8. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Tiesnešu biedrība - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 100. pantam. Disciplinārlietas ierosināšana nenozīmējot, ka tiesnesis ir izdarījis disciplinārpārkāpumu. To, vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums, esot tiesīga izlemt Disciplinārkolēģija, un tās lēmumu esot iespējams pārsūdzēt Disciplinārtiesā. Savukārt par tiem disciplinārlietās pieņemtajiem lēmumiem, kas ir stājušies spēkā, sabiedrība tiekot informēta, sniedzot informāciju par disciplinārlietas ierosināšanas pamatu un izskatīšanas rezultātu, tātad arī par piemēroto sodu. Tiesneša amats esot saistīts ar paaugstinātu sabiedrības interesi. Tāpēc informācijas iegūšana par uzsāktu disciplinārlietu un tiesneša identitāti pirms iespējamā pārkāpuma izvērtēšanas varot negatīvi ietekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesnesim un traucēt viņam pildīt amata pienākumus. Ja sabiedrība tiek informēta par disciplinārlietām, pirms ir stājies spēkā galīgais nolēmums, sabiedrībā varot veidoties nepamatots priekšstats, ka tiesneša pārkāpums jau ir konstatēts. Disciplinārlietu izskatīšanas termiņi esot pietiekami īsi, lai informāciju par galīgo nolēmumu darītu zināmu sabiedrībai neilgi pēc disciplinārlietas ierosināšanas.