9. Article

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Ministru kabinetam nebija likumā noteikta pilnvarojuma izdot apstrīdēto normu, ar kuru atbalsta mehānisma - obligātā elektroenerģijas iepirkuma - piemērošana tiekot pilnībā apturēta līdz jauna atbalsta mehānisma ieviešanai. Turpretim Ministru kabinets un Ekonomikas ministrija pauž viedokli, ka ar apstrīdētās normas pieņemšanu minētais atbalsta mehānisms tiekot apturēts tikai uz laiku. Savukārt pieaicinātā persona - Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija - paudusi viedokli, ka apstrīdētā norma neesot pilnīgi skaidra - ja tā tiekot interpretēta gramatiski, tad attiecoties tikai uz tiem ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās, bet ne uz tiem ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo hidroelektrostacijās (sk. lietas materiālu 2. sēj. 67. lpp.). Lai noskaidrotu apstrīdētās normas tvērumu, šo normu nepieciešams interpretēt kopsakarā ar citām Noteikumu Nr. 262 normām un Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumiem Nr. 883 "Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai", kuri nosaka prasības, kas ir jāizpilda, lai saņemtu atļaujas elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai. 9.1. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 262 7. punktu komersantam, lai tas kvalificētos tiesību iegūšanai pārdot hidroelektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, jāiesniedz Ekonomikas ministrijā attiecīgs iesniegums. Savukārt atbilstoši Noteikumu Nr. 262 14. punktam komersantam, lai tas kvalificētos tiesību iegūšanai pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, jāpiedalās ministrijas organizētajos konkursos, iesniedzot Ekonomikas ministrijā attiecīgu iesniegumu. Tātad komersantam, lai tas varētu kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot hidroelektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, nav jāpiedalās Ekonomikas ministrijas organizētajos konkursos, bet gan jāiesniedz iesniegums Ekonomikas ministrijā, kura Noteikumos Nr. 262 noteiktajā kārtībā to izskata un pieņem attiecīgu lēmumu. Līdz ar to apstrīdētajā normā noteiktais, proti, tas, ka ražotājs nevar kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros, attiecas ne tikai uz tiem komersantiem, kuri elektroenerģiju ražo biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās, bet arī uz tiem komersantiem, kuri elektroenerģiju ražo hidroelektrostacijās. 9.2. Ja komersants vēlas palielināt obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamās elektroenerģijas apjomu, tam saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumiem Nr. 883 "Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai" jāsaņem atļauja palielināt elektrostacijas elektrisko jaudu. Tādējādi apstrīdētā norma attiecas ne tikai uz tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus un vēlas no jauna iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, bet arī uz tiem ražotājiem, kuri vēlas palielināt obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamās elektroenerģijas apjomu. 9.3. Gan Ministru kabinets, gan Ekonomikas ministrija norāda, ka pēc apstrīdētās normas pieņemšanas joprojām turpinoties elektroenerģijas iepirkšana obligātā iepirkuma ietvaros no tiem komersantiem, kuri jau saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Proti, 2013. gadā obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģija iepirkta no 368 ražotājiem, tas ir, par 33 vairāk nekā 2012. gadā. Turklāt pēc apstrīdētās normas pieņemšanas darbu uzsākuši 62 ražotāji, kuriem jau bija piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros (sk. lietas materiālu 1. sēj. 67., 146.-147. lpp.). Tātad apstrīdētā norma neatceļ jau piešķirto valsts atbalstu komersantiem, kuri ieguvuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.