1. Article

Horizontālās ietekmes izvērtējums svaigpiena iepirkuma tirgū 1.1. Konkrētais tirgus 20 Konkrētais tirgus lietā noteikts atbilstoši KL 1.panta 4.punktam, kurš nosaka, ka: "konkrētais tirgus - konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu." 1.2. Konkrētās preces tirgus 21 Svaigpiens ir pamata izejviela, ko abi apvienošanās dalībnieki izmanto ražošanas procesā. KP uzskata, ka govs svaigpiena tirgus gan no ražošanas, gan no patēriņa viedokļa definējams kā atsevišķs konkrētās preces tirgus. Minētais preces (svaigpiena iepirkuma) tirgus tika definēts arī KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens. 1.3. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 22 Saskaņā ar KL 1.panta 3.punktu "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus - ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām". 23 Saskaņā ar Ziņojumā minēto, svaigpiena iepirkuma ģeogrāfiskais tirgus var tikt noteikts kā Baltijas tirgus. Ziņojuma iesniedzējs to pamato ar to, ka, neskatoties uz to, ka svaigais piens ir produkts ar izteikti ierobežotu uzglabāšanas laiku, kas liek ierobežot tā tirdzniecības robežas, pastāv virkne faktoru, kas to atspēko: 1) svaigpiens savā būtībā ir nediferencēta prece ("commodity"), kas pēc savām pamatīpašībām neatšķiras, vai tā ir saražota vienā vai otrā valstī (vismaz vienā konkrētā klimatiskā reģiona ietvaros, piemēram, Baltijas valstu kontekstā); 2) svaigpiens ieņem būtisku daļu Baltijas valstu starpā notiekošās ārējās tirdzniecības piena produkcijas segmentā. Latvija šajā ziņā ir ievērojama ar lielu svaigpiena eksporta īpatsvaru (lielāko daļu iepērk Lietuvas piena pārstrādātāji); 3) Eiropas Savienības (turpmāk - ES) piena kvotu atcelšana no 01.04.2015. rada labvēlīgus apstākļus turpmākai barjeru noņemšanai pārrobežu tirdzniecībai. 24 KP izvērtēja datus par svaigpiena importa un eksporta dinamiku un secina, ka situācija svaigpiena iepirkuma tirgū ir neviennozīmīga, jo svaigpiena eksports no Latvijas ir liels, bet importa īpatsvars ir nebūtisks. Arī atbilstoši Ziņojuma iesniedzēja informācijai ievērojams apjoms (aptuveni piektdaļa) no Latvijā saražotā svaigpiena tiek eksportēts. 25 Lauksaimniecības datu centra (turpmāk - LDC)1 rīcībā esošā informācija liecina, ka eksportētais svaigpiena apjoms, kurš iepirkts no ražotājiem Latvijā laika periodā no 2010.-2015.gada maijam ieskaitot, bija 19-27% robežās no ražotājiem iepirktā apjoma, un, salīdzinot ar 2010.gadu šis apjoms, ir palielinājies. Informācija, kas iegūta no svaigpiena ražotājiem un ārvalstu piena produktu ražotājiem, liecina, ka Baltijas valstīs ir piena iepircēji, kas ilgstoši paši vai ar kooperatīvu vai cita veida uzņēmumu starpniecību iepērk svaigpienu no Latvijas zemniekiem. 26 Savukārt importētais svaigpiena apjoms uz Latviju no kopējā iepirktā svaigpiena apjoma par minēto laika periodu bija robežās no 1 līdz 5%. 27 Nosakot tirgus daļu svaigpiena iepirkumā, KP vadījās no LDC informācijas par svaigpiena iepirkuma apjomu no svaigpiena ražotājiem (piegādātājiem), iepirkto svaigpiena apjomu no citiem piena pircējiem, kā arī tirgus daļas noteikšanai ņēma vērā svaigpiena iepircēju importa un eksporta apjomus. 28 Lai gan eksporta apjomi liecina, ka tirgus var tikt definēts plašāk par Latvijas teritoriju, bet importa apjomi liecina par to, ka tirgus ir šaurāks, t.i., Latvijas teritorija. Izvērtējot šos pretējos argumentus, KP secina, ka lieli eksporta apjomi liecina par to, ka Latvijā saražotais svaigpiens spēj konkurēt ar ārvalstīs saražoto svaigpienu. Savukārt zemie importa apjomi liecina, ka ārvalstīs saražotais svaigpiens nespēj konkurēt ar Latvijā saražoto svaigpienu un attiecīgi nespēj izdarīt spiedienu uz svaigpiena iepirkuma cenām Latvijā. 29 Svaigpiena pārstrādātāja iespējas iepirkt svaigpienu noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā var ietekmēt vairāki faktori, t.sk. transportēšanas izmaksas, cenu atšķirības dažādās ģeogrāfiskās teritorijās, saimniecību saražotā piena apjoms (daudzums) un tās atrašanās kāda pārstrādātāja piena savākšanas maršrutā, pārstrādātāja iepirktā piena apjoms, pieprasījuma pieaugums/kritums. Tādējādi minētie faktori katra piena ražotāja un pārstrādātāja iespējas pārslēgties un konkurēt noteiktā teritorijā var ietekmēt būtiski atšķirīgi. Mazākiem pārstrādātājiem ģeogrāfiskā teritorija, kurā tie iepērk pienu, var būt mazāka nekā Latvijas teritorija, uz ko norāda nelielo pārstrādes uzņēmumu sniegtā informācija par piena savākšanas maršrutiem. Savukārt lieliem pārstrādātājiem teritorija, kurā tie dēļ lieliem pārstrādes apjomiem spēj iepirkt pienu, var būt arī plašāka nekā Latvijas teritorija, ko pierāda lielo Lietuvas pārstrādes uzņēmumu spēja iepirkt pienu Latvijas teritorijā. Tāpat piena kooperatīvi, kas sniedz piena transportēšanas pakalpojumus saimniecībām, vai citi starpnieki, kas iepērk pienu no svaigpiena ražotājiem, lai to pārdotu tālāk kādam no pārstrādātājiem, var būt daudz elastīgāki savās iespējās pārslēgties plašākas ģeogrāfiskas teritorijas ietvaros. 30 Ņemot vērā minēto, KP uzskata, ka konkrētais ģeogrāfiskā tirgus definējums Lietā atstājams atvērts (vismaz Latvijas teritorija), jo ģeogrāfiskā tirgus definējums svaigpiena iepirkuma tirgū atkarīgs no attiecīgās tirgus situācijas, t.i., cenas un pieprasījuma svārstībām, kas ir mainīgas. 1.4. Tirgus struktūra 31 KP rīcībā esošie LDC dati liecina, ka pēdējos trīs gadus (2012., 2013., 2014.) svaigpiena tirgus apjoms ir palielinājies. Tabula Nr.1 Svaigpiena iepirkuma apjoms naturālās vienībās ( kg) 2010 2011 2012 2013 2014 2015 (1-5) 749 026 992 736 234 492 789 872 799 795 080 730 809 357 089 283 879 302 Avots: LDC 32 2014.gadā RPK grupas un RPS kopējā tirgus daļa bija lielāka par pārējo svaigpiena iepircēju tirgus daļām Latvijā. AS "Preiļu siers" tirgus daļa bija (*) [10-20]%. Savukārt 2015.gada piecos mēnešos lielākais svaigpiena iepircējs Latvijā ir AS "Preiļu siers" ar (*) [20-30]% tirgus daļu. Tai seko RPK grupa ar (*) [10-20] % tirgus daļu un AS "Tukuma piens" ar (*) [10-20]% tirgus daļu. RPS tirgus daļa svaigpiena iepirkumā ir (*) [1-5]% Tirgū darbojas arī daudz svaigpiena iepircēju ar nenozīmīgām tirgus daļām. RPK grupas tirgus daļa šajā tirgū pēdējos gados bija ar krītošu tendenci, svārstoties (*) [10-30]% robežās. RPS tirgus daļa bijusi stabila (*) [1-5]% robežās. Ievērojot struktūras izmaiņas analizētajā periodā, KP secina, ka AS "Preiļu siers" un AS "Tukuma piens" pakāpeniski izaug uz citu mazāko uzņēmumu un RPK grupas tirgus daļas rēķina. Spriežot pēc 2015.gada piecu mēnešu datiem, RPK grupas un RPS kopējai apvienotai tirgus daļai svaigpiena iepirkuma tirgū strauji pietuvinājusies AS "Preiļu siers" ar (*) [20-30]% tirgus daļu. Tabula Nr.2 Svaigpiena iepirkuma tirgus struktūras dinamika Latvijā 2010 2011 2012 2013 2014 2015 (5 mēn.) RPK grupa (*) [20-30]% (*) [20-30]% (*) [20-30]% (*) [20-30]% (*) [20-30]% (*) [10-20]% RPS (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% RPK grupa +RPS kopā (*) [30-40]% (*) [30-40]% (*) [20-30]% (*) [20-30]% (*) [20-30]% (*) [20-30]% AS "Preiļu siers" (*) [10-20]% (*) [10-20]% (*) [10-20]% (*) [10-20]% (*) [10-20]% (*) [20-30]% AS "Tukuma piens" (*) [5-10]% (*) [5-10]% (*) [5-10]% (*) [5-10]% (*) [5-10]% (*) [10-20]% KS LPPKS "Trikāta" (*) [5-10]% (*) [5-10]% (*) [5-10]% (*) [5-10]% (*) [5-10]% (*) [5-10]% LPKS "Piena ceļš" (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% AS "Smiltenes piens" (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% AS "Talsu piensaimnieks" (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% CITI (*) [30-40]% (*) [30-40]% (*) [30-40]% (*) [30-40]% (*) [30-40]% (*) [30-40]% Avots: LDC 1.5. Ietekmes izvērtējums 33 Apvienošanās dalībnieki vērtējami kā samērā cieši konkurenti svaigpiena iepirkuma tirgū, jo ir lielākie piena pārstrādes uzņēmumi, lai gan pamatā strādā katrs ar saviem lojālajiem svaigpiena ražotājiem, tomēr mēģina piesaistīt svaigpiena ražotājus arī plašākas ģeogrāfiskās teritorijas ietvaros, nekā mazie piena pārstrādes uzņēmumi. KP vērtējumā apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa pieaugs nebūtiski. 34 Kopumā vērtējot, svaigpiena iepirkumu tirgus attīstība ir atkarīga no konkurences struktūras un tirgus dalībnieku efektivitātes gan svaigpiena ražošanas tirgū, gan pārstrādes tirgū. Pastāvot būtiskai eksporta daļai gan svaigpiena iepirkumā, gan gatavās piena produkcijas realizācijā, Latvijas svaigpiena ražotāju un pārstrādātāju efektivitāte (t.sk. sakarā ar piena kvotu atcelšanu) var tikt pamatoti salīdzināta arī plašākā ģeogrāfiskā mērogā kā Latvija. 35 Latvijas tirgū darbojošos pārstrādātāju iepirktā svaigpiena apjoms un pārdotās produkcijas apgrozījums ir mazāks salīdzinājumā ar ģeogrāfiski tuvākiem konkurentiem citās valstīs, kas var ietekmēt to konkurētspēju sevišķi ārvalstu tirgos. Turklāt, pastāvot sadrumstalotai piena pārstrādei un nepietiekami noslogotām jaudām, rezultātā arī zemākai efektivitātei piena pārstrādē, esošo pārstrādātāju spēja palielināt iepirkto svaigpiena apjomu, kas varētu tikt palielināts uz eksporta rēķina, vai jaunu tirgus dalībnieku (piena pārstrādes uzņēmumu) iekļūšana svaigpiena iepirkuma tirgū īstermiņā ir maz ticama, ja vien netiek ieviesti jauni inovatīvi produkti. Secināms, ka esošā pārstrādes tirgus struktūra Latvijā un konkurētspēja plašākā ģeogrāfiskā tirgū nevar būt efektīva ilgtermiņā. 36 RPK grupas2 skaidrojumus par situāciju svaigpiena iepirkuma tirgū: "RPK grupas vērtējumā palielinoties uzņēmumam, palielināsies svaigpiena iepirkums, vietējie svaigpiena ražotāji varēs rēķināties ar stabilu, uz ilgtermiņu sadarbību orientētu vietējo uzņēmumu, nevis eksportēt svaigpienu uz ārvalstīm, piemēram, Lietuvu. (..)". KP vērtējumā piena nozare Latvijā apjoma ziņā atpaliek no Lietuvas, palielinot apvienotā uzņēmuma ražošanas apjomu, būs iespēja palielināt vietējā svaigpiena iepirkumu, tādējādi palielinot un attīstot Latvijas lauksaimniecības nozari. KP vērtējumā lielāks pieprasījums pēc svaigpiena sekmēs arī piena ražošanas efektivitātes rādītāju uzlabošanu. 37 KP ieguva papildu skaidrojumus par RPK grupas sadarbības principiem ar svaigpiena ražotājiem, t.sk. kooperatīviem. Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācija3 norādīja uz apvienošanās dalībnieku tendenci sadarboties ar salīdzinoši lieliem piena ražotājiem un, izmantojot dažādus cenu aprēķināšanas mehānismus, cenšanos izspiest no tirgus mazos piena ražotājus un lauksaimniecības kooperatīvus. Vēstulē norādīts uz konkurences mazināšanos un iepriekš nosaukto risku palielināšanos. Minēto tendenci apstiprināja arī KP aptaujātie piena kooperatīvi Latvijā. 38 KP iegūtā informācija par RPK grupas sadarbības principiem ar svaigpiena piegādātājiem liecina, ka sadarbības pamatā ir izmaksu samazināšana un visu ražošanas posmu efektivizēšana. Tādēļ tiek dota priekšroka sadarbībai ar piegādātājiem, kuri spēj efektīvāk un ar zemākām izmaksām ražot svaigpienu. Uzņēmumam nav svarīgi, kas ir piegādātājs - kooperatīvs vai zemnieku saimniecība. 39 Konkurences apstākļu ietekmes izvērtējums no efektivitātes un tirgus struktūras aspekta var tikt attiecināts uz līdzvērtīgi efektīviem konkurentiem attiecīgā tirgū. Kompensējošā pirktspēja svaigpiena iepirkuma tirgū ir atkarīga no saimniecību (svaigpiena ražotāju) lieluma. Jo lielāks ir svaigpiena ražotājs, lielāka ir svaigpiena ražotāja iespēja pārdot pienu plašākā ģeogrāfiskā teritorijā un citiem pārstrādātājiem. Arī piena kooperatīviem svaigpiena iepirkumā ir lielākas iespējas pārslēgties plašākas ģeogrāfiskās teritorijas ietvaros. 40 Piena pārstrādātāji dēļ lielākiem apjomiem, stabilitātes sadarbībā un citiem faktoriem ir ieinteresēti sadarboties ar lielākiem svaigpiena ražotājiem. Būtiska ir sadarbības stabilitāte un produkcijas kvalitāte. KP vērtējumā apvienotais tirgus dalībnieks, t.sk., vērtējot tā sniegto informāciju par stratēģiju un sadarbību tirgū, nespēs būtiski negatīvi ietekmēt konkurenci svaigpiena ražošanas tirgū, t.sk. dēļ nelielā tirgus daļu pieauguma pēc apvienošanās. Mazāki svaigpiena ražotāji nevar tikt pasargāti no nepieciešamības palielināt apjomus un efektivitāti, ja tie vēlas konkurēt ar citiem lielākiem svaigpiena ražotājiem iepirkumu tirgū. Mazākie svaigpiena ražotāji var arī attīstīt savu darbību specifiskos nišas segmentos, veicot dažādu tradicionālu produktu mājražošanu, īstenojot tiešo tirdzniecību. 41 Apvienošanās dalībnieku konkurenti ir snieguši dažādus viedokļus. Vieni4 ir minējuši, ka RPK grupa, kaut arī var nebūt tirgus līderis svaigpiena iepirkuma tirgū, tomēr spēj ietekmēt svaigpiena izejvielas iepirkšanas cenu politiku. Citi piena pārstrādātāji5, norādījuši, ka svaigpiena iepirkuma tirgū pēc apvienošanās situācija nemainīsies. 42 KP vērtējumā apvienotajam tirgus dalībniekam nebūs spēja darboties neatkarīgi no saviem konkurentiem, kas nodarbojas ar svaigpiena pārstrādi. Nepastāv riski, ka kādam pārstrādātājam varētu tikt noslēgta piekļuve svaigpiena iepirkuma tirgum, jo ilgtermiņa sadarbības ietvaros ar pārstrādātājiem svaigpiena ražotāji var būt spējīgi atbilstoši palielināt apjomus. 43 Ņemot vērā minēto, kā arī ievērojot RPK grupas skaidrojumus, KP secina, ka apvienošanās dalībnieka tirgus vara, t.sk. dēļ nelielā tirgus daļas palielinājuma līdz (*) [1-5]% apvienošanās rezultātā uz piegādātājiem kopumā palielināsies nebūtiski. 44 Apvienošanās ietekmē neizveidosies un nenostiprināsies dominējošais stāvoklis un netiks būtiski samazināta konkurence neatkarīgi no tā, vai ģeogrāfiskais tirgus Lietā tiek noteikts kā Latvijas vai Baltijas valstu teritorija.