5. Article

Spriedumam ir principiāla nozīme, jo tas priekšplānā izvirza jautājumu par Saeimas kompetenci un tās īstenošanu parlamentārā valstī. Manuprāt, īpaši tādās tiesiskās situācijās, kuras skar likumdevēja un valdības kompetences robežas un kurās pirmšķietami ir pieejami tiesiski korekti argumenti divu pretēju viedokļu pamatošanai, būtu svarīgi atcerēties Saeimas, tas ir, likumdevēja, leģitimācijas pakāpi. Parlamentārā demokrātijā demokrātiski tieši leģitimēts ir tikai parlaments, bet izpildvara ir atvasināta no likumdevēja varas. Tā kā likumdevēja varai ir augstāka demokrātiskās leģitimācijas pakāpe, tad, nosakot valsts varas atzaru balansu, likumdevēja varai pienākas zināma virsvadība pār izpildvaru (sk. Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu "Par Saeimas apstiprinājuma nepieciešamību liela apjoma aizņēmumu saņemšanai". Grām. Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Viedokļi: 2008-2011., Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011., 54. lpp.).