7. Article

Pieaicinātā persona - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs) - uzskata, ka konkrētajā situācijā atšķirīga attieksme pret Pieteikuma iesniedzēju esot attaisnojama un vērsta uz noteiktā ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanu. Satversmes 110. pantā garantētās tiesības ar apstrīdēto normu pēc būtības netiekot aizskartas. Atbilstoši Invaliditātes likumam un Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 942 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā" (turpmāk - Noteikumi Nr. 942) tiekot nodrošināta no valsts budžeta apmaksātu invalīda asistenta pakalpojumu sniegšana. Neesot šaubu arī par noteiktā ierobežojuma leģitīmo mērķi. Tas atbilstot Interešu konflikta novēršanas likuma 2. pantā noteiktajam mērķim. Konkrētajā lietā esot izvērtējams, vai Satversmes 91. panta pirmajā daļā noteiktās pamattiesības ir aizskartas. Birojs uzskata, ka attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju un citiem vecākiem, kuriem ir bērni ar invaliditāti, konstatējami vienādi faktiskie apstākļi, bet pastāvot atšķirīgi tiesiskie apstākļi, kas izrietot no valsts amatpersonas statusa. Vecākiem esot tiesības un pienākums uzraudzīt un aprūpēt bērnu ar invaliditāti, citastarp nodrošināt arī viņa audzināšanu un izglītošanu. Neesot pamata uzskatīt, ka vecāki šo pienākumu nevarētu veikt, nenoslēdzot ar pašvaldību uzņēmuma līgumu par asistenta pakalpojuma sniegšanu. Šāds secinājums būtu "pretējs ikdienas dzīves realitātei". Vecāku aizgādības realizēšanā nekādas tiesiskas nozīmes neesot faktam, ka viens no bērna vecākiem ir tiesnesis. Tomēr Birojs uzskata, ka konkrētajā gadījumā būtu pamats izvērtēt, vai labums, ko sabiedrība gūst no atšķirīgas attieksmes pret salīdzināmām personu grupām, ir samērojams ar zaudējumiem, ko cieš konkrēta persona.