2. Article

Nacionālā drošība un nacionālās drošības politika Nacionālā drošība ir valsts īstenotu mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts noteikts apstākļu kopums, kas nodrošina to, ka tiek mazināta Latvijas iekšējā un ārējā ievainojamība, kā arī uzlabojas valsts kopējās spējas un vispārējā gatavība nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā. Latvijas nacionālajai drošībai ir ārpolitiskā un iekšpolitiskā dimensija, kas ir savstarpēji saistītas. Ārpolitisko dimensiju raksturo pašreizējā starptautiskā drošības vide, izmaiņas tajā un ārējie draudi. Savukārt iekšpolitisko dimensiju raksturo Latvijas Republikas Satversmē noteikto pamatvērtību nodrošināšana no valsts puses, kā arī spēcīga pilsoniskā sabiedrība, kurai ir vienota izpratne jautājumos par tās vērtīborientāciju, Latvijas valsts piederību Rietumu pasaulei, kurai ir vēlme redzēt Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku un tiesisku valsti arī nākotnē, un kas ir gatava aizstāvēt valsti tai kritiskos brīžos. Valsts robežas drošība, valsts drošības iestāžu, tiesību aizsardzības institūciju, kā arī Valsts robežsardzes kapacitāte un spējas reaģēt apdraudējuma gadījumā ir ārkārtīgi svarīgi aspekti, kas attiecas gan uz Latvijas nacionālās drošības ārpolitisko, gan uz iekšpolitisko dimensiju. Latvijas nacionālās drošības politikas pamatā ir jābūt vienotai izpratnei arī starp lēmumu pieņēmējiem un sabiedrību par to, ka Latvijas iekšpolitiskā stabilitāte un drošība ir ļoti cieši saistīta ar starptautisko drošības situāciju. Jo stiprāka Latvija būs iekšpolitiski, jo efektīvāk tā spēs reaģēt un mazināt ievainojamību no ārējiem apdraudējuma faktoriem. Latvijas dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk - NATO) un Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) ir svarīgs Latvijas nacionālās drošības pamatelements. 2014.gada NATO Velsas samitā pieņemtie lēmumi par NATO kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākumiem un alianses dalībvalstu aizsardzības un reakcijas spēju veicināšanu palīdz stiprināt šo pamatelementu. Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijas dalība NATO nerisina visus ar nacionālo drošību saistītos jautājumus un nenodrošina aizsardzību pret vairākiem būtiskiem apdraudējumiem, kas izriet no Latvijas iekšpolitiskās ievainojamības. Papildinoša loma NATO kolektīvajai aizsardzībai ir arī ES centieniem drošības un aizsardzības jomā. Līdz ar t.s. hibrīdā apdraudējuma pieaugumu arvien lielāka nozīme ir jāpievērš to jomu stiprināšanai, kas ir ārpus Kopējās drošības un aizsardzības politikas kompetences, piemēram, robežu drošībai, informācijas un kibertelpas drošībai, enerģētiskajai drošībai u.c. Latvijai ir nepieciešams veicināt arī citu starptautisko organizāciju kā Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes efektīvu iesaisti starptautiskās drošības situācijas noregulēšanā, meklējot konflikta risinājumus Ukrainā un sekmējot tās stabilitāti, teritoriālo integritāti, demokrātijas un eiropeisko vērtību nostiprināšanos. Nacionālās drošības politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu, novēršanu un pārvarēšanu. Apdraudējumu spektrs Latvijas nacionālajai drošībai pārsniedz aizsardzības un iekšlietu sistēmas institūciju kompetenci. Tas nozīmē, ka no valsts puses nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā ir jābūt iesaistītai visai valsts pārvaldei. Ņemot vērā lielo iesaistīto institūciju skaitu, svarīga ir nacionālās drošības politikas centralizēta vadīšana un šo institūciju savstarpējā koordinācija. Tikpat svarīga ir vienota izpratne valsts pārvaldes institūciju starpā par to, kas ir nacionālā drošība, kādi ir Latvijas aktuālākie nacionālās drošības apdraudējumi un kā efektīvāk tiem pretdarboties. Starpinstitūciju sadarbības mehānismiem efektīvi ir jādarbojas ikdienā, taču katrai institūcijai ir jāuzņemas iniciatīva savā atbildības jomā esošo nacionālās drošības jautājumu risināšanā. Valsts pārvaldes institūcijām nacionālās drošības politikas īstenošanā ir svarīga sabiedrības izpratne un atbalsts, ko var sniegt tikai šajos jautājumos izglītota sabiedrība. Līdz ar to sabiedrības izglītošana nacionālās drošības jomā ir viena no prioritātēm īstenojot nacionālās drošības politiku.