18. Article

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis tiek sasniegts (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 13. punktu). Apstrīdētajā normā ietvertais regulējums liedz personai no lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu vai disciplinārlietas materiāliem iegūt līdz galam nepārbaudītu informāciju par konkrēto tiesnesi un iespējamo viņa pārkāpumu. Ja informācija par tiesnesi līdz galīgā lēmuma pieņemšanai disciplinārlietā nav pieejama, tad šo līdz galam nepārbaudīto informāciju citastarp nav iespējams izmantot arī tādēļ, lai konkrētā tiesvedībā pieteiktu tiesnesim noraidījumu. Tādējādi tiek novērsta varbūtība, ka līdz galam nepārbaudītas ar iespējamu tiesneša disciplinārpārkāpumu saistītas informācijas iegūšana negatīvi ietekmēs tiesnesi kādā tiesvedības procesā un mazinās tiesu varas autoritāti. Turklāt apstrīdētā norma kopsakarā ar citām Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.6 panta daļām aizsargā konkrētā tiesneša izskatīšanā esošas lietas dalībnieku datus. Tādējādi tiek novērsti arī iespējamie tiesvedības dalībnieku tiesību uz privāto dzīvi aizskārumi. Tomēr Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka ierobežojuma leģitīmais mērķis netiek sasniegts, jo, kā liecina prakse, informācija par iespējamu konkrēta tiesneša disciplinārpārkāpumu var nonākt plašsaziņas līdzekļu rīcībā (sk. pieteikuma 31. punktu lietas materiālu 1. sēj. 54. lp.). Gadījumi, kad informācija par iespējamu tiesneša disciplinārpārkāpumu ir nonākusi plašsaziņas līdzekļu rīcībā, nerada tiesisku pamatu atcelt apstrīdētajā normā noteiktās tiesnešu neatkarības aizsardzības un tiesu varas autoritātes saglabāšanas garantijas. Proti, tas apstāklis, ka persona, kurai ir pienākums nodrošināt lēmumam par disciplinārlietas ierosināšanu vai disciplinārlietas materiāliem likumā noteikto aizsardzību, nav pienācīgā kārtā šo pienākumu izpildījusi, nedod pamatu uzskatīt apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmei. Savukārt Pieteikuma iesniedzēja norādītie prakses piemēri ir tikai atsevišķi gadījumi, kādus iespējams novērst ar pienācīga informācijas aizsardzības līmeņa nodrošināšanu katras iestādes iekšienē, bet paši par sevi tie nenozīmē, ka apstrīdētā norma neatbilstu Satversmei. Līdz ar to likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai.