13. Article

Satversmes 110. pants noteic: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības." Starp tām tiesībām, ko garantē Satversmes 110. pants, ir bērnu ar invaliditāti tiesības uz īpašu valsts atbalstu un aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr. 2006-08-01 11. punktu). Satversmes 110. pants uzliek valstij pienākumu garantēt ģimenei ar bērniem vismaz starptautiski atzīto tiesību, tostarp arī sociālo tiesību, minimumu (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 2. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-07-01 13.2. punktu). Bērnu ar invaliditāti tiesības uz īpašu aizsardzību nostiprinātas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, kuras dalībvalsts ir Latvija. Šīs konvencijas 7. pants noteic, ka dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka bērni ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem bērniem pilnībā bauda visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī to, ka visos lēmumos, kas attiecas uz bērniem ar invaliditāti, galvenais apsvērums ir bērna labākās intereses. Bērnu ar invaliditāti tiesības uz īpašu aprūpi ir garantētas arī Bērnu tiesību konvencijā, kuras dalībvalsts ir Latvija. Saskaņā ar šīs konvencijas 23. panta 1. punktu dalībvalstis atzīst, ka bērnam ar invaliditāti jādzīvo pilnvērtīga un cienīga dzīve tādos apstākļos, kas garantē viņa pašcieņu, palīdz viņam uzturēt ticību saviem spēkiem un atvieglo iespējas aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē. Savukārt šā paša panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalstis atzīst bērna ar invaliditāti tiesības uz sevišķu gādību. Valstij ir jāveicina un jānodrošina, lai bērnam, kam uz to ir tiesības, un par viņa aprūpi atbildīgajām personām atbilstoši pieejamiem resursiem tiek sniegta lūgtā palīdzība, kas būtu piemērota konkrētā bērna stāvoklim un viņa vecāku vai citu par bērnu atbildīgo personu apstākļiem (sk. Bērnu tiesību konvencijas 23. panta 2. punktu). Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību komiteja norāda, ka ģimenei nodrošināmais atbalsts ir paredzēts tam, lai bērna vecākiem mazinātu stresu un ļautu saglabāt veselīgu vidi ģimenē (sk.: Committee on the Rights of the Child, General Comment No. 9, The Rights of Children with Disabilities, U.N.Doc. CRC/C/GC/9, 27 February 2007, p. 41). Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka no Satversmes 110. panta valstij izriet pozitīvs pienākums izveidot un uzturēt ģimenes sociālās un ekonomiskās aizsardzības sistēmu. Šīs tiesības ir kļuvušas par indivīda tiesībām, un to realizāciju persona var prasīt no valsts, kā arī var aizstāvēt šīs savas tiesības tiesā (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 4. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-09-01 9.3. punktu). Tāpat Satversmes tiesas judikatūrā atzīts, ka, rūpējoties par bērniem un ģimeni un ievērojot pārējās Satversmes normas un tiesību principus, valstij ir jāveic tādi atbalsta pasākumi, kas ir pietiekami efektīvi un, cik vien tas iespējams, atbilst adresātu, pirmkārt bērnu, vajadzībām (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada 2. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-07-01 13.1. punktu un 2006. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-10-03 13.1. punktu). Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka Satversmes 110. pants atzīst bērna ar īpašām vajadzībām tiesības uz sevišķu gādību. Valsts atbilstoši saviem resursiem nodrošina palīdzības sniegšanu bērnam, kam uz to ir tiesības, un par viņa aprūpi atbildīgajām personām. No Satversmes 110. panta izriet valsts pienākums izveidot un uzturēt sistēmu, kas bērniem ar invaliditāti nodrošina īpašu sociālo un ekonomisko aizsardzību. Sistēmas mērķis ir garantēt, lai bērnam ar invaliditāti būtu nodrošināta pieeja izglītībai, profesionālajai apmācībai, medicīniskajai aprūpei, veselības atjaunošanas pasākumiem, kā arī nodrošināt iespējami pilnīgāku šāda bērna socializāciju un veicināt viņa personības attīstību, vienlaikus mazinot stresu viņa vecākiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr. 2006-08-01 10. punktu). Tādējādi no Satversmes 110. panta izriet valsts pozitīvais pienākums izveidot un uzturēt tādu sociālā un ekonomiskā atbalsta sistēmu, kura nodrošina bērna ar invaliditāti tiesību īstenošanu un ir piemērota ģimenei, kurā aug bērns ar invaliditāti.