9. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība - uzskata, ka ar apstrīdēto normu nevar sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi. Apstrīdētajā normā ietvertais regulējums nozīmējot, ka sabiedrībai nav pieejama informācija par tiesnesi un viņa rīcību, kura dienesta uzraudzības ietvaros radījusi šaubas par tās atbilstību likumam. Tiesības iegūt informāciju esot neatņemama demokrātiskas valsts pazīme. Šīs tiesības citastarp aptverot arī tiesības būt informētam par tiesu varas darbību. Ziņas par ierosinātu disciplinārlietu esot signāls par kļūdu tiesu sistēmā. Savukārt ierobežojums, kas liedz uzzināt tā tiesneša vārdu, kurš, iespējams, izdarījis disciplinārpārkāpumu, raisot neuzticēšanos tiesu varai. Lietā neesot strīda par to, ka apstrīdētajā normā ietvertajam ierobežojumam iegūt informāciju par tiesnesi ir leģitīms mērķis. Taču esot jāņem vērā, ka tiesnesis, pildot amata pienākumus, ne tikai izšķir konkrēto strīdu, bet arī ietekmē sabiedriskos procesus kopumā. Tiesneša kļūda varot radīt neatgriezeniskas vai grūti labojamas tiesiskas sekas. Tādēļ tiesnesim, lai nodrošinātu uzticēšanos tiesu varai, esot jāpacieš lielāki ierobežojumi nekā vidusmēra indivīdam. Lai nodrošinātu tiesu varas neatkarību, disciplinārlietu izskatīšana nodota tiesnešu pašpārvaldei, taču tā neesot tikai tiesnešu pašpārvaldes iekšējā lieta. Atklātība esot nepieciešama, lai mazinātu sabiedrības šaubas par tiesnešu godprātību un objektivitāti. Pašreizējais ierobežojums panākot pretēju efektu un nesasniedzot savu mērķi, kā arī radot risku, ka informācija var tikt izpausta neobjektīvā veidā. Secinājumu daļa