3. Article

Konkurences apstākļu izvērtējums atsevišķu piena produktu tirgos 57 Lai noteiktu katra horizontāli ietekmētā konkrētā piena produktu tirgus koncentrācijas lielumu, KP aptaujāja Latvijas lielākos mazumtirgotājus, iegūstot informāciju par preču realizāciju caur Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem SIA "Rimi Latvia", SIA "Maxima Latvija", SIA "Baltstor", SIA "ELVI Latvija", SIA "Iepirkumu grupa", kas kopā veido lielāko daļu, t.i., aptuveni 80%, no ikdienas patēriņa preču realizācijas Latvijā. 59 Minētais izvērtējums pa preču tirgiem tika veikts, novērtējot apvienošanās dalībnieku ietekmi Latvijas teritorijā, pieņemot, ka Baltijas mērogā šī ietekme ir mazāka, ievērojot Lietuvas un Igaunijas mazumtirgotāju un pārstrādātāju sniegto informāciju. KP minētos datus apkopoja par visiem aptaujātiem mazumtirdzniecības tīkliem kopā. 3.1. Apvienošanās ietekmes izvērtējums piena vairumtirdzniecības tirgū 3.1.1. Konkrētās preces tirgus 60 Piena vairumtirdzniecības tirgus kā konkrētās preces tirgus noteikts KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens. Arī šajā lietā KP uzskata, ka konkrētās preces tirgus ir definējams identiski. Lielāko daļu no tirgus aizņem pasterizētais piens. 3.1.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 61 Importētā piena piegādes apjoms pēdējos divus gadus pārsniedz (*) [30-40]% no kopējā patērētā piena apjoma mazumtirdzniecībai Latvijā. KP vērtējumā piena vairumtirdzniecības tirgus ir plašāks kā Latvijas teritorija. Arī no ekonomiskā skatpunkta, jo lielāka ir ārzemju preču pārstāvība vietējā tirgū, jo lielāka ir tā atvērtība un importa apjoms norāda uz objektīvu barjeru neesamību, līdz ar to tirgus tiek definēts plašāk par nacionālo. Lai gan pienam ir relatīvi īss realizācijas termiņš, tomēr tas nav šķērslis citu Baltijas valstu piena pārstrādātājiem realizēt savu produkciju Latvijā. 62 KP uzskata, ka gadījumā, ja apvienotais uzņēmums paaugstinātu cenas (2014.gada līmenī vai pārsniegtu to), tad patērētājiem būtu pieejamas alternatīvas, jo Latvijā ir vairāki citi piena pārstrādātāji, kas ražo pienu (AS "Tukuma piens", AS "Talsu piensaimnieks", AS "Rankas piens", SIA "Elpa", SIA "Edaks", PLPKS "Dundaga", AS "Lazdonas piensaimnieks" u.c.), un ir arī ārvalstu pārstrādātāji var piedāvāt pienu. 3.1.3. Tirgus struktūra 63 KP tirgus struktūras un situācijas tirgū analīzei izmanto KP iegūtos datus par piena realizāciju mazumtirdzniecībā. 64 RPK grupa realizē pienu ar zīmoliem "Limbažu piens", "Rasa", "Rasēns", "Valmiera", bet RPS piens tiek realizēts ar zīmolu "Kārums". 65 Kopējā piena piegādes dinamika mazumtirdzniecībai Latvijā liecina par pieaugošu piena patēriņa tendenci gan euro, gan naturālo vienību izteiksmē. 66 KP apkopotā informācija par apvienošanās dalībnieku piena piegādes īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā veidoja (*) [40-50]%, 2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā13 (*) [20-30]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [20-30]. KP secina, ka RPK grupas piegāžu īpatsvars no 2012.gada līdz 2015.gadam samazinājās. Neliels īpatsvara palielinājums noticis 2015.gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar 2014.gadu. 67 RPS piena piegādes īpatsvars mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPS īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [1-5]%, 2013.gadā (*) [1-5]%, 2014.gadā (*) [1-5]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%. 68 RPK grupas piena piegādes īpatsvars naturālās vienībās 2012.gadā veidoja (*) [40-50]%, 2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā (*) [20-30]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [20-30]%. 69 RPS piena piegādes īpatsvars naturālās vienībās 2012.gadā bija (*) [1-5]%, 2013.gadā (*) [1-5]%, 2014.gadā (*) [1-5]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%. RPS piegāžu īpatsvars vērtējams kā stabils. Tabula Nr.3 Piena piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā 2014 2015 (5 mēn.) euro naturālas vienības euro naturālas vienības RPK grupa (*) [20-30]% (*) [20-30]% (*) [20-30]% (*) [20-30]% RPS (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% (*) [1-5]% Kopā (*) [20-30]% (*) [20-30]% (*) [30-40]% (*) [30-40]% AS "Tukuma piens" (*) [10-20]% (*) [10-20]% (*) [10-20]% (*) [10-20]% Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija 70 Starpība starp apvienoto RPK grupas un RPS īpatsvaru un tuvākā konkurenta AS "Tukuma piens" īpatsvaru 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga no (*) [5-10]% (2014.gadā) līdz (*) [10-20]% (2015.gada piecos mēnešos). 71 HHI (koncentrācijas indekss)14 pirms un pēc apvienošanās trīs gadu laikā ir vidējs jeb mēreni augsts. HHI pirms un pēc apvienošanās nepārsniedz 1800 punktus visu periodu, un indeksa pieaugums jeb delta nepārsniedz 185 punktus euro izteiksmē, 179punktus naturālo vienību izteiksmē. 3.1.4. Ietekmes izvērtējums 72 Veicot analīzi atbilstoši ES Komisijas pamatnostādnēm par horizontālo apvienošanās novērtējumu saskaņā ar padomes regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (turpmāk - ES Horizontālo apvienošanās pamatnostādnes15), nekoordinēti konkurences riski galvenokārt ir saistīti ar to, vai apvienošanās rezultātā izšķirošās ietekmes ieguvējs RPK grupa likvidētu svarīgu konkurences spiedienu un apvienotais tirgus dalībnieks spētu rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, piegādātājiem, un klientiem. Horizontālās apvienošanās vadlīnijas uzskaita vairākus faktorus, kuri var liecināt par nekoordinētu risku iestāšanos apvienošanās rezultātā. Zemāk sniegts vērtējums par šiem faktoriem. 73 Vērtējot pēc ES Horizontālo apvienošanās pamatnostādnēm, KP uzskata, ka nepastāv bažas par būtisku nekoordinētu risku iestāšanos konkrētajā tirgū. Lai gan apvienošanās dalībnieki ir cieši konkurenti, jo to piedāvātie produkti ir tuvi aizvietotāji no pieprasījuma puses, taču RPS pievienotā tirgus daļa (*) [1-5]% ir nenozīmīga, pastāv būtisks konkurents (AS "Tukuma piens") un jau šobrīd ir novērojams, ka daļu tirgus aizņem Lietuvas un Igaunijas piena pārstrādātāji kā AB "Pieno Zvaigzdes", AS "Tere", AB "Rokiškio sūris", AS "Valio Eesti". Baltijas mērogā piena (kā vislētākās preces) individuālam zīmolam nav būtiskas nozīmes. Tāpat arī kompensējošā pirktspēja piena tirgū vērtējama kā būtiska, jo to nodrošina mazumtirdzniecības uzņēmumi. 74 Ievērojot augstāk izklāstīto, KP uzskata, ka nav nepieciešams veikt papildu apvienošanās ietekmes izvērtēšanu piena vairumtirdzniecības tirgū Baltijā, jo jau šaurākā teritorijā (Latvijā) nav pamata uzskatīt, ka apvienošanās rezultātā varētu būtiski mazināties konkurence konkrētajā tirgū. 3.2. Apvienošanās ietekmes izvērtējums kefīra, paniņu, tīrkultūras un līdzīgu produktu vairumtirdzniecības tirgū 3.2.1. Konkrētās preces tirgus 75 Šajā konkrētās preces tirgū KP iekļauj vairākus produktus, kurus apvieno viena pazīme - tie ir raudzēti piena produkti, kuru ražošanas procesā tiek izmantotas piena baktērijas. Daži no tiem var būt izteikti nišas produkti (piemēram, Airans). Vairāki mazumtirgotāji šos produktus iekļauj vienā un tajā pašā preču kategorijā, kas dod pamatu uzskatīt, ka šie produkti var veidot vienu konkrētās preces tirgu. Bez tam atsevišķu produktu popularitāte pirmšķietami ir daudz mazāka kā kefīra popularitāte, un tos nebūtu lietderīgi izdalīt atsevišķā tirgū. Kefīra, paniņu, tīrkultūras un citu raudzētu produktu vairumtirdzniecības tirgus kā konkrētās preces tirgus noteikts KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens, kurā visi šie produkti iekļauti atsevišķā preces tirgū. Arī minētajā apvienošanās lietā KP secina, ka konkrētās preces tirgus ir definējams identiski. 3.2.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 76 KP Lietā iegūtā informācija liecina, ka kefīra, paniņu, tīrkultūras un citu raudzētu produktu eksports ir nebūtisks, arī importa īpatsvars mazumtirdzniecībā nav liels. No 2012.-2015.gada maijam importētā kefīra un tam līdzīgo produktu piegādes apjoms nepārsniedz (*) [10-20]% no kopējā piegādātā kefīra un tam līdzīgo produktu īpatsvara mazumtirdzniecībai Latvijā. 77 Tirgus kapacitāti attiecīgajā tirgū ietekmē vairāki faktori, tai skaitā, preces homogenitāte, nelieli importa apjomi un atvasināto aizvietotāju nevienveidīgs sadalījums gan nišas produktu, gan plaša patēriņa produkcijas kategorijā. 78 Kopējai tirgus kapacitātei ir novērojama pieauguma tendence, kas pamatojama ar patēriņa summāro palielināšanos (finansiālajā izteiksmē) attiecīgajā produkcijas segmentā, kā arī preces lietošanas īpašību specifiku, kas padara minēto preci par zemas prioritātes produktu vienai gala patērētāju grupai. Tomēr pastāv relatīvi liels gala patērētāju loks, kuru izvēle padara minēto preci par vismaz vidējas prioritātes produktu, tādējādi nodrošinot tam vidējā termiņa patēriņa stabilitāti. 79 KP vērtējumā nepastāv barjeras kefīra un līdzīgu produktu piegādei Baltijas valstu teritorijās, bet nozīme ir tam, ka kefīrs ir salīdzinoši lēts produkts, tāpēc to pārrobežu tirdzniecība var būt racionāla, ja piegādātājs ir liels uzņēmums ar apjoma efektu, kā rezultātā būtu iespējams Latvijā piedāvāt konkurētspējīgas produkta cenas kā vietējiem ražotājiem. Nozīme ir arī tam, ka Latvijas patērētāji dod priekšroku vietējai produkcijai. 80 Citu Baltijas valstu kefīra ražotāji Latvijā ir pārstāvēti, bet to (AB "Pieno Zvaigzdes", AS "Tere", AB "Rokiškio sūris", AB "Vilkyskiu pienine") piegādātais apjoms katram atsevišķi ir salīdzinoši mazs un tie nav uzskatāmi par efektīvām alternatīvām. Ņemot vērā minēto, KP vērtējumā kefīra un tam līdzīgo produktu realizācijas ģeogrāfiskā tirgus robežas nepārsniedz Latvijas teritoriju. 81 Ņemot vērā minēto, KP secina, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas teritorija. 3.2.3. Tirgus struktūra 82 RPK grupa realizē kefīru un tam līdzīgos produktus ar zīmoliem "Limbažu piens" "Valmiera", bet RPS ar zīmolu "Kārums". 83 Kopējā kefīra un tam līdzīgo produktu piegādes dinamika mazumtirdzniecībai Latvijā liecina par pieaugošu tendenci. 84 Lielākais tirgus dalībnieks 2015.gadā ir AS "Tukuma piens", kura īpatsvars ir (*) [30-40]% pēc apgrozījuma un (*) [40-50]% naturālo vienību izteiksmē. AS "Tukuma piens" īpatsvars mazumtirdzniecībā ir samērā stabils (euro izteiksmē konstatējams neliels samazinājums, bet naturālo vienību izteiksmē novērojams palielinājums 2015.gada piecos mēnešos, salīdzinot ar 2014.gadu). 85 Tirgus līderim seko RPK grupa, kuras īpatsvars ir (*) [30-40]% euro izteiksmē un (*) [20-30]% īpatsvars naturālajās vienībās. RPK grupas īpatsvaram kefīra piegādē mazumtirdzniecībai ir tendence samazināties. Nākamais tirgus dalībnieks ir ievērojami mazāks - AS "Lazdonas piensaimnieks" īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā attiecīgi ir (*) [10-20]% euro izteiksmē un (*) [5-10]% naturālās vienībās. 86 RPS īpatsvaram mazumtirdzniecībā ir tendence nedaudz samazināties. RPS īpatsvars mazumtirdzniecībā attiecīgi 2015.gada piecos mēnešos euro izteiksmē sasniedza (*) [5-10]%, bet naturālo vienību izteiksmē (*) [5-10]%. 87 Tirgū vēl darbojas divi Lietuvas ražotāji un AS "Talsu piensaimnieks" ar tirgus daļām zem (*) [5-10]%, un tendenci minēto uzņēmumu tirgus daļām samazināties. 88 Tirgus struktūru KP vērtējumā var raksturot kā atvasināti oligopolistisku, kurā konkurence notiek trīs līmeņos. Salīdzinot īpatsvarus pēc euro, RPK grupas un RPS kopējais īpatsvars ir lielākais. Nākamais tirgus dalībnieks ir AS "Tukuma piens", atpaliekot par (*) [5-10]%. Savukārt salīdzinot pēc naturālām vienībām, AS "Tukuma piens" ir līderis ar (*) [5-10]% īpatsvara pārsvaru pār RPK grupas un RPS kopējo īpatsvaru. Tirgū darbojas arī vairāki tirgus dalībnieki, kuru tirgus daļa ir neliela. 1. attēls. Kefīra un tam līdzīgo produktu piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā %, euro (*) Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija 2. attēls. Kefīra un tam līdzīgo produktu piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā %, naturālās vienībās (*) Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija 3.2.4. Ietekmes izvērtējums 89 Veicot izvērtējumu saskaņā ar ES Komisijas Pamatnostādnēm horizontālo apvienošanos novērtēšanai, KP konstatē, ka RPK grupai konkrētajā tirgū ir salīdzinoši augsta tirgus daļa, bet RPS tirgus daļa ir zema. 90 Novērtējot koncentrācijas indeksu pirms un pēc apvienošanās, četru gadu laikā, konstatējams, ka tirgus ir augsti koncentrēts. HHI pirms apvienošanās 2015.gada piecos mēnešos bija 2374 punkti, bet pēc apvienošanās pārsniedz 2700 punktus, HHI indeksa pieaugums 2015.gada piecos mēnešos pārsniedz 370 punktus, rēķinot pēc apgrozījuma. Novērtējot koncentrācijas indeksu 2015.gada piecos mēnešos pēc naturālām vienībām, secināms, ka HHI pirms apvienošanās ir 2730, bet pēc apvienošanās pārsniedz 3000 punktu slieksni, līdz ar to apvienošanās koncentrācijas indeksa pieaugums minētā laika periodā pārsniedz 300 punktus. 91 KP secina, ka konkrētais tirgus ir augsti koncentrēts, pēc apvienošanās koncentrācija būtiski palielināsies. 92 Apvienošanās dalībnieki ir vērtējami kā cieši konkurenti AS "Tukuma piens", jo ražo attiecīgos produktus ar populāriem zīmoliem un to tirgus daļas ir līdzvērtīgas. AS "Talsu piensaimnieks", AS "Lazdonas piensaimnieks", AB "Rokiškio sūris", AB "Pieno Žvaigždes" u.c. nav tik spēcīgi pārstāvēti mazumtirdzniecībā Latvijā. Kefīrs un citi raudzētie produkti ietilpst pamata sortimentā (bez piena, sviesta un krējuma) praktiski visiem piena pārstrādātājiem (arī nelielākiem pārstrādātājiem), kas kopumā mazina riskus konkurencei. 93 (*). Minētais attiecas arī uz citiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem. 94 Vienlaicīgi konstatējams, ka esošajā situācijā apvienošanās nelikvidē būtisku konkurences spēku, jo konkrētā prece ir homogēns produkts (izņemot nišas produktus), un tirgū pastāv pietiekams skaits aizvietotāju kā AS "Talsu piensaimnieks", AS "Lazdonas piensaimnieks", AB "Rokiškio sūris", AB "Pieno Žvaigždes" u.c. Ievērojamu vietu tirgū ieņem arī privātās preču zīmes produktu īpatsvars. Baltijas piegādātāji var pilnībā nodrošināt nepieciešamo kefīra pieprasījumu Latvijā, tādējādi izdarot konkurences spiedienu uz vietējiem zīmoliem. 95 Konkrētajā tirgū pastāv kompensējošā pirktspēja, ko veido modernās mazumtirdzniecības tirgus dalībnieki. Mazumtirgotāji savu portfeli veido pakārtojot to patērētāju vēlmēm, ievērojot Latvijas patērētāju lojalitāti vietējiem produktiem. Vienlaikus atsevišķu patērētāju paradumi un maksātspēja var būt par iemeslu lojalitātei lētākai precei neatkarīgi no izcelsmes. Būtiski pozīcijas stiprina ieviestie privāto preču zīmju produkti. Lielākiem mazumtirdzniecības tīkliem, KP vērtējumā, ir salīdzinoši vienkārši nomainīt piegādātājus vai atsevišķus to produktus. Jaunu tirgus dalībnieku iekļūšana tirgū KP vērtējumā atkarīga no kefīra un tam līdzīgo produktu cenu līmeņa, kvalitātes un citiem aspektiem, ko pircējs var novērtēt kā nozīmīgus. 96 KP vērtējumā apvienotā uzņēmuma kopējā tirgus daļa nesasniegs robežu, kas nodrošinās tam tirgus varu, tādēļ nav pamata uzskatīt, ka pēc apvienošanās izveidosies dominējošais stāvoklis vai notiks būtiska konkurences samazināšanās konkrētajā tirgū. Ievērojot minēto, KP secina, apvienošanās rezultātā netiks būtiski samazināta konkurence konkrētajā tirgū. 3.3. Apvienošanās ietekmes izvērtējums jogurta vairumtirdzniecības tirgū 97 KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens ir definējusi kā atsevišķu konkrēto tirgu jogurta vairumtirdzniecības tirgu, līdz ar to arī šajā apvienošanās lietā KP uzskata par pamatotu kā konkrētās preces tirgu noteikt jogurta vairumtirdzniecības tirgu. 98 KP, ievērojot pārrobežu tirdzniecības apjomu (imports - (*) [30-40]%), jogurta derīguma termiņus un ārvalstu ražotāju preču esamību mazumtirdzniecībā Latvijā (zīmoli - Danone, Campina, piegādātāji - AB "Pieno Zvaigzdes", AS "Valio Eesti" u.c.), uzskata, ka tirgus ir definējams plašāks par Latvijas Republikas teritoriju, nenosakot konkrētas ģeogrāfiskās teritorijas robežas, jo tas neizraisa konkurences apstākļu vērtējuma atšķirības. 99 RPK grupa realizē jogurtu ar zīmoliem "Rasa", "Lakto", "Valmiera", bet RPS ar zīmolu "Kārums". Atbilstoši Ziņojumā sniegtai informācijai 2014.gadā euro izteiksmē RPK grupas tirgus daļa modernajā tirdzniecībā Latvijā bija (*) [10-20]%, savukārt RPS (*) [5-10]%. Pēc apvienošanās RPK grupas tirgus daļa modernajā tirdzniecībā sasniegs (*) [20-30]%. 100 Novērtējot situāciju jogurta realizācijā modernajā tirdzniecībā, atbilstoši Ziņojumā iesniegtai informācijai, KP secina, ka AS "Tukuma piens" tirgus daļa 2014.gadā ir lielāka nekā apvienošanās dalībnieku tirgus daļa un pārsniedz (*) [30-40]%. 101 KP secina, ka nepastāv barjeras importa preču iekļūšanai jogurta vairumtirdzniecības tirgū Latvijā. Vienīgā priekšrocība vietējiem ražotājiem var būt to atpazīstamas preču zīmes vietējā tirgū. Tomēr, jau šobrīd būtisku tirgus daļu aizņem tāds ārzemju ražotājs kā Danone (*) [20-30]% u.c. ārvalstu ražotāji, tādējādi var secināt, ka patērētāju lojalitāte Latvijā vietējai produkcijai šajā segmentā ir relatīvi zema. Nav pamata uzskatīt, ka, RPK grupa un RPS apvienojoties, jogurta ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū Latvijā konkurences situācija mainīsies. 102 Ņemot vērā salīdzinoši nelielo RPS īpatsvaru jogurta piegādē mazumtirdzniecībai Latvijā, kā arī to, ka jogurta realizācijas tirgus ir plašāks par Latvija teritoriju, KP secina, ka koncentrācija arī Baltijas tirgū būtiski nepalielināsies. 103 Mazumtirgotāju iepirkumu vara konkrētajā tirgū ir būtiska, tāpat arī mazumtirgotāju iespējas pārslēgties uz citiem piegādātājiem (zīmoliem), t.sk. ārpus Latvijas. 104 Ņemot vērā minēto, apvienošanās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence jogurta vairumtirdzniecības tirgū. Līdz ar to KP vērtējumā nav lietderīgi veikt jogurta vairumtirdzniecības tirgus padziļinātu analīzi. 3.4. Apvienošanās ietekmes izvērtējums kausētā siera vairumtirdzniecības tirgū 3.4.1. Konkrētās preces tirgus 105 Kausētais siers ir produkts, kas izgatavots no siera kausēšanas ceļā, izmantojot kausējamos sāļus. Lai gan Ziņojuma iesniedzējs pieļauj kausēto sieru kā preci apskatīt vienā konkrētās preces tirgū kopā ar siera produkciju vai kopā ar svaigo krēmsieru, KP uzskata, ka kausētā siera vairumtirdzniecības tirgu kā konkrēto preci ir pamats izdalīt atsevišķā konkrētās preces tirgū, jo tā sastāvs ir atšķirīgs no svaigā krēmsiera un kausētā siera pielietošanas īpašības ir atšķirīgas salīdzinājumā ar krēmsieriem, cietiem sieriem vai sieriem, kas nogatavināti pienskābo baktēriju ietekmē. 3.4.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 106 KP iegūtā informācija no mazumtirgotājiem par importētā kausētā siera piegādes apjomu no 2012.-2015.gada maijam liecina, ka importam ir tendence nedaudz pieaugt, taču importa īpatsvars mazumtirdzniecībā euro un naturālo vienību izteiksmē nepārsniedz (*) [10-20]%, kas, KP vērtējumā norāda uz indikācijām, ka ģeogrāfiskais tirgus nav plašāks kā Latvijas teritorija. 107 Vienlaicīgi ziņojuma iesniedzējs norāda, ka kausēto sieru realizācijas termiņš ir pietiekoši garš, kas norāda, ka šī produkta tirgus var tikt definēts arī plašāk. Lai gan kausētā siera realizācijas termiņš ir garāks nekā piena un kefīra realizācijas termiņš, tomēr, ņemot vērā salīdzinoši nelielo ārvalstu produkcijas īpatsvaru no Baltijas un Polijas, KP uzskata, ka kausētā siera kategorijā ģeogrāfiskā tirgus robežas nav plašākas kā Latvijas teritorija. 3.4.3. Tirgus struktūra 108 RPK grupa realizē kausēto sieru ar zīmolu "Rasa", bet RPS ar zīmolu "Dzintars". 109 KP no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā apkopotā informācija par apvienošanās dalībnieku kausētā siera piegādes īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [10-20]%, 2013.gadā (*) [10-20]%, 2014.gadā (*) [10-20]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%. 110 Izvērtējot informāciju par RPS kausētā siera piegādes īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, var secināt, ka RPS īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [60-70]%, 2013.gadā (*) [70-80]%, 2014.gadā (*) [70-80]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [80-90]%. 111 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais kausētā siera īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā pēc euro 2014.gadā bija (*) [80-90]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [80-90]%. 112 Novērtējot nākamo lielāko piegādātāju SIA "Smukas" un SIA "AK Produkts" kausētā siera īpatsvaru euro izteiksmē, secināms, ka 2014.gadā un 2015.gada piecos mēnešos minēto piegādātāju preču īpatsvars (no Lietuvas un Polijas) nepārsniedza (*) [1-10]%, kas vērtējams kā nenozīmīgs. 3.attēls. Kausētā siera piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā %, eur (*) Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija 113 RPK grupas kausētā siera piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībai Latvijā naturālā izteiksmē 2012.gadā bija (*) [10-20]%, 2013.gadā (*) [5-10]%, 2014.gadā (*) [5-10]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%. 114 RPS kausētā siera piegādes īpatsvars naturālā izteiksmē 2012.gadā bija (*) [70-80]%, 2013.gadā (*) [80-90]%, 2014.gadā (*) [70-80]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [80-90]%. 115 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais kausētā siera īpatsvars mazumtirdzniecībai naturālā izteiksmē 2014.gadā un 2015.gada piecos mēnešos bija (*) [80-90]%. 4.attēls. Kausētā siera piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā %, naturālās vienībās (*) Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija 116 Novērtējot nākamā konkurenta AB "Rokiškio sūris" īpatsvaru naturālā izteiksmē secināms, ka 2014.gadā tas bija (*) [5-10]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [5-10]%, kas ir vērtējams kā nenozīmīgs. 117 HHI aprēķins pirms un pēc apvienošanās, četru gadu laikā, liecina, ka tirgus ir augsti koncentrēts. HHI pirms apvienošanās euro izteiksmē 2015.gada piecos mēnešos bija 6397 punkti, bet pēc apvienošanās tas sasniedza 6712 punktus, tādējādi HHI indeksa pieaugums 2015.gada piecos mēnešos bija 314 punkti (euro izteiksmē). Vienlaicīgi atzīstams, ka koncentrācijas pieaugums (ΔHHI pirms apvienošanās) četru gadu periodā ir samazinājies no 1646 līdz 314. Līdzīgi ir, vērtējot HHI naturālā izteiksmē. 3.4.4. Ietekmes izvērtējums 118 Apvienošanās rezultātā šajā konkrētajā tirgū nenotiek būtiska horizontāla pārklāšanās, bet apvienošanās dalībnieku preču portfeļa stiprināšanās, jo RPK grupa papildina savu portfeli ar produktu, kas attiecīgajā tirgū ieņem ievērojamu tirgus daļu. 119 Kopējā apvienošanās dalībnieku tirgus daļas vērtējama kā ļoti augsta (> 80%). Baltijas un ES valstu kausētā siera ražotāji un piegādātāji Latvijā ir pārstāvēti, tomēr AB "Pieno Zvaigzdes", AS "Tere", AB "Rokiškio sūris", AB "Vilkyskiu pienine", AB "Žemaitijos pienas", Euroser Dairy Group Sp. Zo.o u.c. kausētā siera piegādātais apjoms katram atsevišķi ir mazs. Tirgū darbojas arī AS "Siera nams" ar zīmoliem "President" un "Snack", AS "Smiltenes piens" ar zīmolu "Azaids", kā arī citi tirgus dalībnieki. 120 Apvienošanās dalībnieki nav vērtējami kā efektīvi konkurenti, jo ievērojamās tirgus daļas starpības dēļ RPK grupa nevar izdarīt būtisku konkurences spiedienu uz RPS. 121 Mazumtirgotāji var aizvietot pašreizējos piegādātājus ar citiem Baltijas un Polijas piegādātājiem, turklāt jebkurš siera ražotājs var salīdzinoši viegli pārslēgties un uzsākt kausētā siera ražošanu, kas pēc KP rīcībā esošas informācijas neprasa ievērojamus finansiālus ieguldījumus. Tomēr pastāv risks par vietējo Latvijas ražotāju pilnvērtīgu un efektīvu spēju aizstāt apvienošanās dalībnieku produkciju no apjoma viedokļa. 122 Pašreizējā tirgus situācijā (samazinātās eksporta iespējas uz Krieviju) ir maz ticama apvienošanās dalībnieku konkurentu kausētā siera ražošanas apjomu palielināšanas iespēja, bet, mainoties tirgus apstākļiem, KP vērtējumā, konkurentiem pastāv iespējas palielināt kausēta siera ražošanas apjomu. Lai gan konkurentu jaudas šobrīd nav pilnībā noslogotas, (*). 123 KP vērtējumā apvienošanās nelikvidē būtisku konkurences spēku, jo pievienotā tirgus daļa (*) [80-90]% pie RPK grupas nenozīmīgās (*) [1-5]% tirgus daļas ievērojamas izmaiņas tirgū neizraisa, bet gan stiprina RPK grupas portfeli. 124 Kompensējošā pirktspēja kausētā siera tirgū vērtējama kā būtiska, jo to nodrošina vairāki modernās mazumtirdzniecības tirgus dalībnieki kā SIA "RIMI LATVIA", SIA "MAXIMA Latvija", SIA "ELVI Latvija", SIA "Iepirkumu grupa", SIA "Latvijas Tirgotāju savienība" u.c. 125 Jaunu tirgus dalībnieku iekļūšana tirgū, KP vērtējumā, pie izteikta nišas produkta, kāds ir kausētais siers, nav kritiski atkarīga no kausēta siera produkcijas cenām. Tā kā tirgū nepastāv būtiskas importa barjeras, tad apvienošanās dalībnieku priekšrocība var būt to atpazīstamās preču zīmes ("Rasa" un "Dzintars") Latvijas tirgū. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka ierobežojums ir importa produkcijas finansiālā rentabilitāte, kas ir krasi ierobežota ar tirgus kapacitāti. 126 Patērētāju izvēle laika gaitā mainās. Ņemot vērā to, ka tirgū parādās jauni produkti kā, piemēram, krēmsiers, tad kausētā siera īpatsvara potenciālais realizācijas pieaugums ir maz ticams. 127 Lai gan apvienotajam uzņēmumam kausētā siera segmentā tirgus daļa Latvijā būs būtiska, tomēr kopumā nav uzskatāms, ka konkurences apstākļi pēc apvienošanās šajā segmentā ievērojami mainīsies. RPS jau šobrīd pārvalda lielāko daļu tirgus Latvijā, kā arī ir nostiprinājis savu zīmolu ("Dzintars") Latvijas tirgū. 128 KP ņem vērā, ka kausētais siers ieņem salīdzinoši nelielu daļu kopējā piena produktu mazumtirdzniecības tirgū un pārstrādātāju sortimentā (pēc KP aprēķiniem, RPK grupas sortimenta portfelī 2014.gadā mazāk par (*) pie pastāvīgas krītošas kopējās tendences, bet potenciālajā apvienotā tirgus dalībnieku portfelī 2014.gadā nepārsniegs (*) no kopējā sortimenta portfeļa naudas izteiksmē), kas kopumā tirgus situāciju ietekmē nenozīmīgi. Tādējādi būtiska kopējā tirgus daļa konkrētā tirgū apvienotam uzņēmumam nenodrošinās tirgus varu. 3.5. Apvienošanās ietekmes izvērtējums skābā krējuma vairumtirdzniecības tirgū 129 KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens ir noteikusi skābā krējuma vairumtirdzniecības tirgu. Arī šajā apvienošanās lietā KP uzskata par pamatotu kā konkrētās preces tirgu noteikt skābā krējuma vairumtirdzniecības tirgu. 130 Importētā skābā krējuma piegādes apjoms pēdējos divos gados ir nenozīmīgs, jo nepārsniedz (*) [1-5]% īpatsvaru no kopējās piegādes mazumtirdzniecībai Latvijā. KP vērtējumā skābā krējuma realizācijas tirgus ir izteikti nacionāls. 131 RPK grupa realizē skābo krējumu ar zīmolu "Limbažu piens" un "Valmiera", bet RPS ar zīmolu "Kārums". KP no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā apkopotās informācija par apvienošanās dalībnieku skābā krējuma piegādes īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [20-30]%, 2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā (*) [10-20]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [30-40]%. 132 RPS skābā krējuma piegādes īpatsvars mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPS īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [<1]%, 2013.gadā (*) [1-5]%, 2014.gadā (*) [1-5]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%. 133 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais skābā krējuma īpatsvars mazumtirdzniecībai pēc euro 2014.gadā bija (*) [20-30]%, 2015.gada piecos mēnešos pēc euro (*) [30-40]%, bet pēc piegādātā apjoma naturālās vienībās 2014.gadā (*) [20-30]%, 2015.gada piecos mēnešos bija (*) [30-40]%. 134 Nākošais lielākais konkurents ir AS "Tukuma piens" ar (*) [40-50]% īpatsvaru 2014.gadā un (*) [30-40]% īpatsvaru 2015.gada piecos mēnešos euro izteiksmē, un (*) [40-50]% īpatsvaru naturālās vienībās 2014.gadā, (*) [30-40]% īpatsvaru 2015.gada piecos mēnešos. 135 Četru gadu laikā euro izteiksmē HHI pirms un pēc apvienošanās ir augsts, jo kopš 2012.gada pārsniedz 2000 punktus, 2015.gada piecos mēnešos pirms apvienošanās bija 2347, bet pēc apvienošanās 2399. Apvienošanās rezultātā koncentrācijas pieaugums euro izteiksmē konstatējams 52 punktu apjomā. 136 Ņemot vērā nenozīmīgo RPS īpatsvaru skābā krējuma piegādē mazumtirdzniecībai Latvijā, kā arī koncentrācijas indeksa pieauguma rādītājus, KP secina, ka nav lietderīgi veikt padziļinātu skābā krējuma realizācijas tirgus analīzi. Apvienotā tirgus dalībnieka tirgus daļa nepārsniegs robežu, ko var uzskatīt par norādi uz iespējamā uzņēmuma dominējošā stāvokļa esamību. Nav pamata uzskatīt, ka notiks būtiska konkurences samazināšanās vai dominējošā stāvokļa izveidošanās skābā krējuma vairumtirdzniecības tirgū Latvijā. Apvienotais uzņēmums šajā kategorijā Latvijā joprojām atpaliek no skābā krējuma tirgus līdera AS "Tukuma piens". Vienlaicīgi atzīmējams, ka tirgū darbojas ievērojams skaits citu Latvijas skābā krējuma ražotāju kā AS "Talsu piensaimnieks", AS "Smiltenes piens", AS "Jaunpils pienotava" u.c. 3.6. Apvienošanās ietekmes izvērtējums saldā krējuma vairumtirdzniecības tirgū 3.6.1. Konkrētās preces tirgus 137 KP secina, ka saldā krējuma specifiskās īpašības (treknums, konsistence, garša, pielietojums u.c.) pamatoti ļauj to definēt kā atsevišķu konkrēto preci. Tirgū pieejams gan pasterizēts, gan aseptiskais16 saldais krējums. Šajā konkrētajā preces tirgū iekļauts arī saldais krējums flakonos (jau uzputots). KP uzskata, ka minētā prece ir vēl specifiskāka nekā tradicionālais saldais krējums un turklāt tās īpatsvars saldā krējuma kategorijā ir neliels. KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens ir noteikusi saldā krējuma vairumtirdzniecības tirgu. Arī šajā apvienošanās lietā KP uzskata par pamatotu kā konkrētās preces tirgu noteikt saldā krējuma vairumtirdzniecības tirgu. 3.6.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 138 Novērtējot iegūtos datus no mazumtirgotājiem Latvijā, secināms, ka saldā krējuma importa īpatsvars nepārsniedz (*) [10-20]%. Tirgus kapacitāti konkrētās preces tirgū ietekmē vairāki faktori, t.i, uzglabāšanas un transportēšanas tehnoloģiskie risinājumi, preces izmantošanas sadrumstalotā struktūra. Kopējai tirgus kapacitātei mazumtirdzniecībā ir novērojama stabila pieauguma tendence. Lai gan saldā krējuma imports mazumtirdzniecībai Latvijā nav būtisks, aseptiskā saldā krējuma importēšanai tā ilgstošā derīguma termiņā dēļ KP vērtējumā šķēršļi nepastāv. 139 Atsevišķu mazāku piena pārstrādātāju sniegtā informācija liecina, ka pasterizētā saldā krējuma fizikālās īpašības neļauj to transportēt lielos attālumos, savukārt RPK grupas sniegtā informācija liecina, ka tās ražotā saldā krējuma realizācijas termiņš ļauj to transportēt Baltijas teritorijas ietvaros. Ņemot vērā KP lietā iegūto informāciju par saldā krējuma importa īpatsvaru modernajā mazumtirdzniecībā KP secina, ka saldā krējuma tirgus ir nacionāls. 3.6.3. Tirgus struktūra 140 RPK grupa realizē saldo krējumu ar zīmolu "Rasa" un "Valmiera", bet RPS ar zīmolu "Kārums". 141 Kopējais saldā krējuma īpatsvars mazumtirdzniecībā 2012.-2014.gadā ir ar pieaugošu tendenci. 142 Lielākais tirgus dalībnieks 2015.gadā ir RPK grupa ar (*) [40-50]% īpatsvaru pēc euro un (*) [40-50]% īpatsvaru naturālās vienībās. RPK grupas īpatsvara tendence mazumtirdzniecībā ir stabila ar nebūtiskām svārstībām. Otrais lielākais tirgus dalībnieks ir AS "Tukuma piens", kura īpatsvars bija (*) [20-30]% (euro izteiksmē) un (*) [20-30]% naturālās vienībās. AS "Tukuma piens" īpatsvaram ir izteikta tendence samazināties. Trešais nozīmīgākais spēlētājs ir RPS ar nelielu īpatsvaru - (*) [5-10]% euro izteiksmē un (*) [5-10]% naturālās vienībās. RPS īpatsvars ir ar nebūtiskām svārstībām. Pārējie tirgus dalībnieki ir ar īpatsvaru līdz (*) [5-10]%. Pieaug kopējais īpatsvars mazumtirdzniecībā nelieliem tirgus dalībniekiem (2015.gadā kopējais īpatsvars sasniedza (*) [10-20]%). 143 Ņemot vērā minēto, konkrētam tirgum ir atvasināta oligopolistiska tirgus struktūra ar diviem izteiktiem tirgus līderiem - RPK grupa un AS "Tukuma piens". Citi piegādātāji ir salīdzinoši nenozīmīgi. 5.attēls. Saldā krējuma piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā %, euro (*) Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija 6.attēls. Saldā krējuma piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā %, naturālās vienībās (*) Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija 3.6.4. Ietekmes izvērtējums 144 KP secina, ka RPK grupai ir salīdzinoši liels īpatsvars - (*) [40-60]% robežās, bet RPS īpatsvars ir ap (*) [5-10]%. 145 Novērtējot koncentrācijas indeksu pirms un pēc apvienošanās, konstatējams, ka HHI pirms un pēc apvienošanās četru gadu laikā euro izteiksmē ir augsts, kopš 2012.gada rādītājs pārsniedz 3000 punktus, bet 2015.gada piecos mēnešos pirms apvienošanās tas bija 2906. Pēc apvienošanās tas būs 3345. Apvienošanās koncentrācijas pieaugums (euro izteiksmē) konstatējams 438 punktu apjomā. Līdzīgs HHI un koncentrācijas pieaugums ir, rēķinot koncentrāciju naturālās vienībās. 146 Apvienošanās dalībnieki ir vērtējami kā samērā tuvi konkurenti, jo ražo ļoti līdzīgus produktus. Abi ražotāji ražo patērētāju iecienītu un atpazīstamu saldo krējumu. 147 Jāņem vērā, ka citu Latvijas piegādātāju jaudas var būt nepietiekamas, lai nodrošinātu mazumtirgotājiem nepieciešamo preces apjomu. Taču lietā iegūtā informācija liecina, ka Lietuvas ražotāji saldo krējumu varētu piegādāt nepieciešamā apjomā. 148 Esošajā situācijā apvienošanās nelikvidē būtisku konkurences spēku, jo konkrētā prece ir homogēns produkts un tirgū pastāv piedāvājums no citu homogēnu produktu puses. Konkrētajā tirgū pastāv kompensējošā pirktspēja - mazumtirdzniecības tīkli, kuriem, cenas pārmērīga pieauguma apstākļos, ir salīdzinoši vienkārši nomainīt piegādātājus. 149 Vienlaikus atzīmējams, ka tirgū pastāv citu ražotāju un piegādātāju alternatīvi produkti kā "Tukuma piens" saldais krējums ar zīmolu "Baltais", "Exporta", "Latvijas standarts", "Tukuma", AS "Siera nams" saldais krējums ar zīmolu "Halta", "Ciba", "Topping star", ZOTT saldais krējums ar zīmolu "zott", AS "Smiltenes piens" saldais krējums ar zīmolu "Smiltene" u.c. 150 Saldais krējums nav pirmās nepieciešamības prece un saskaņā ar lietā iegūto informāciju konkrētai precei piena produktu klāstā ir neliels pieprasījums. 151 Neskatoties uz apvienošanās rezultātā iespējamo ievērojamo tirgus daļu, jāatzīmē, ka apvienotā tirgus dalībnieka sortimentā saldais krējums potenciāli aizņems tikai aptuveni (*) un kopējā apvienošanās dalībnieku preču sortimentā saldais krējums ir ar tendenci samazināties. 152 Ņemot vērā faktu, ka Latvijas tirgū jau šobrīd RPK grupas tirgus daļa ir virs (*) [40-50]%, RPS tirgus daļas pievienošana būtiski neizmainīs konkurences apstākļus konkrētajā tirgū. 153 Ziņojumā norādīts, ka saldajam krējumam ir tādas aizvietojamas preces kā jau uzputots putukrējums un dažādi augu tauku produkti. Tas nozīmē, ka konkrētais preču tirgus varētu tikt definēts plašāk, līdz ar ko apvienošanās dalībnieku tirgus daļas ir mazākas kā norādītas šajā sadaļā. 154 KP secina, nav pamata uzskatīt, ka minētajā konkrētajā tirgū apvienošanās rezultātā konkurence būtiski samazināsies. 3.7. Apvienošanās ietekmes izvērtējums sviesta un margarīna vairumtirdzniecības tirgū 155 KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens ir noteikusi sviesta un margarīna vairumtirdzniecības tirgu, jo minētās preces tiek uzskatītas par tuviem aizvietotājiem. Arī šajā apvienošanās lietā KP uzskata par pamatotu kā konkrētās preces tirgu noteikt sviesta un margarīna vairumtirdzniecības tirgu. 156 RPK grupa realizē sviestu ar zīmoliem: "Rasa", "Valmiera", "Mana Saime", bet RPS ar zīmolu "Kārums". RPK grupa un RPS margarīnu neražo. 157 Kopējās tendences par sviesta realizācijas īpatsvara dinamiku mazumtirdzniecībā izvērtējums liecina, ka konkrētās preces realizācijas apjomam ir tendence samazināties. 158 KP no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā apkopotā informācija par apvienošanās dalībnieku īpatsvaru sviesta piegādēs mazumtirdzniecībai Latvijā laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012. un 2013.gadā bija (*) [20-30]%, 2014.gadā (*) [20-30]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [30-40]%. 159 RPS attiecīgie dati ir: no 2012.-2014.gadam (*) [1-5]%, bet 2015.gada piecos mēnešos tikai (*) [<1]%. Līdzīga situācija ar RPS īpatsvaru ir konstatējama arī naturālā izteiksmē. 160 Tā kā apvienošanās dalībnieki ražo sviestu, bet margarīnu var uzskatīt par tā iespējamo daļējo aizvietotāju, tad norādītās tirgus daļas sviesta un margarīna ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū apvienošanās dalībniekiem ir vēl mazākas. Pie tam kopējā tirgus daļa pat tikai sviesta vairumtirdzniecības tirgū apvienotajam uzņēmumam nemainīs konkurences apstākļus konkrētajā tirgū, jo RPS tirgus daļa ir neliela. 161 Nākošais lielākais konkurents apvienotajam tirgus dalībniekam ir AS "Tukuma piens" ar aptuveni (*) [20-30]% lielu īpatsvaru. 162 AS "Krāslavas piens"17 apvienošanās rezultātā nesaskata riskus konkurencei, jo uzskata, ka nav paredzamas būtiskas izmaiņas sviesta ražošanas tirgū. 163 Apvienotā uzņēmuma kopējā tirgus daļa nepārsniegs robežu, lai varētu uzskatīt, ka konkrētajā tirgū veidojas apvienotā uzņēmuma dominējošais stāvoklis. Turklāt KP vērtējums par sviesta piegādi mazumtirdzniecībai Latvijā liecina, ka (*) [20-30]% aizņem importētais sviests (AB "Rokiškio sūris", SIA "AK Products", AS "Siera Nams"), kas liecina, ka sviesta un margarīna ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks par Latvijas teritoriju un tādējādi tirgus daļas ir vēl mazākas par KP aprēķinātām. 164 Ņemot vērā minēto, KP nav pamata veikt dziļāku attiecīgā konkrētā tirgus izpēti un novērtējumu, jo konkrētajā tirgū nav pamata riskam par būtisku konkurences samazināšanos vai apvienotā tirgus dalībnieka dominējošā stāvokļa izveidošanos vai nostiprināšanos apvienošanās rezultātā. 3.8. Apvienošanās ietekmes izvērtējums svaigā krēmsiera vairumtirdzniecības tirgū 3.8.1. Konkrētās preces tirgus 165 Svaigais krēmsiers ir produkts, kas tiek gatavots no piena vai biezpiena, pievienojot krējumu un sviestu, taču visbiežāk sviesta vietā tiek pievienots saldais krējums. Kopējā ražošanas īpatnība ir tā, ka šajā procesā nav nobriedināšanas stadijas. Tieši šī iemesla dēļ krēmsieri atšķiras no citiem sieriem, kuriem ir līdzīga konsistence, taču tiem ir nepieciešama nobriedināšana līdz gatavības stadijai. Krēmsiera īpašības ļauj to veiksmīgi izmantot konditorejas izstrādājumu un desertu gatavošanai. 166 Lai gan Ziņojuma iesniedzējs pieļauj svaigo krēmsieru kā preci apskatīt vienā konkrētās preces tirgū kopā ar kausēto sieru, jo tie var tikt uzskatīti par "smērējamiem sieriem" un salīdzinoši tuviem aizvietotājiem, KP uzskata, ka svaigo krēmsieru vairumtirdzniecības tirgu kā konkrēto preci ir pamats izdalīt atsevišķā konkrētās preces tirgū, jo tā sastāvs un ražošanas tehnoloģiskās īpatnības ir atšķirīgas no kausētā siera, cietiem sieriem vai sieriem, kas nogatavināti pienskābo baktēriju ietekmē. 167 Vienlaicīgi atzīmējams, ka nepastāv vienots un visaptverošs sieru iedalījums, turklāt dažādās valstīs sieru iedalīšanai ir dažādi kritēriji. KP vērtējumā krēmsieru segmentam tuvi aizvietotāji varētu būt tādi svaigie sieri kā fetaki, mascarpone, ricotta u.c. nišas produkti (nenogatavinātie jeb svaigie sieri). 3.8.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 168 KP iegūtā informācija no mazumtirgotājiem par importētā svaigā krēmsiera piegādes apjomu Latvijā četru gadu laikā liecina, ka tas bijis būtisks un veidojis 40%-60% īpatsvaru no kopējā piegādātā svaigo krēmsieru apjoma mazumtirdzniecībai Latvijā, līdz ar to KP vērtējumā svaigo krēmsieru realizācijas tirgus ir plašāks kā Latvijas teritorija. 3.8.3. Tirgus struktūra 169 RPK grupa ražo svaigo krēmsieru ar zīmoliem "Limbažu piens" un "Rasa", bet RPS ar zīmolu "Kārums". 170 Dati par kopējo realizēto svaigo krēmsieru dinamiku mazumtirdzniecībā liecina, ka konkrētajam tirgum ir tendence pieaugt. 171 KP no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā apkopotā informācija par apvienošanās dalībnieku īpatsvaru svaigā krēmsiera piegādēs mazumtirdzniecības tīkliem laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [5-10]%, 2013.gadā (*) [10-20]%, 2014.gadā (*) [20-30]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [20-30]%. 172 RPS svaigā krēmsiera piegādes īpatsvars mazumtirdzniecības tīklos euro 2012.gadā bija (*) [10-20]%, 2013.gadā (*) [10-20]%, 2014.gadā (*) [10-20]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [10-20]%. 173 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais svaigā krēmsiera īpatsvars mazumtirdzniecībā Latvijā pēc euro 2014.gadā bija (*) [30-40]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [30-40]%. 174 Nākošais lielākais konkurents ir AB "Žemaitijos pienas" ar (*) [10-20]% īpatsvaru 2014.gadā un (*) [10-20]% īpatsvaru euro izteiksmē 2015.gada piecos mēnešos. 7.attēls. Svaigā krēmsiera piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā %, euro (*) Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija 175 RPK grupas svaigā krēmsiera piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībai Latvijā naturālās vienībās 2012.gadā bija (*) [5-10]%, 2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā (*) [20-27]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [30-40]%. 176 RPS svaigā krēmsiera piegādes īpatsvars naturālās vienībās 2012.gadā bija (*) [20-30]%, 2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā (*) [10-20]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [10-20]%. 177 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais svaigā krēmsiera īpatsvars mazumtirdzniecībai pēc naturālām vienībām 2014.gadā ir (*) [40-50]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [50-60]%. 8.attēls Svaigā krēmsiera piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā %, naturālās vienībās (*) Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija 178 Nākošais lielākais piegādātājs ir AS "Siera nams", kurš importējis krēmsierus "Philadelphia", "Kaserei Champignon", "President" u.c., - (*) [10-20]%, kā arī Unilever Polska Sp.z.o.o. ar (*) [10-20]% īpatsvaru importētajam svaigajam krēmsieram ar zīmolu "Crème Bonjour", SIA "Baltic cheese partners", kurš piegādājis svaigo krēmsieru ar zīmolu "Philadelphia" u.c. zīmoliem, (*) [5-10]% un AB "Žemaitijos pienas" (*) [5-10]%. Tirgū svaigo krēmsiera produkciju piedāvā arī piegādātājs EuroSer Dairy Group Spolka zo.o. ar zīmolu "Philadelphia". 179 Novērtējot HHI pirms un pēc apvienošanās četru gadu laikā euro izteiksmē, tirgus pirms apvienošanās vērtējams kā vidēji koncentrēts un nepārsniedz 1600 punktus, bet pēc apvienošanās vērtējams kā augsti koncentrēts, jo 2015.gada piecos mēnešos sasniedz 2053 punktus. Vienlaicīgi atzīstams, ka koncentrācijas pieaugums (ΔHHI pirms apvienošanās) četru gadu periodā ir ar pieaugošu tendenci. 3.8.4. Ietekmes izvērtējums 180 Kopējais apvienošanās dalībnieku īpatsvars mazumtirdzniecībā vērtējams kā augsts (īpatsvars atšķiras atkarībā no tā, vai noteikts euro vai naturālās vienībās) un 2015.gada piecos mēnešos Latvijā euro izteiksmē bija (*) [30-40]%) robežās, bet nākošā konkurenta AB "Žemaitijos pienas" (*) [10-20]% īpatsvars ir ievērojami mazāks. 181 Apvienošanās dalībnieki ir tieši konkurenti, jo to piedāvātie produkti ir tuvi aizvietotāji, abi ražotāji ir vietējie Latvijas ražotāji, kas ir būtiski patērētājiem. 182 KP vērtējumā pastāv klientu iespējas nomainīt svaigā krēmsiera piegādātājus ar citiem Baltijas, Polijas un citu ES valstu piegādātājiem, tomēr pastāv risks par vietējo Latvijas pārstrādātāju pilnvērtīgu iespēju aizstāt apvienošanās dalībnieku produkciju no apjoma viedokļa. 183 KP vērtējumā apvienošanās nevar likvidēt būtisku konkurences spēku svaigā krēmsiera vairumtirdzniecības tirgū Baltijā, jo, ņemot vērā, ka svaigā krēmsiera tirgus ir plašāks kā Latvija, un, pastāvot ārvalstu aizvietotājiem kā Mondelez International zīmols "Philadelphia", Unilever zīmols "Crème Bonjour", AS "Tere" zīmols "Tere", Euroser, OSM Piatnica (Polija) u.c., būtisks konkurences spēks tiks saglabāts. Vienlaicīgi atzīstams, ka zīmola "Philadelphia" krēmsiers ir dārgāks, tomēr KP vērtējumā arī šī zīmola krēmsiers ir konkurents apvienošanās dalībnieku ražotajam svaigajam krēmsieram. Pastāv arī citas ārvalstu preces, ar ne tik labi pazīstamiem zīmoliem, kas var veidot alternatīvu piedāvājumu. 184 Kompensējošā pirktspēja svaigā krēmsiera tirgū ir būtiska, to nodrošina vairāki modernā mazumtirdzniecībā darbojošies tirgus dalībnieki. 185 AS "Siera nams"18 sniegusi informāciju, ka tā "realizē ārvalstu ražoto krēmsieru un apvienošanās būtiski neietekmēs AS "Siera nams" pārdošanas apjomus šajā segmentā. Tā kā Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un brīvā tirgus ekonomikas dalībniece, tad pastāv ļoti plašas alternatīvas preču piedāvājuma nodrošināšanai". 186 KP vērtējumā nepastāv barjeras importa iekļūšanai svaigā krēmsiera ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū Latvijā. Šajā segmentā ir būtiskas mārketinga aktivitātes, lai popularizētu šī produkta lietošanu. Tādējādi var secināt, ka konkurentiem ir iespēja strauji palielināt pārdošanas apjomus un tirgus daļas, palielinot mārketinga aktivitātes. Šajā tirgū būtiskākais ir patērētāju izglītošana, jo produkts Latvijā ir salīdzinoši jauns un pieprasītāks kļuvis tikai pēdējos gados. Minētajā tirgū apvienotajam uzņēmumam saglabāsies spēcīga konkurence no importa ražotājiem ar tādiem spēcīgiem zīmoliem kā "Crème Bonjour" un "Philadelphia", kas savu tirgus daļu var palielināt, ieguldot mārketinga aktivitātēs vai samazinot pārdošanas cenu. 187 Svaigā krēmsiera segmentā raksturīgi, ka pieprasījums ir cenas elastīgs un cena ir viens no noteicošajiem faktoriem minētās preces izvēlē, vietējam zīmolam KP vērtējumā nav noteicošā nozīme svaigā krēmsiera izvēlē. 188 Tā kā tirgus ir plašāks par Latvijas teritoriju, apvienotā tirgus dalībnieka (kopējā) tirgus daļa ir mazāka nekā KP aprēķinātā, KP secina, ka nav konstatējama būtiska konkurences samazināšana vai dominējošā stāvokļa izveidošanās vai nostiprināšanās svaigā krēmsiera vairumtirdzniecības tirgū. 3.9. Apvienošanās ietekmes izvērtējums biezpiena vairumtirdzniecības tirgū 3.9.1. Konkrētās preces tirgus 189 KP 28.04.2012. lēmumā Nr.40 RPK/Valmieras piens ir noteikusi biezpiena vairumtirdzniecības tirgu, līdz ar to arī šajā apvienošanās lieta, KP uzskata par pamatotu kā konkrētās preces tirgu noteikt biezpiena vairumtirdzniecības tirgu. 3.9.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 190 Biezpienu gatavo no pasterizēta piena, un tā derīguma termiņš nav liels, kas ir viens no iemesliem, kuru dēļ importa iespējas ir ierobežotas, tomēr veikalos ir pieejams arī citās Baltijas valstīs ražotais biezpiens. Importētā biezpiena piegādes apjoms no 2012.-2015.gada maijam ir ar tendenci samazināties, īpaši sākot ar 2014.gadu, un tas turpināja samazināties arī 2015.gada piecos mēnešos. Tā kā importētā biezpiena īpatsvara rādītāji euro un naturālo vienību izteiksmē ir atšķirīgi, KP nevar izdarīt viennozīmīgu secinājumu par ģeogrāfiskā tirgus robežām biezpiena kategorijā, nosveroties par labu nacionālam vai reģionālam Baltijas ģeogrāfiskajam tirgus definējumam lietā. KP biezpiena kategorijā ģeogrāfiskā tirgus definēšanas jautājumu konkrētajā gadījumā atstāj atvērtu, jo izdarītos secinājumus par konkrēto apvienošanos tas nemaina. 3.9.3. Tirgus struktūra 191 RPK grupa ražo biezpienu ar zīmoliem "Valmiera", "Limbažu piens", bet RPS ar zīmolu "Kārums". 192 Dati par kopējo realizēto biezpiena dinamiku mazumtirdzniecībā Latvijā liecina, ka konkrētajam produktam ir tendence pieaugt. 193 KP no mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā apkopotā informācija par apvienošanās dalībnieku biezpiena piegādes īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPK grupas īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [20-30]%, 2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā (*) [20-30]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [30-40]%. 194 RPS biezpiena piegādes īpatsvars mazumtirdzniecības tīklos laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada maijam ieskaitot, liecina, ka RPS īpatsvars mazumtirdzniecībā euro 2012.gadā bija (*) [5-10]%, 2013.gadā (*) [1-5]%, 2014.gadā (*) [1-5]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%. 195 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais biezpiena īpatsvars mazumtirdzniecībai pēc euro 2014.gadā bija (*) [30-40]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [30-40]%. 196 Nākošais lielākais konkurents ir AS "Tukuma piens" ar vairāk kā uz pusi mazāku īpatsvaru, t.i., (*) [10-20]% 2014.gadā un (*) [10-20]% īpatsvaru euro izteiksmē 2015.gada piecos mēnešos. 9.attēls. Biezpiena piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā %, euro (*) Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija 197 RPK grupas biezpiena piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībai Latvijā naturālā izteiksmē 2012.gadā bija (*) [20-30]%, 2013.gadā (*) [20-30]%, 2014.gadā (*) [20-30]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [20-30]%. 198 RPS biezpiena piegādes īpatsvars naturālā izteiksmē 2012.gadā bija (*) [5-10]%, 2013.gadā (*) [5-10]%, 2014.gadā (*) [1-5]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [1-5]%. 199 Apvienotā tirgus dalībnieka kopējais piegādātais biezpiena īpatsvars mazumtirdzniecībai naturālā izteiksmē 2014.gadā bija (*) [20-30]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [20-30]%. 10.attēls. Biezpiena piegādes īpatsvars mazumtirdzniecībā %, naturālās vienībās (*) Avots: Mazumtirgotāju sniegtā informācija 200 Novērtējot nākamā lielākā konkurenta AS "Tukuma piens" īpatsvaru naturālās vienībās, secināms, ka 2014.gadā tas bija (*) [10-20]%, bet 2015.gada piecos mēnešos (*) [10-20]%, kas ir aptuveni uz pusi mazāka. 201 Novērtējot HHI koncentrācijas indeksu pirms un pēc apvienošanās, četru gadu laikā, KP vērtējumā, tirgus ir vidēji augstu koncentrēts. HHI pirms apvienošanās 2015.gada piecos mēnešos bija 1603 punkti, bet pēc apvienošanās pārsniedz 1890 punktus, HHI indeksa pieaugums 2015.gada piecos mēnešos bija 295 punkti euro izteiksmē. Vienlaicīgi atzīstams, ka koncentrācijas pieaugums aptuveni 295 punktu apmērā ir bijis četru gadu periodā, kas KP vērtējumā liecina par vienmērīgu koncentrācijas pieaugumu. 202 Novērtējot koncentrācijas indeksu 2015.gada piecos mēnešos naturālās vienībās, secināms, ka HHI pirms apvienošanās ir 1478, bet pēc apvienošanās 1628, līdz ar to apvienošanās koncentrācijas indeksa pieaugums minētā laika periodā ir 149 punkti. Vienlaicīgi atzīstams, ka koncentrācijas pieauguma rādītājs nav ar izteiktu pieauguma tendenci. 3.9.4. Ietekmes izvērtējums 203 Kopējais apvienošanās dalībnieku īpatsvars mazumtirdzniecībā 2015.gada piecos mēnešos euro izteiksmē Latvijā vērtējama kā būtisks - (*) [30-40]%, jo nākošā konkurenta AS "Tukuma piens" īpatsvars ir aptuveni uz pusi mazāks, t.i., (*) [10-20]%. 204 KP vērtējumā apvienošanās dalībnieki ir tiešie konkurenti, jo to piedāvātie produkti ir tuvi aizvietotāji no pieprasījuma puses. 205 Citu Baltijas valstu biezpiena ražotāji Latvijā ir pārstāvēti, tomēr AB "Pieno Zvaigzdes", AS "Tere", AB "Rokiškio sūris", AB "Vilkyskiu pienine", AB "Žemaitijos pienas", Estover OÜ, AS "Farmi Piimatööstus" piegādātais biezpiena apjoms katram atsevišķi ir salīdzinoši mazs. No Latvijas ražotājiem mazumtirdzniecībā vēl bez AS "Tukuma piens" ir pārstāvēti: AS "Jaunpils pienotava", AS "Smiltenes piens", AS "Talsu piensaimnieks", AS "Latgales piens", bet to īpatsvars ir mazs. 206 KP vērtējumā apvienošanās nevar likvidēt būtisku konkurences spēku Latvijā, jo RPS pievienotais īpatsvars (*) [1-10]% ir salīdzinoši neliels un tirgū pastāv ievērojams skaits iespējamo aizvietotāju. 207 Kompensējošā pirktspēja biezpiena tirgū vērtējama kā būtiska, jo to nodrošina vairāki modernā mazumtirdzniecībā pārstāvētie tirgus dalībnieki. Mazumtirgotāji savu portfeli veido pakārtojot to patērētāju vēlmēm, ievērojot Latvijas patērētāju lojalitāti pret vietējiem produktiem. Vienlaikus atsevišķu patērētāju paradumi un maksātspēja var būt par iemeslu lojalitātei lētākai precei neatkarīgi no izcelsmes. Būtiski savas pozīcijas stiprina ieviestie privāto preču zīmju produkti. Turklāt lielākiem mazumtirdzniecības tīkliem, KP vērtējumā, ir salīdzinoši vienkārši nomainīt piegādātājus vai atsevišķus to produktus. 208 Jaunu tirgus dalībnieku iekļūšana tirgū KP vērtējuma atkarīga no biezpiena cenu līmeņa, kvalitātes un citiem aspektiem, ko pircējs var novērtēt kā nozīmīgus. Vienlaicīgi atzīmējams, ka pašzīmola preces ieņem būtisku tirgus daļu, jo tām ir zemāka cena kā piena pārstrādātāju zīmolu precēm. 209 Ievērojot AS "Tukuma piens" izaugsmi pēdējos gados šajā tirgū, kā arī ārvalstu preču esamību, KP uzskata, ka apvienotam uzņēmumam neveidosies tirgus vara, lai neatkarīgi no klientiem un konkurentiem veidotu cenu politiku. 210 AS "Jaunpils pienotava"19 norādījusi, ka "konkurence Latvijā izpaužas kā ierobežota apjoma tirgū, kurā vairākiem mūsu valsts ražotājiem nākas konkurēt ne tikai savā starpā, bet arī ar ES ražotājiem, kuri piedāvā analogu produkciju un vienmēr pastāv iespēja vēl kādam tirgus dalībniekam censties ienākt šajos tirgos. Jebkurai no uzskaitītajām precēm ir alternatīvs piedāvājums starp Latvijas un ES ražotājiem". 211 Neskatoties uz salīdzinoši nozīmīgo apvienošanās dalībnieku tirgus pozīciju biezpiena vairumtirdzniecības tirgū Latvijā, KP vērtējumā, nebūs novērojama būtiska konkurences samazināšana vai dominējošā stāvokļa izveidošanās vai nostiprināšanās, jo RPS pievienotais īpatsvars novērtējams kā nebūtisks. 3.10. Apvienošanās ietekmes izvērtējums saldējuma un saldētas sulas vairumtirdzniecības tirgū 212 RPK grupa ražo saldējumu ar zīmoliem "Ekselence", "Pols", "Nu fruits", "Tio". Premia zīmoli ir "Klasika", "Premia" un "Bravo", bet RPS zīmols ir "Jungle Pop" (saldēta sula). 213 Atbilstoši Ziņojumā sniegtai informācijai 2014.gadā euro izteiksmē RPK grupas tirgus daļa modernajā tirdzniecībā Latvijā bija (*) [50-60]%, savukārt RPS (*) [<1]%. Pēc apvienošanās RPK grupas tirgus daļa modernajā tirdzniecībā sasniegs (*) [50-60]%. 214 KP ar 12.02.2015. lēmumu Nr.6 atļāva Nordic Foods Holding OU iegūt izšķirošu ietekmi pār AS "Premia KPC" secinot, ka neizveidosies dominējošs stāvoklis un konkurence saldējuma vairumtirdzniecības tirgū netiks būtiski samazināta. Ņemot vērā, ka saldējums, ko ražo RPS, nav piena produkts, bet gan ir gatavots no sulas (zīmols "Jungle Pop"), kā arī to, ka RPS tirgus daļa Latvijas teritorijā saldējuma ražošanas un vairumtirdzniecības tirgū ir nebūtiska, tad apvienošanās uz šo tirgu neatstās būtisku horizontālu ietekmi. 215 Turklāt saldējums ar preču zīmi "Kārums" nav RPS ražots un pārdots produkts. Šā produkta ražotājs un pārdevējs ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums AS "Balbiino". 216 Tā kā RPS ražo tikai saldētu sulu, kas nav piena produkts, tad saldējuma un saldētas sulas ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus apvienošanās rezultātā netiks ietekmēts. Ņemot vērā augstāk izklāstīto, KP nav pamata veikt dziļāku attiecīgā konkrētā tirgus izpēti un novērtējumu. 217 Turklāt KP novērtējums par saldējuma piegādi mazumtirdzniecībai Latvijā liecina, ka ievērojams ir importētā saldējuma daudzums (UNILEVER (zīmoli "Magnum", "Ben&Jerry's", AS "Balbiino" (zīmols "Balbiino" u.c.), kas liecina, ka saldējuma produkcijas ģeogrāfiskais tirgus ir plašāks par Latvijas teritoriju.