5. Article

Pieaicinātā persona - Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 64. pantam. 5.1. Saeima norāda, ka Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturtā daļa, kas ietver Ministru kabineta tiesības noteikt kritērijus ražotāju kvalifikācijai, kā arī obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, pilnvarojot Ministru kabinetu izdot apstrīdēto normu. Likumdevējs esot Ministru kabinetam devis plašu pilnvarojumu noregulēt ne tikai minēto kārtību, bet arī citus Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturtajā daļā norādītos jautājumus. Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta pirmajā daļā noteikto tiesību - proti, tiesību pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros - īstenošana esot atkarīga no obligātā iepirkuma apjoma. Savukārt obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu likumdevējs esot deleģējis Ministru kabinetam. Tādējādi Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, neesot pārkāpis tam dotā pilnvarojuma robežas. 5.2. Saeima nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja uzskatam, ka Ministru kabinets, papildinot Noteikumus Nr. 262 ar apstrīdēto normu, esot vēlējies pilnībā apturēt atbalsta mehānisma - obligātā elektroenerģijas iepirkuma - piemērošanu līdz jauna atbalsta mehānisma ieviešanai. Atbilstoši apstrīdētajai normai jaunas tiesības pārdot biomasas, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un jaunas tiesības saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu no 2011. gada 26. maija līdz 2016. gada 1. janvārim netiekot piešķirtas. Tomēr, pamatojoties uz jau pieņemtajiem lēmumiem, elektroenerģijas iepirkšana obligātā iepirkuma ietvaros tiekot turpināta.