6. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija - uzskata, ka Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, ir pārkāpis tam piešķirto pilnvarojumu. 6.1. No apstrīdētās normas pieņemšanas materiāliem esot secināms, ka tā izdota nolūkā veikt obligātā iepirkuma mehānisma izvērtējumu un nodrošināt pārejas periodu līdz jauna atbalsta mehānisma ieviešanai. Tomēr faktiski tā esot vērsta uz atjaunojamās enerģijas nozares attīstības ierobežošanu. Par to liecinot tas apstāklis, ka Ministru kabinets nav izvērtējis līdzšinējo obligātā iepirkuma mehānismu, kā arī nav izstrādājis priekšlikumus jauna atbalsta mehānisma ieviešanai. Neesot pamatots arī Ministru kabineta atbildes rakstā norādītais, ka ar apstrīdētās normas pieņemšanu tiekot ierobežota obligātā iepirkuma mehānisma ietekme uz elektroenerģijas gala cenu. Elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus, sniegtais atbalsts vismazāk ietekmējot elektroenerģijas gala cenu. Elektroenerģijas cenas pieaugumu radot tieši likumdevēja rīcība, proti, pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana. 6.2. Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta pirmā daļa un 29.1 panta pirmā daļa garantējot elektroenerģijas ražotājiem tiesības kvalificēties attiecīgu tiesību - proti, tiesību pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā un saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu - iegūšanai. Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturtā daļa un 29.1 panta ceturtā daļa piešķirot Ministru kabinetam tiesības noteikt kritērijus ražotāju kvalifikācijai šā likuma 29. panta pirmajā daļā un 29.1 panta pirmajā daļā paredzēto tiesību iegūšanai. Tomēr tas nenozīmējot, ka Ministru kabinets būtu deleģēts uz noteiktu laiku apturēt obligātā elektroenerģijas iepirkuma piemērošanu. Šāda Ministru kabineta rīcība būtu pretrunā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta pirmo daļu un 29.1 panta pirmo daļu.