3. Article

Izmaiņas starptautiskajā drošības vidē un tās ietekme uz nacionālo drošību Kopš 2011.gada, kad Saeimā tika apstiprināta iepriekšējā Koncepcija, starptautiskajā drošības vidē ir notikušas būtiskas izmaiņas, to raksturo mainīgums un neprognozējamība, kā arī jaunu konfliktu izcelšanās, tostarp salīdzinoši netālu no Latvijas robežām. Krievijas īstenotā agresija Ukrainā ir radījusi būtiskus izaicinājumus Eiropas drošībai un globālajai starptautiskajai kārtībai. Pēc 2.pasaules kara beigām Krievijas agresija Ukrainā ir bijusi līdz šim nepieredzēta vēršanās pret starptautisko tiesību pamatprincipiem, kas nosaka, piemēram, noslēgto vienošanos izpildi, robežu neaizskaramību un valstu teritoriālo integritāti. Šie principi nosaka valstu savstarpējās attiecības, un ir bijis pamats mierīgai līdzāspastāvēšanai Eiropā pēckara periodā. Latvija kopā ar sabiedrotajiem ES un NATO ir paudusi un turpina paust skaidru nosodījumu, ka Krievijas rīcība Ukrainā ir nepieņemama un apdraud Eiropas drošību. Krievijas rīcība Ukrainā ir būtiski pasliktinājusi drošību eiroatlantiskajā telpā, un tai ir ilgtermiņa ietekme arī uz Latvijas nacionālo drošību. Krievijas īstenoto politiku un agresiju Ukrainā raksturo atsevišķas tendences, kas jāņem vērā, plānojot Latvijas nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu, novēršanu un pārvarēšanu. Pirmkārt, Krievijas operācija Krimā parādīja šīs valsts pašreizējās spējas un gatavību, apliecinot to, ka Krievija ir attīstījusi augstas gatavības bruņoto spēku vienības ar augstu mobilitāti, kas būtiski samazina agrās brīdināšanas laiku. Otrkārt, Krievija īsteno savus ārpolitiskos mērķus, pielietojot kompleksus ietekmes pasākumus, kas kopumā rada t.s. hibrīdo apdraudējumu. Šiem pasākumiem ir dažādas izpausmes, kas vienlaikus aptver vairākas jomas. To galvenā būtība ir pakāpeniska valsts novājināšana iekšpolitiski, veicinot neapmierinātības un protestu potenciāla pieaugumu sabiedrībā, lai izraisītu atklātu vēršanos pret pastāvošo valsts varu un vardarbīgus nemierus. Papildus tiek pielietotas ekonomiskās sankcijas, energoresursu piegāžu pārtraukšana, humanitārā ietekme, informatīvā propaganda un psiholoģiskā iedarbība, uzbrukumi elektroniskajā informācijas telpā, agresīvas ietekmes aģentu, izlūkošanas un drošības dienestu aktivitātes, masīvs ārējs diplomātisks un militārs spiediens, alternatīva politiskā procesa uzspiešana un tā leģitimizācija. Starp šiem līdzekļiem pastāv iespēja pret pretinieku izvērst arī tradicionālo karadarbību. Ietekmes pasākumu izpausmes un subjektus, kas tos plāno un īsteno, nereti ir grūti identificēt, līdz ar to apgrūtinot tiem pretdarbību. Treškārt, Krievijai ir izdevīgi tās tuvējā pierobežā radīt konfliktu zonas, kurās ir grūti saskatīt pāreju no miera stāvokļa uz krīzes un tālāk uz kara stāvokli. Ceturtkārt, Krievijai ir izdevīgi mākslīgi radīt priekšstatu par NATO kā ārēju draudu avotu iekšpolitisku apsvērumu dēļ. Tādā veidā Krievijas valsts vara cenšas saliedēt šīs valsts sabiedrību un panākt tās lojalitāti pastāvošajai varas elitei, vienlaikus novēršot iedzīvotāju uzmanību no iekšējās nestabilitātes un sociālekonomiskajām problēmām. Savukārt Latvijas nacionālās drošības kontekstā tas rada apdraudējumu, jo Latvija ir NATO dalībvalsts, kurā uzturas citu NATO dalībvalstu militārpersonas, lai nodrošinātu mūsu valsts drošību. Krievija turpinās ne tikai savu negatīvo retoriku pret NATO valstu militārpersonu atrašanos Latvijā, cenšoties pret to noskaņot arī Latvijas sabiedrību, bet centīsies provocēt, piemēram, veicot savas militārās aviācijas lidojumus Latvijas gaisa telpas tiešā tuvumā, kā arī organizējot militārās mācības pie Latvijas robežām. Krievija īsteno ietekmes pasākumus arī pret Latviju, līdz ar to atsevišķi t.s. hibrīdā apdraudējuma elementi ir identificējami Latvijā, kas prasa kompleksu un ilgtermiņa rīcību šī apdraudējuma mazināšanai un novēršanai. Krievijas pieaugošā konfrontācija ar Rietumiem, agresīvas militārā spēka demonstrācijas un militārā potenciāla kāpināšana Rietumu stratēģiskajā virzienā rada spriedzi un nenoteiktību. Savukārt informatīvā propaganda dezorientē lēmumu pieņēmējus un sabiedrību. Šie riska faktori prasa pievērst arvien lielāku uzmanību nacionālās drošības pasākumu pastiprināšanai Latvijā un Baltijas reģionā. Būtiski draudu avoti, kas ietekmē Eiropu kopumā, ir saistīti ar nestabilitāti Tuvo Austrumu reģionā. Šie draudu avoti ir saistīti ar atsevišķu šī reģiona valstu destabilizāciju, bēgļu un patvēruma meklētāju skaita pieaugumu, masu iznīcināšanas ieroču iespējamo izplatīšanu, šo valstu sabiedrību radikalizāciju un terorisma draudu pieaugumu. Ir palielinājušies draudi nacionālajai drošībai, ko izraisa starptautiskais terorisms un tā radītās sekas. Pēdējos gados terorisms ir attīstījies par īpaši komplicētu un daudzpusīgu problēmjautājumu, kas kļuvis par izaicinājumu ne tikai valstu drošībai un stabilitātei, bet arī vēršas pret vispāratzītām pamatvērtībām. Par īpašu problēmu ir uzskatāma ISIL/Da'esh teroristiskā organizācija, kas ar savām darbības metodēm ir kļuvusi arī par citu teroristisko organizāciju virzītājspēku, iezīmējot jaunas tendences t.s. globālajā džihādā. Par bīstamu izaicinājumu šajā kontekstā ir kļuvis t.s. ārvalstu kaujinieku fenomens, personām finansiālu vai ideoloģisku motīvu dēļ dodoties uz konfliktu skartajām zonām, lai tur karotu. Šo personu radikalizēšanās un draudi, ko tās rada pēc atgriešanās savās izcelsmes valstīs, tostarp Eiropā, ir ilgtermiņa drauds, kura apmēri joprojām vēl nav pilnībā apzināti. Tādēļ ir nepieciešama saskaņota darbība gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, lai nepieļautu šī fenomena tālāku izplatību. Starptautiskie ekonomiskie procesi būtiski ietekmē starptautisko drošības vidi, īpaši ņemot vērā pieaugošu valstu konkurenci, ekonomiskās integrācijas procesus reģionālā un starptautiskā līmenī, kā arī savstarpējo atkarību importa, eksporta un ražošanas procesu vadības kontekstā. Starptautiskā finanšu krīze un tai sekojošās ekonomiskās problēmas ES un citur pasaulē skaidri parāda ekonomisko jautājumu saistību ar citiem drošības elementiem.