5. Article

Programmas pārvaldības modelis 5.1. Programmas pārvaldības modeļa struktūra Programmas sekmīgas īstenošanas priekšnoteikums ir strukturētas Programmas pārvaldības nodrošināšana, kas paredz skaidru Programmas īstenošanā iesaistīto pušu funkciju un savstarpējās sadarbības principu definējumu. Indikatīvs programmas pārvaldības modelis ir izstrādāts, paredzot, ka Programma tiek īstenota kā vienots pasākumu kopums ar centralizētu Programmas īstenošanas pārvaldības struktūru. Detalizētu informāciju par Programmas pārvaldības modeli, kā arī piedāvāto struktūrshēmu skatīt šī konceptuālā ziņojuma 8.pielikumā. Programmas pārvaldības modeļa ietvaros definētās struktūras un to lomas: • ES fondu projekta uzraudzība - uzraudzības līmeņa struktūra, kuras sastāvā ir Uzraudzības komiteja, Finanšu ministrija (FM) kā Vadošā iestāde, Sadarbības iestāde (CFLA) un Atbildīgā ministrija par 5.6.1. SAM ieviešanu (KM). Šīs struktūras pamatfunkcija ir ar ES finansējuma apguvi saistīto aktivitāšu uzraudzība, lai nodrošinātu Programmas īstenošanas atbilstību saistošajiem ar Programmas īstenošanu saistītajiem nosacījumiem un ierobežojumiem. Papildus tam, KM, kā atbildīgās ministrijas par 5.6.1. SAM ieviešanu, kompetencē ir nodrošināt Programmas īstenošanas rezultatīvo rādītāju sasniegšanas uzraudzību. Savukārt, Vadošā iestāde nodrošinās neatkarīgu projektu ieviešanas uzraudzību. • Programmas uzraudzības grupa - vadības līmeņa struktūra, kuras sastāvā ir KM, IZM, Rīgas dome, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Programmas uzraudzības grupas kompetencē ir nodrošināt Programmas stratēģisko vadību, t.sk., bet ne tikai Programmas mērķu sasniegšanas, Programmas īstenošanas termiņu un funkciju nepārtrauktības uzraudzību. • Padomdevēju funkcija - padomdevēju struktūra, kuras sastāvā ietilpst "Latvijas Olimpiskā komiteja", biedrības "Latvijas Sporta federāciju padome", biedrības "Latvijas Vieglatlētikas savienība" un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji. Šāda struktūra izveidota ar mērķi nodrošināt informētību par galveno iesaistīto nozaru - kultūras un sporta nozaru vajadzībām, kā arī veicinātu diskusiju par nozaru vajadzību īstenošanas iespējām Kultūras un sporta kvartālā. Šajā struktūrā ietilpstošās organizācijas sniegs atbalstu uzraudzības grupai uzraudzības procesa nodrošināšanai. • Atbildīgā ministrija par Programmas īstenošanu - Izglītības un zinātnes ministrija kā atbildīgā iestāde par 5.6.1. SAM daļu, kuras ietvaros tiek īstenota Programma "Kultūras un sporta kvartāla izveide". • Projektu īstenotāji - Programmas īstenošana iedalāma divos galvenajos blokos, t.i., ārpus teritorijas plānoto investīciju projekts un Kultūras un sporta kvartāla izveides projekts. Ārpus teritorijas plānoto investīciju projekts. Kā ārpus teritorijas plānoto investīciju projekta īstenotājs jeb finansējuma saņēmējs tiek virzīta Rīgas dome. Projekta īstenotājs izvirza par Projekta īstenošanu atbildīgo Projekta vadītāju (izpildes līmeņa struktūru), kurš pastāvīgā sadarbībā ar Programmas vadības biroju nodrošina Projekta īstenošanu atbilstoši Programmas nosacījumiem. Projekta vadītājs izpildes līmeņa struktūras ietvaros sadarbojas ar Projekta īstenošanā iesaistītajām personām, t.sk. būvprojekta minimālā sastāvā un tehnisko projektu izstrādātājiem, Būvuzraudzības, Būvniecības u.c. pakalpojumu sniedzējiem, kas iesaistīti Projekta īstenošanā. Kultūras un sporta kvartāla izveides projekts. Izvērtējot līdzšinējo līdzīga mēroga un sarežģītības projektu īstenošanas praksi, secināms, ka projektus, kuros paredzētas investīcijas valsts nekustamajā īpašumā, pēc būtības veicot neraksturīgas funkcijas, galvenokārt īsteno attiecīgās tiešās pārvaldes iestādes, tomēr nepietiekamās būvniecības procesu pārzināšanas un pieredzes trūkuma dēļ nereti tiek pieļautas projektu plānošanas un īstenošanas kļūdas, kā rezultātā: (1) projekti netiek īstenoti saskaņā ar noteikto laika grafiku; (2) tiek pieļautas kļūdas publisko iepirkumu procesu organizēšanā; (3) tiek pieļautas kļūdas būvniecības procesa plānošanā; (4) neattiecināmās izmaksas tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem, kā rezultātā tiek samazināti finanšu līdzekļi tiešo funkciju izpildei; (5) neefektīva projektu administratīvās vadības organizācija. Lai mazinātu iepriekšminēto risku iestāšanos, nodrošinātu Programmas īstenošanu noteiktajos termiņos (t.sk., nodrošinot Daugavas stadiona sagatavošanu XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem), nodrošinātu VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" kā Daugavas stadiona teritorijas pārvaldnieka (apsaimniekotāja) iesaisti Programmas īstenošanā, vienlaikus nodrošinot Daugavas stadiona funkcijas nepārtrauktību, kā arī, lai saglabātu IZM kā par sporta nozari atbildīgās ministrijas un Daugavas stadiona teritorijas īpašnieka pārraudzību pār Programmas saturisko ieviešanu, IZM ieskatā par Programmas ietvaros paredzēto valsts pārziņā esošo ES struktūrfondu projektu īstenotāju (finansējuma saņēmēju) būtu jāvirza25 VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"", kam jānosaka atbildība par projektu īstenošanu noteiktajos termiņos, projektu īstenošanas atbilstību normatīvajiem aktiem, finanšu plūsmas vadību un nepārtrauktības plānošanu, risku vadību, kā arī sasniegto rezultātu ilgtspēju. Vienlaikus atzīmējams, ka ar Ministru kabineta 2015.gada 16.februāra rīkojuma Nr.78 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 1.punktu apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 122.5.pasākums paredz - Piesaistot Valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi", veikt nepieciešamās darbības Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas revitalizācijas projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide" īstenošanai. Tāpat atzīmējams, ka Programma paredz investīcijas ne tikai sporta, bet arī kultūras un satiksmes infrastruktūras attīstībai, kā rezultātā šī ir uzskatāma par starpnozaru Programmu. Tādejādi, lai stiprinātu Programmas īstenošanas vadības komandas kapacitāti, vēl vairāk mazinātu iepriekšminēto risku iestāšanos, kā arī, ņemot vērā Valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VAS "Valsts nekustamie īpašumi") pieredzi lielo projektu īstenošanā, vienlaikus par VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" sadarbības partneri būtu jāvirza VAS "Valsts nekustamie īpašumi", kas nodrošinās ekspertu līdzdalību ar būvniecības procesu organizāciju saistītu jautājumu risināšanā Programmas īstenošanas gaitā. Atbilstoši izvirzītajam indikatīvajam pārvaldības modelim plānots šāds iespējamais atbildību sadalījums Daugavas stadiona iekšējā teritorijā plānoto investīciju projektam: - VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" kā Programmas īstenotājs un finansējuma saņēmējs nodrošinās visu projekta ietvaros plānoto aktivitāšu īstenošanu ar mērķi sasniegt izvirzītos Programmas īstenošanas rezultatīvos rādītājus. - VAS "Valsts nekustamie īpašumi" kā sadarbības partneris sniegs atbalstu VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" ar būvniecības procesu organizāciju saistītu jautājumu risināšanā, nodrošinot atbilstošas kompetences ekspertu līdzdalību (piemēram, eksperts ar būvniecību saistītu iepirkumu procedūru organizēšanā, būvinženieris, būvniecības procesa vadības eksperts u.c.). Detalizēts VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" sadarbības modelis un ekspertu iesaistes kārtība tiks atrunāta sadarbības līgumā starp VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"". Pirms sadarbības līguma noslēgšanas tiks identificēti un pārrunāti iespējamie ar sadarbību saistītie riski un to mazināšanas pasākumi. • Programmas vadītājs - uzņemas atbildību par Programmas īstenošanas operacionālo vadību un koordinēšanu, t.sk. nodrošinot sadarbību ar Rīgas domes projekta vadītāju. Programmas vadības birojs - izpildes līmeņa struktūra. Programmas vadības biroja kompetencē ir nodrošināt Programmas īstenošanas operacionālo vadību un Programmas īstenošanu atbilstoši tās mērķiem un aktivitātēm, ņemot vērā Daugavas stadiona teritorijā īstenoto funkciju nepārtrauktības nosacījumus. Programmas vadības birojs darbojas ietvarā, kas nodrošina godīgu konkurenci un samazina korupcijas riskus Programmas īstenošanas procesā. Programmas vadības biroja sastāvā ir vienības, kas var tikt nodrošinātas no IZM resora iestāžu un kapitālsabiedrību puses vai izvēlētas Publisko iepirkumu likumā noteiktā kārtībā. 5.2. Programmas pārvaldības struktūru iesaiste 5.6.1.SAM rezultatīvo rādītāju sasniegšanā Programma tiek īstenota kā daļa no 5.6.1.SAM, un, kā norādīts šī dokumenta II sadaļas 2.tabulā, Programmas īstenošanas rezultātā tiks radīta pozitīva ietekme uz kopējo 5.6.1. SAM rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Kā minēts II sadaļas 2.tabulā, Programmai jāsniedz ieguldījums šādu 5.6.1.SAM rezultatīvo rādītāju sasniegšanā: