4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums neveicina tiesu varas autoritātes stiprināšanu un reputācijas aizsardzību. Ar apstrīdēto normu Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā esot pārņemts regulējums, kas attiecībā uz lietas materiālu pieejamību noteikts likuma "Par tiesu varu" 28.3 panta otrajā daļā. Likumdevēja vēlme esot bijusi padarīt tiesnešu disciplinārlietu materiālus pieejamus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi noteikti piekļuvei tiesas lietu materiāliem. Informācijas pieejamība un pieejamības nosacījumi esot atkarīgi no procesa stadijas (neizskatīta vai izskatīta lieta) un lietas izskatīšanas veida (atklāta vai slēgta sēde). Apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma mērķis esot aizsargāt tiesu varas un tiesneša autoritāti. Savukārt tiesnešu disciplinārās atbildības sistēmas mērķis plašākā nozīmē esot aizstāvēt sabiedrības intereses, nodrošināt tiesas procesu integritāti, uzturēt sabiedrības uzticēšanos tiesnešiem un tiesnešu vidū radīt labāku izpratni par tiesnesim piedienīgu uzvedību. Tādējādi izskatāmajā lietā esot risināmi šādi jautājumi: vai ir nepieciešams nodrošināt apstrīdētajā normā minētās informācijas pieejamību, lai disciplinārlietu izskatīšanas process sasniegtu tam noteikto mērķi, un vai informācijas iegūšanas tiesību ierobežojums ir piemērots konkrētā mērķa sasniegšanai un samērīgs? Šā ierobežojuma samērīgums esot analizējams atsevišķi attiecībā uz katru disciplinārlietas izskatīšanas procesa stadiju. Gadījumos, kad par tiesneša pārkāpumu jau ir ziņots plašsaziņas līdzekļos, apstrīdētās normas regulējums varot negatīvi ietekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesu varai. Proti, turpmākas informācijas trūkums jeb šķietama kompetento amatpersonu reakcijas neesība varot radīt maldīgu iespaidu par izpildvaras vai tiesu varas bezdarbību. Mūsdienās informācijas apmaiņas ātrums esot daudzkārt palielinājies un plašsaziņas līdzekļi izmantojot visus iespējamos informācijas iegūšanas veidus, lai apmierinātu sabiedrības pieprasījumu. Savukārt ziņa par to, ka kompetentās amatpersonas atteikušās izpaust informāciju, tikai pastiprinot sabiedrības pārliecību par tiesu varas korporatīvismu un mazinot uzticēšanos tiesu varai. Turklāt atsevišķos gadījumos pati persona, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, varot būt ieinteresēta informācijas publiskošanā, lai atjaunotu savu reputāciju, piemēram, disciplinārlietas izbeigšanas gadījumā.