12. Article

Apstrīdētā norma ir daļa no Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.6 panta, kas reglamentē disciplinārlietās pieņemto lēmumu un disciplinārlietas materiālu pieejamību. Analizējot Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.6 panta daļas to kopsakarā, Pieteikuma iesniedzējs secinājis, ka apstrīdētā norma liedz atreferēt vai citādi paziņot informāciju par iespējamo kāda konkrēta tiesneša disciplinārpārkāpumu, jo pretējā gadījumā tā paša panta ceturtajai un sestajai daļai nebūtu jēgas. Apstrīdētā norma liedzot iegūt informāciju par konkrēto tiesnesi gan pirms, gan pēc disciplinārlietas izskatīšanas. Līdz disciplinārlietas izskatīšanai neesot iespējams iegūt informāciju nedz par disciplinārlietu, kas varbūt tiks ierosināta, nedz arī par jau ierosinātu disciplinārlietu pret tiesnesi (sk. pieteikuma 8. punktu lietas materiālu 1. sēj. 49. lp.). 12.1. Disciplinārlietu procesu var iedalīt vairākās šādās stadijās: 1) disciplinārlietas ierosināšana; 2) disciplinārlietas izskatīšana Disciplinārkolēģijā (pirmā instance); 3) disciplinārlietas izskatīšana Disciplinārtiesā (otrā instance). Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3. panta otrā daļa noteic, ka pirms tam, kad tiek pieņemts lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu, notiek iepriekšēja pārbaude, kurā ietilpst vispusīga saņemto materiālu pārbaude, tiesneša rakstveida paskaidrojumu pieprasīšana un izvērtēšana. Iepriekšēja pārbaude var noslēgties ar disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi vai atteikumu ierosināt disciplinārlietu. Saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3. panta trešo daļu par disciplinārlietas ierosināšanu Augstākās tiesas priekšsēdētājs, apgabaltiesas priekšsēdētājs, apgabaltiesas zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks, rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs un Tiesnešu ētikas komisija pieņem lēmumu, bet tieslietu ministrs izdod rīkojumu. Lēmumā vai rīkojumā norāda iepriekšējā pārbaudē konstatētā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, pārkāpuma atklāšanas dienu un likumā paredzēto disciplinārlietas ierosināšanas pamatu. Lēmumu (rīkojumu) kopā ar iepriekšējās pārbaudes materiāliem nosūta izskatīšanai Disciplinārkolēģijā. Tātad lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu ir procesuāls dokuments. Savukārt disciplinārlietas materiāli ir visu iepriekšējās pārbaudes un disciplinārlietas izskatīšanas gaitā iegūto dokumentu un citu materiālu kopums. 12.2. Lēmumam par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiāliem noteiktā aizsardzība sāk darboties ar brīdi, kad disciplinārlieta tiek ierosināta. Proti, apstrīdētā norma neattiecas uz iepriekšējo pārbaudi un tās ietvaros iegūtajiem materiāliem, ja iepriekšējā pārbaude nav noslēgusies ar disciplinārlietas ierosināšanu. Tādējādi apstrīdētā norma neregulē tādas informācijas pieejamību, kas ir saistīta ar iespējami rosināmu, bet neierosinātu disciplinārlietu pret tiesnesi. No apstrīdētās normas un citām Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma normām izriet, ka lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiāli līdz brīdim, kad stājas spēkā Disciplinārkolēģijas lēmums disciplinārlietā, ir pieejami tiesnesim, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, atsevišķos gadījumos šā tiesneša pārstāvim, kā arī tām tiesu varas vai valsts pārvaldes institūcijām, kurām šādas tiesības noteiktas Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā. Tātad lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiāli nav vispārpieejama informācija. 12.3. Regulējums, kas ietverts apstrīdētajā normā, ir pārņemts no likuma "Par tiesu varu" 28.3 panta, kurš noteic kārtību, kādā ir pieejami tiesās izskatāmo lietu materiāli (sk. Saeimas Juridiskās komisijas Apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu 2009. gada 26. maija sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj.). Piemēram, minētā panta otrajā daļā noteikts, ka lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums disciplinārlietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Konkrētais regulējums pamatā ir vērsts uz procesuālo dokumentu, pierādījumu vai izmeklēšanas noslēpuma aizsardzību lietas izskatīšanas laikā. Apstrīdētā norma regulē lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiālu pieejamību no brīža, kad disciplinārlieta tiek ierosināta, līdz brīdim, kad stājas spēkā Disciplinārkolēģijas lēmums attiecīgajā disciplinārlietā. Tas nozīmē, ka apstrīdētā norma regulē lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiālu pieejamību tikai un vienīgi disciplinārlietas izskatīšanas laikā. Savukārt kārtību, kādā disciplinārlietas materiāli ir pieejami pēc Disciplinārkolēģijas lēmuma spēkā stāšanās, regulē pārējās Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.6 panta daļas un citi normatīvie akti. Apstrīdētajā normā nav noteikts aizliegums iegūt vispārīga rakstura informāciju par ierosināto un izskatāmo disciplinārlietu, ciktāl minētā informācija neskar konkrētus procesuālos dokumentus un šajos dokumentos ietvertos tiesneša un citu personu datus. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka par disciplinārlietas izskatīšanu sabiedrība var uzzināt tikai kā par neidentificētu gadījumu, bet nevar uzzināt konkrēta tiesneša identitāti (sk. pieteikuma 10. punktu lietas materiālu 1. sēj. 50. lp.). Tomēr procesuālais dokuments - lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu - un disciplinārlietas materiāli, kā arī šajā dokumentā un materiālos ietvertie tiesneša dati arī ir informācija par tiesu varas darbību. Taču apstrīdētā norma līdz brīdim, kad ir stājies spēkā Disciplinārkolēģijas lēmums disciplinārlietā, ierobežo personas tiesības iegūt minēto dokumentu un materiālus, kā arī tajos ietvertos tiesneša datus. Līdz ar to apstrīdētā norma ierobežo Satversmes 100. panta pirmajā teikumā nostiprinātās ikvienas personas tiesības iegūt informāciju par tiesu varas darbību.