8. Article

Pieteikuma iesniedzējs vērsies Satversmes tiesā, izskatot administratīvo lietu. Pieteikumā lūgts izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 64. pantam. Apstrīdētā norma nosaka: "No 2011. gada 26. maija līdz 2016. gada 1. janvārim ministrija neorganizē konkursus par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un ražotājs nevar kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu." Satversmes tiesas likuma 19.1 panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ka pieteikums iesniedzams, ja tiesa, izskatot administratīvo lietu pirmajā instancē, apelācijas vai kasācijas kārtībā, uzskata, ka norma, ko iestāde ir piemērojusi vai kas administratīvajā tiesas procesā būtu jāpiemēro šajā lietā, neatbilst Satversmei. No lietas materiāliem izriet, ka apstrīdēto normu konkrētajā administratīvajā lietā piemērojusi Ekonomikas ministrija. Arī Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa, izlemjot prasījumu palielināt obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamās hidroelektrostacijā saražotās elektroenerģijas apjomu, spriedumos atsaukusies uz apstrīdēto normu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 14.-15., 21.-24., 32.-39. lpp.). Tādējādi apstrīdēto normu piemēroja gan iestāde, gan arī administratīvās tiesas. Apstrīdētā norma regulē divas atšķirīgas situācijas, proti, aizliegumu kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un aizliegumu kvalificēties tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Tā kā lietas faktiskie apstākļi neattiecas uz apstrīdētajā normā ražotājiem noteikto aizliegumu kvalificēties tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu, Satversmes tiesa apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 64. pantam vērtēs tiktāl, ciktāl tā attiecas uz ražotāju tiesībām kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros.