29. Article

Savstarpējā tiesiskā palīdzība 1. Puses viena otrai sniedz plašāko iespējamo savstarpējo tiesisko palīdzību izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un tiesvedībā attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šā protokola 14. pantu. 2. Savstarpējo tiesisko palīdzību sniedz pēc iespējas plašākā mērā atbilstīgi pieprasījuma saņēmējas Puses attiecīgajiem tiesību aktiem, līgumiem, nolīgumiem un vienošanos noteikumiem par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesvedību attiecībā uz prettiesisku darbību, par ko pieprasījuma iesniedzējā Pusē juridiskas personas var saukt pie atbildības saskaņā ar šā protokola 15. pantu. 3. Savstarpējo tiesisko palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šo pantu, var pieprasīt jebkuram no šādiem nolūkiem: a) pierādījumu vai personu liecību iegūšana; b) tiesas dokumentu izsniegšana; c) kratīšana, mantas konfiskācija un iesaldēšana; d) objektu un vietu apskate; e) informācijas, pierādījumu un ekspertu vērtējumu iegūšana; f) attiecīgo dokumentu un reģistrēto datu, tostarp valdības, banku, finanšu, komersantu vai komercdarbības datu, oriģinālu vai apliecinātu kopiju iegūšana; g) noziedzīgi iegūtu līdzekļu, mantas vai citu objektu identifikācija un aprites izsekošana pierādīšanas nolūkos; h) personu brīvprātīgas ierašanās pieprasījuma iesniedzējā Pusē veicināšana; un i) cita veida palīdzība, kas nav pretrunā pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktiem. 4. Šis pants neietekmē saistības saskaņā ar citiem divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, kas pilnā mērā vai daļēji reglamentē vai reglamentēs savstarpējo tiesisko palīdzību. 5. Pamatojoties uz savstarpības principu, 6. līdz 24. punktu piemēro pieprasījumiem, kas iesniegti, ievērojot šo pantu, ja attiecīgajām Pusēm nav saistošs līgums vai starpvaldību nolīgums par savstarpējo tiesisko palīdzību. Ja Pusēm ir saistošs šāds līgums vai starpvaldību nolīgums, piemēro attiecīgos šāda līguma vai starpvaldību nolīguma noteikumus, ja vien Puses nevienojas to vietā piemērot 6. līdz 24. punktu. Puses tiek stingri mudinātas piemērot norādītos punktus, ja tie atvieglo sadarbību. 6. Puses norīko centrālo iestādi, kura ir atbildīga un pilnvarota saņemt savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumus un tos vai nu izpildīt, vai pārsūtīt izpildei attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ja Pusei ir īpašs reģions vai teritorija, kurā pastāv atsevišķa savstarpējās tiesiskās palīdzības sistēma, tā var norīkot atsevišķu centrālo iestādi, kura īsteno norādītās funkcijas attiecībā uz šādu reģionu vai teritoriju. Centrālās iestādes nodrošina saņemto pieprasījumu ātru un pareizu izpildi vai pārsūtīšanu. Ja centrālā iestāde pieprasījumu pārsūta izpildei kompetentajai iestādei, tā mudina kompetento iestādi pieprasījumu izpildīt ātri un pareizi. Katra Puse līdz ar pievienošanos šim protokolam, tā pieņemšanu, apstiprināšanu, oficiālu atbalstīšanu vai ratifikāciju paziņo konvencijas sekretariāta vadītājam par šajā nolūkā norīkoto centrālo iestādi. Savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumus un citus ar tiem saistītos paziņojumus pārsūta starp Pušu norīkotajām centrālajām iestādēm. Šī prasība neietekmē Puses tiesības lūgt, lai šādi pieprasījumi un paziņojumi tai tiktu nosūtīti pa diplomātiskajiem kanāliem un steidzamos gadījumos, ja Puses tam piekrīt, ar attiecīgo starptautisko organizāciju starpniecību, ja tas ir iespējams. 7. Pieprasījumus iesniedz rakstveidā vai, ja iespējams, izmantojot jebkurus līdzekļus, ar ko var iegūt rakstveida apliecinājumu, valodā, kas ir pieņemama pieprasījuma saņēmējai Pusei, un saskaņā ar nosacījumiem, kas Pusei ļauj pārliecināties par pieprasījuma autentiskumu. Katra Puse līdz ar pievienošanos šim protokolam, tā pieņemšanu, apstiprināšanu, oficiālu atbalstīšanu vai ratifikāciju paziņo konvencijas sekretariāta vadītājam to valodu vai valodas, kas tai ir pieņemamas. Steidzamos gadījumos un tad, ja Puses par to ir vienojušās, pieprasījumus var iesniegt mutveidā, taču šādus pieprasījumus nekavējoties apstiprina rakstveidā. 8. Savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumā ietver šādu informāciju: a) iestāde, kas iesniedz pieprasījumu; b) izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai tiesvedības, uz ko attiecas pieprasījums, priekšmets un raksturs un iestādes, kas veic šādu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu vai tiesvedību, nosaukums un funkcijas; c) kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem, izņemot attiecībā uz pieprasījumiem saistībā ar tiesas dokumentu izsniegšanu; d) nepieciešamās palīdzības apraksts un norāde par jebkādu īpašu procedūru, kas būtu jāievēro pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses ieskata; e) ja iespējams, jebkuras iesaistītās personas identitāte, uzturēšanās vieta un valstspiederība; f) nolūks, kuram vajadzīgi attiecīgie pierādījumi, informācija vai darbības; un g) valsts tiesību aktu noteikumi, kas attiecas uz noziedzīgo nodarījumu un par to paredzēto sankciju. 9. Pieprasījuma saņēmēja Puse var pieprasīt papildu informāciju, kad tas ir vajadzīgs pieprasījuma izpildei saskaņā ar šīs Puses tiesību aktiem vai kad tas var atvieglot pieprasījuma izpildi. 10. Pieprasījumu izpilda saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktiem un, ciktāl tas nav pretrunā pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktiem un ja iespējams, saskaņā ar pieprasījumā norādīto procedūru. 11. Pieprasījuma iesniedzēja Puse informāciju vai pierādījumus, ko sniegusi pieprasījuma saņēmēja Puse, bez pieprasījuma saņēmējas Puses iepriekšējas piekrišanas nepārsūta vai neizmanto citām izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai tiesvedības vajadzībām nekā tās, kas norādītas pieprasījumā. Nekas šajā punktā nekavē pieprasījuma iesniedzēju Pusi savās procedūrās izpaust informāciju vai pierādījumus, kas attaisno apsūdzēto. Šādā gadījumā pieprasījuma iesniedzēja Puse pirms informācijas vai pierādījumu izpaušanas par to paziņo pieprasījuma saņēmējai Pusei un, ja tas pieprasīts, ar to apspriežas. Ja izņēmuma gadījumā nav iespējams sniegt iepriekšēju paziņojumu, pieprasījuma iesniedzēja Puse informē pieprasījuma saņēmēju Pusi nekavējoties pēc informācijas vai pierādījumu izpaušanas. 12. Pieprasījuma iesniedzēja Puse var lūgt, lai pieprasījuma saņēmēja Puse pieprasījuma iesniegšanas faktu un tā saturu patur konfidenciālu, izņemot tiktāl, cik nepieciešams pieprasījuma izpildes vajadzībām. Ja pieprasījuma saņēmēja Puse nevar izpildīt konfidencialitātes prasību, tā nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzēju Pusi. 13. Kad tas ir iespējams un atbilst valsts tiesību pamatprincipiem, Puse, kuras teritorijā atrodas persona, kura citas Puses tiesu iestādēm ir jānopratina kā liecinieks vai eksperts un kurai nav iespējams vai vēlams personīgi ierasties pieprasījuma iesniedzējas Puses teritorijā, pirmā Puse var pēc otrās Puses pieprasījuma atļaut veikt šādu nopratināšanu ar videokonferences palīdzību. Puses var vienoties, ka nopratināšanu veic pieprasījuma iesniedzējas Puses tiesu iestādes pārstāvis, piedaloties pieprasījuma saņēmējas Puses tiesu iestādes pārstāvim. 14. Savstarpējo tiesisko palīdzību var atteikt šādos gadījumos: a) ja pieprasījums nav iesniegts atbilstīgi šim pantam; b) ja pieprasījuma saņēmēja Puse uzskata, ka pieprasījuma izpilde varētu apdraudēt tās suverenitāti, drošību, sabiedrisko kārtību vai citas būtiskas intereses; c) ja pieprasījuma saņēmējas Puses iestādēm saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem ir aizliegts veikt pieprasīto darbību attiecībā uz līdzīgu nodarījumu, ja saistībā ar to tiktu veikta izmeklēšana, kriminālvajāšana vai tiesvedība šīs Puses jurisdikcijā; d) ja pieprasījums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzētā maksimālā sankcija pieprasījuma saņēmējā Pusē ir mazāks nekā divi gadi cietumsoda vai cita veida brīvības atņemšanas soda, vai ja pēc pieprasījuma saņēmējas Puses ieskata palīdzības sniegšana radītu ar noziedzīgā nodarījuma smagumu nesamērīgu slogu tās resursiem; vai e) ja pieprasījuma izpilde būtu pretrunā pieprasījuma saņēmējas Puses tiesiskajam regulējumam par savstarpējo tiesisko palīdzību. 15. Atteikumu sniegt savstarpējo tiesisko palīdzību pamato. 16. Puse nevar atteikt sniegt šajā pantā paredzēto savstarpējo tiesisko palīdzību, pamatojoties uz banku noslēpumu. 17. Puses nevar atteikt sniegt savstarpējo tiesisko palīdzību, pamatojoties tikai uz to, ka nodarījums ir saistīts arī ar fiskāliem jautājumiem. 18. Puses var atteikt sniegt šajā pantā paredzēto savstarpējo tiesisko palīdzību, pamatojoties uz abpusējas sodāmības neesamību. Pieprasījuma saņēmēja Puse tomēr var sniegt palīdzību neatkarīgi no tā, vai darbība uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktiem, ja tā to uzskata par atbilstīgu un tādā mērā, kā tā nosaka pēc saviem ieskatiem. 19. Pieprasījuma saņēmēja Puse savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumu izpilda pēc iespējas ātrāk un iespēju robežās ņem vērā pieprasījuma iesniedzējas Puses ieteiktos termiņus, kas ir pamatoti, vēlams, pieprasījumā. Pieprasījuma saņēmēja Puse atbild uz pieprasījuma iesniedzējas Puses pamatotiem pieprasījumiem attiecībā uz pieprasījuma izpildes gaitu. Pieprasījuma iesniedzēja Puse nekavējoties informē pieprasījuma saņēmēju Pusi, ja pieprasītā palīdzība vairs nav nepieciešama. 20. Pieprasījuma saņēmēja Puse var atlikt savstarpējās tiesiskās palīdzības sniegšanu, ja tā traucētu notiekošai izmeklēšanai, kriminālvajāšanai vai tiesvedībai. 21. Pieprasījuma saņēmēja Puse pirms atteikuma saskaņā ar šā panta 14. punktu vai pieprasījuma izpildes atlikšanu saskaņā ar 20. punktu apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēju Pusi, lai apsvērtu, vai palīdzību iespējams sniegt, ievērojot tādus noteikumus un nosacījumus, kādus tā uzskata par vajadzīgiem. Ja pieprasījuma iesniedzēja Puse pieņem palīdzību, ievērojot šādus nosacījumus, tā izpilda šos nosacījumus. 22. Pieprasījuma izpildes parastās izmaksas sedz pieprasījuma saņēmēja Puse, ja vien attiecīgās Puses nav vienojušās citādi. Ja pieprasījuma izpilde rada vai radītu lielas vai ārkārtējas izmaksas, Puses apspriežas, lai vienotos par noteikumiem, saskaņā ar kuriem pieprasījums tiks izpildīts, kā arī par izmaksu segšanas kārtību. 23. Pieprasījuma saņēmēja Puse pēc pieprasījuma: a) pieprasījuma iesniedzējai Pusei sniedz pieprasījuma saņēmējas Puses rīcībā esošo valdības datu un dokumentu kopijas vai informāciju, kas saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem ir publiski pieejami; un b) var pēc saviem ieskatiem pieprasījuma iesniedzējai Pusei pilnībā, daļēji vai ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par atbilstīgiem, sniegt pieprasījuma saņēmējas Puses rīcībā esošo valdības datu un dokumentu kopijas vai informāciju, kas saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem nav publiski pieejami. 24. Puses vajadzības gadījumā apsver iespēju noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai vienošanās, lai praktiski īstenotu vai stiprinātu šā panta noteikumus.