargāti no komercdarbības riska un tiem jāuzņemas atbildība par komercsabiedrības iepriekšējās darbības rezultātiem un ciestajiem zaudējumiem. Šo atbildību nevarot panākt citādi kā vien nosakot ierobežojumus pakārtoto saistību aizdevējiem. Komisija norāda, ka apstrīdētajā normā noteiktais īpašuma tiesību ierobežojums nenozīmē faktisku īpašuma atņemšanu, jo tiek ierobežota tikai ar pakārtotajām saistībām aizdoto naudas līdzekļu procentu aprēķināšana un izmaksa komercdarbības atbalsta sniegšanas laikā. Komisija piekrīt Saeimas paustajam viedoklim par apstrīdētās normas leģitīmo mērķi, kā arī norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertais Pieteikumu iesniedzēju tiesību ierobežojums ir samērīgs.