13. Article

Apstrīdētā norma izdota, pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta otro un ceturto daļu. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Ministru kabinetam, izdodot noteikumus saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta otrajā un ceturtajā daļā ietverto pilnvarojumu noteikt obligātā iepirkuma īstenošanas kārtību un ievērojot šā panta pirmajā daļā noteiktās ražotāju tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, būtu jānoregulē vienīgi veids, kādā īstenojamas likuma 29. panta ceturtajā daļā minētās ražotāju tiesības. Savukārt Ministru kabinets norāda, ka Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta otrā un ceturtā daļa to pilnvarojot izdot apstrīdēto normu. Apstrīdētajā normā esot iekļauts jauns nosacījums, saskaņā ar kuru elektroenerģijas ražotāji noteiktu laiku nevar iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. 13.1. Pilnvarojuma saturam ir jābūt tik skaidram, lai atklātu pilnvarojuma būtību un jēgu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10. punktu un 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu). Satversmes tiesai jānoskaidro ne tikai pilnvarojošo normu saturs, bet arī uz izskatāmo lietu attiecināmo Elektroenerģijas tirgus likuma normu saturs un jāņem vērā citi normatīvie akti. Piemērojot gramatisko tiesību normu interpretācijas metodi, secināms, ka Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta otrajā un ceturtajā daļā ir ietverts to jautājumu loks, kurus Ministru kabinets ir tiesīgs noregulēt. Tomēr gramatiskā metode ir tikai viena no interpretācijas metodēm, un nav pareizi vadīties vienīgi pēc tiesību normas vārdiskās jēgas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2004-25-03 6. punktu). Tādēļ nepieciešams izmantot arī citas tiesību normu interpretācijas metodes - sistēmisko, teleoloģisko un vēsturisko metodi. 13.2. Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta pirmajā daļā noteikts, ka ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības saražoto elektroenerģiju pārdot obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā. Noteikta daļa no visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa ir obligāti nosedzama ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta otrajai daļai Ministru kabinets nosaka šo patēriņa daļu katram atjaunojamo energoresursu veidam tā, lai līdz 2010. gada 31. decembrim šīs daļas īpatsvars kopējā elektroenerģijas patēriņā sasniegtu ne mazāk kā 49,3 procentus. Šo daļu katram no atjaunojamo energoresursu veidiem 2010. gadam un turpmākajiem desmit gadiem Ministru kabinets ir noteicis Noteikumu Nr. 262 1. pielikumā, paredzot, ka Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa daļa, kas obligāti nosedzama ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, sasniedz 54,57 procentus. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta trešo daļu publiskais tirgotājs aprēķina obligāti iepērkamās un, izmantojot atjaunojamos energoresursus, saražotās elektroenerģijas apjomu katram gadam atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai daļai lietotāju kopējā patēriņā un publicē to savā interneta mājas lapā un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Tātad noteiktu daļu no visu elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa sedz ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Ministru kabinets noteic šo daļu katram atjaunojamo energoresursu veidam, ievērojot likumdevēja noteiktā īpatsvara robežu. Savukārt publiskais tirgotājs aprēķina obligāti iepērkamās un saražotās elektroenerģijas apjomu katram gadam. Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturtā daļa noteic, ka nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī kritērijus ražotāju kvalifikācijai šā panta pirmajā daļā noteikto tiesību saņemšanai un kārtību, kādā var atteikties no tām, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no atjaunojamo energoresursu veida, obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību, kā arī pasākumus, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no biomasas, nosaka Ministru kabinets. Pilnvarojumā ietvertais jēdziens "kārtība" norāda uz to, ka Ministru kabinetam ir tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu). Papildus pilnvarojumā lietoti arī tādi jēdzieni kā "nosacījumi elektroenerģijas ražošanai" un "kritēriji ražotāju kvalifikācijai", kas norāda uz to, ka Ministru kabinetam dotais pilnvarojums ir plašāks un aptver ne tikai tiesības noteikumos regulēt obligātā iepirkuma īstenošanas procesuālo raksturu. Tādējādi likumdevējs ir piešķīris Ministru kabinetam pilnvarojumu noregulēt ar obligātā iepirkuma īstenošanu saistītos jautājumus, citastarp pilnvarojumu noteikt termiņus, kādos ražotāji ir tiesīgi pieteikties, lai kvalificētos saražotās elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros. Tāpat Ministru kabinetam ir tiesības noregulēt obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas kārtību. 13.3. Ministru kabinets un pieaicinātā persona - Ekonomikas ministrija - norāda, ka apstrīdētā norma pieņemta, lai novērstu OIK nesamērīgu ietekmi uz elektroenerģijas kopējo cenu un tādējādi aizsargātu elektroenerģijas lietotāju tiesības saņemt elektroenerģiju par pamatotu cenu, kā arī lai stiprinātu Latvijas tautsaimniecību. Proti, OIK, kas sedz obligātā iepirkuma izmaksas un attiecīgi ietekmē elektroenerģijas kopējo cenu, kopš 2010. gada bija pieaugusi trīs reizes jeb par 0,68 centiem/kWh (sk. lietas materiālu 2. sēj. 92. lpp.). Satversmes tiesa jau norādījusi, ka ar pilnvarojuma mērķi saprot to, ko likumdevējs centies panākt, piešķirot Ministru kabinetam tiesības noregulēt attiecīgo jautājumu (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 19. punktu). Ar likumdevēja doto pilnvarojumu izpildvarai jāsaprot ne tikai viena konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība un mērķi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 10.4. punktu). Lai pilnībā izprastu likuma būtību un mērķi, ne vienmēr ir iespējams vadīties tikai no viena likuma, bet nākas vērtēt attiecīgās jomas un dažkārt arī ar to saistīto jomu regulējumu kopumā. Likumdevēja dotais pilnvarojums nozīmē, ka izpildvarai, to īstenojot, jārīkojas tiesību sistēmas ietvaros. Līdz ar to Ministru kabinetam, pieņemot apstrīdēto normu, bija jāņem vērā arī tās konkrētās jomas specifika, kuru likumdevējs uzdevis tam reglamentēt vairāku likumu ietvaros. Enerģētikas likuma 3. panta 1. punktā noteikts, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt enerģijas lietotāju efektīvu, drošu un kvalitatīvu apgādi ar enerģiju pieprasītajā daudzumā un par pamatotām cenām, dažādojot izmantojamo energoresursu veidus, palielinot energoapgādes drošumu un ievērojot vides aizsardzības prasības. Tāpat šā likuma mērķis ir veicināt vietējo, atjaunojamo un sekundāro energoresursu izmantošanu (sk. Enerģētikas likuma 2. panta 6. punktu). Arī Elektroenerģijas tirgus likuma 2. panta 2. punktā ir noteikts, ka viens no likuma mērķiem ir nodrošināt, lai visiem elektroenerģijas lietotājiem, ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija. Šā paša panta 4. punktā noteikts, ka likuma mērķis ir veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tādējādi Ministru kabineta uzdevums ir izstrādāt tādu kārtību, kas ne tikai veicinātu elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, bet citastarp nodrošinātu arī to, ka visiem elektroenerģijas lietotājiem tiek piegādāta elektroenerģija par pamatotām cenām. 13.4. Lai noskaidrotu, vai Ministru kabinets ir rīkojies atbilstoši pilnvarojošā likuma mērķim, nepieciešams noskaidrot, kādi apsvērumi bijuši par pamatu apstrīdētās normas pieņemšanai. Anotācija, kas pievienota Noteikumiem Nr. 365, ar kuriem Noteikumi Nr. 262 tika papildināti ar 100. punktu, apstiprina, ka apstrīdētā norma pieņemta nolūkā nepieļaut elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu. Anotācijā norādīts, ka, pieaugot elektroenerģijas gala tarifam, nepieciešams steidzami izvērtēt, vai turpmāk šāds atbalsts ir ekonomiski pamatojams. "Ja no 2011. gada 26. maija līdz 2013. gada 1. janvārim jaunas tiesības enerģijas ražotājiem saņemt valsts atbalstu netiks piešķirtas, papildu elektroenerģijas tarifa kāpums, kura pamatā būtu tarifa obligātā iepirkuma komponentes atjaunojamās enerģijas daļas pieaugums turpmākajos gados, nebūs lielāks par to, ko Ekonomikas ministrija prognozē turpmākajiem gadiem, ja visas līdz šim piešķirtās tiesības tiek realizētas" (Ministru kabineta noteikumu projekta Nr. TA-1007 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums). Attiecībā uz nepieciešamību pieņemt apstrīdēto normu un pagarināt aizliegumam kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros paredzēto termiņu, Noteikumu Nr. 606 anotācijā norādīts, ka "noteikumu Nr. 262 100. punkts ieviests kā pārejas regulējums līdz jauna atbalsta mehānisma ieviešanas brīdim un šobrīd neparedz jaunu tiesību piešķiršanu. Lai ieviestu jaunu atbalsta mehānismu, nepieciešams pagarināt pārejas regulējuma termiņu". Anotācijas II sadaļas "Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību" 3. punktā norādīts: "Ja līdz 2016. gada 1. janvārim tiesības enerģijas ražotājiem pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesības saņemt garantētu maksu par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu netiks piešķirtas, tad netiks radīts papildu slogs elektroenerģijas galalietotājiem, salīdzinot ar to, ko pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm varētu radīt jau piešķirto tiesību īstenošana. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, ja visi izdotie un spēkā esošie lēmumi par tiesību piešķiršanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tiek īstenoti pilnā apmērā [..], tad ietekme uz elektroenerģijas tarifu palielināsies no 0,0029 LVL/kWh līdz 0,0299 LVL/kWh laikā līdz 2014. gadam" (Ministru kabineta noteikumu projekta Nr. TA-1673 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums). Atbalsta mehānismu pamatā veido Ekonomikas ministrijas piešķirtas tiesības atbalstāmajiem ražotājiem saražoto elektroenerģiju pārdot elektroenerģijas publiskajam tirgotājam obligātā iepirkuma ietvaros par tarifu, kas ir augstāks par elektroenerģijas tirgus cenu. Visas izmaksas, kas rodas publiskajam tirgotājam, pērkot elektroenerģiju no ražotājiem, kuri ieguvuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, sedz elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli to elektroenerģijas patēriņam (sk. lietas materiālu 1. sēj. 68. lpp.). Ja tiek izsniegtas jaunas atļaujas un palielināts obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamās elektroenerģijas apjoms, var palielināties OIK ietekme uz elektroenerģijas tarifu (sk. Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par atbalsta mehānismiem elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus", kurš pieņemts zināšanai ar Ministru kabineta 2012. gada 28. augusta lēmumu). Tātad obligātā iepirkuma apjoma palielinājums var ietekmēt izmaksas, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Ministru kabinets uz noteiktu laiku apturējis tiesību piešķiršanu ražotājiem kvalificēties saražotās elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros, lai novērstu OIK nesamērīgu ietekmi uz elektroenerģijas kopējo cenu. Šādu Ministru kabineta rīcību pamato objektīva nepieciešamība nepieļaut elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, kas negatīvi ietekmētu mājsaimniecību maksātspēju un uzņēmumu konkurētspēju. Līdz ar to apstrīdētā norma pieņemta saskaņā ar pilnvarojošā likuma mērķi un lai nodrošinātu to, ka visiem elektroenerģijas lietotājiem tiek piegādāta elektroenerģija par pamatotām cenām.