3. Article

Radioaktīvo vielu rādītāju novērtēšanas metodes: 3.1. indikatīvās dozas (ID) rādītāju vērtības novērtēšana: 3.1.1. indikatīvās dozas (ID) novērtēšanai izmanto kopējās alfa radioaktivitātes un kopējās beta radioaktivitātes vērtību noteikšanu. Kopējo beta radioaktivitātes vērtību var aizstāt ar atlikušo beta radioaktivitātes vērtību pēc tam, kad tiek atņemta K-40 radioaktivitātes vērtība; 3.1.2. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 0,1 Bq/l un kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 1 Bq/l, tad indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv gadā. Šādā gadījumā nav nepieciešami plašāki radioloģiskie izmeklējumi, ja vien nav zināms, ka ūdens apgādē atrodas radionuklīdi, kuru dēļ ir iespējams pārsniegt indikatīvo dozu (ID) 0,1 mSv gadā; 3.1.3. ja kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 0,1 Bq/l vai kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte pārsniedz 1 Bq/l, veic konkrētu radionuklīdu analīzi. Mērāmos radionuklīdus nosaka Veselības inspekcija sadarbībā ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centru, ņemot vērā būtisko informāciju par iespējamiem radioaktivitātes avotiem; 3.1.4. tritijam kopējo alfa starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti un kopējo beta starojuma avotu īpatnējo radioaktivitāti mēra vienā un tajā pašā paraugā; 3.2. indikatīvās dozas (ID) aprēķināšana: 3.2.1. indikatīvo dozu (ID) aprēķina pēc izmērītās radionuklīdu koncentrācijas un normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri. Indikatīvā doza (ID) ir mazāka par rādītāja vērtību 0,1 mSv un papildu izmeklēšana nav nepieciešama, ja ir spēkā šāda sakarība: kur: Ci(nov)- radionuklīda i novērotā koncentrācija; Ci(atv) - radionuklīda i atvasinātā koncentrācija, kas noteikta šo noteikumu 1.1 pielikuma 3.2.2. apakšpunktā; n - konstatēto radionuklīdu skaits; 3.2.2. radioaktivitātes atvasinātā koncentrācija dzeramajā ūdenī Nr. p. k. Radionuklīda izcelsme Radionuklīds1 Atvasinātā koncentrācija 3.2.2.1. dabiska U-2382 3,0 Bq/l 3.2.2.2. dabiska U-2342 2,8 Bq/l 3.2.2.3. dabiska Ra-226 0,5 Bq/l 3.2.2.4. dabiska Ra-228 0,2 Bq/l 3.2.2.5. dabiska Pb-210 0,2 Bq/l 3.2.2.6. dabiska Po-210 0,1 Bq/l 3.2.2.7. mākslīga C-14 240 Bq/l 3.2.2.8. mākslīga Sr-90 4,9 Bq/l 3.2.2.9. mākslīga Pu-239/Pu-240 0,6 Bq/l 3.2.2.10. mākslīga Am-241 0,7 Bq/l 3.2.2.11. mākslīga Co-60 40 Bq/l 3.2.2.12. mākslīga Cs-134 7,2 Bq/l 3.2.2.13. mākslīga Cs-137 11 Bq/l 3.2.2.14. mākslīga I-131 6,2 Bq/l 3.3. veiktspējas raksturlielumi un analīzes metodes Nr. p. k. Parametri un radionuklīdi Jutības robeža3, 4 Piezīmes 3.3.1. tritijs 10 Bq/l Tritija noteikšanas robeža ir 10 % no tās parametra vērtības 100 Bq/l 3.3.2. radons 10 Bq/l Radona noteikšanas robeža ir 10 % no tās parametra vērtības 100 Bq/l 3.3.3. kopējā alfa starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte 0,04 Bq/l Kopējās alfa starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās parametra vērtības 0,1 Bq/l 3.3.4. kopējā beta starojuma avotu īpatnējā radioaktivitāte 0,4 Bq/l Kopējās beta starojuma avotu īpatnējās radioaktivitātes jutības robeža ir 40 % no tās parametra vērtības 1,0 Bq/l 3.3.5. U-238 0,02 Bq/l 3.3.6. U-234 0,02 Bq/l 3.3.7. Ra-226 0,04 Bq/l 3.3.8. Ra-228 0,02 Bq/l Jutības robežu attiecina tikai uz sākotnējo indikatīvās dozas (ID) kontroli jaunā ūdens avotā. Ja sākotnējā pārbaudē konstatē, ka ir maz ticams, ka Ra-228 pārsniegs 20 % no atvasinātās koncentrācijas, jutības robežu var palielināt līdz 0,08 Bq/l regulāriem Ra-228 radionuklīdu īpašajiem mērījumiem, līdz nepieciešama atkārtota pārbaude 3.3.9. Pb-210 0,02 Bq/l 3.3.10. Po-210 0,01 Bq/l 3.3.11. C-14 20 Bq/l 3.3.12. Sr-90 0,4 Bq/l 3.3.13. Pu-239/Pu-240 0,04 Bq/l 3.3.14. Am-241 0,06 Bq/l 3.3.15. Co-60 0,5 Bq/l 3.3.16. Cs-134 0,5 Bq/l 3.3.17. Cs-137 0,5 Bq/l 3.3.18. I-131 0,5 Bq/l Piezīmes. 1 Tabulā iekļautas visbiežāk sastopamo dabisko un mākslīgo radionuklīdu vērtības, kuras ir precīzas vērtības, kas aprēķinātas uz 0,1 mSv dozu, pieņemot, ka ūdens patēriņš gadā pieaugušam cilvēkam ir 730 litri, kā arī izmantojot normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktās paredzamās efektīvās dozas (Sv/Bq) iedzīvotājiem, ja radionuklīdi tiek uzņemti ar pārtiku vai ūdeni. Citu radionuklīdu atvasināto koncentrāciju var aprēķināt tādā pašā veidā. 2 Tabulā norādīta tikai urāna radioaktivitāte, bet ne tā ķīmiskais toksiskums. 3 Jutības robežu aprēķina saskaņā ar standartu ISO 11929 - Tipisko robežu noteikšana (lēmumu sliekšņi, noteikšanas robeža un ticamības intervāla noteikšana) jonizējošā starojuma mērījumiem - Pamatprincipi un galvenās piemērošanas jomas ar 1. un 2. veida varbūtības kļūdām par 0,05 katrā. 4 Mērījumu nenoteiktību aprēķina un paziņo kā pilno standarta nenoteiktību vai kā paplašināto standarta nenoteiktību ar paplašināšanas koeficientu 1,96 saskaņā ar ISO metodisko līdzekli par mērījuma nenoteiktības izteikšanu."