15. Article

Lai izvērtētu, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu, jāpārbauda: 1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību; 2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. 2015-01-01 14. punktu un 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 14. punktu). Lietā nav strīda par to, ka apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums ir noteikts ar likumu. Apstrīdētās normas redakcija iekļauta Saeimas Juridiskās komisijas iesniegtajā likumprojektā "Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā" (likumprojekts Nr. 1695/Lp9), apspriesta trijos lasījumos, un priekšlikumi par to likumprojekta izskatīšanas laikā nav saņemti (sk. lietas materiālu 1. sēj. 92., 97., 184., 185. lp.). Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar Saeimas 2010. gada 10. jūnijā pieņemto likumu "Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā", kas 2010. gada 30. jūnijā izsludināts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (Nr. 102). Tātad apstrīdētā norma ir pieņemta un izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums, kas liedz Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā nenorādītām personām iegūt lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiālus līdz brīdim, kad stājas spēkā Disciplinārkolēģijas lēmums attiecīgajā disciplinārlietā, ir formulēts pietiekami skaidri. Arī lietas dalībnieki nav pauduši pretēju viedokli. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.