29. Article — ).

Atbildīgā institūcija par Plāna ieviešanas rezultātu pārraudzību ir LM. Plānā ir noteiktas atbildīgās un iesaistītās institūcijas par konkrētu pasākumu izpildi. Īstenojot invaliditātes politiku valstī, tiks attīstīta saskaņota un koordinēta nozaru ministriju darbība, ar mērķi uzlabot personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu un īstenošanu sabiedriskajos procesos. Informāciju par Plāna īstenošanu tiks iekļauta pamatnostādņu vidusposma novērtējumā, ko Ministru kabinetā plānots iesniegt līdz 2018.gada 1.novembrim. 2. Esošās situācijas raksturojums 2.1. Personu ar invaliditāti skaita dinamika Balstoties uz VSAA un VDEĀVK sniegtajiem datiem par personām ar invaliditāti, var redzēt, ka, salīdzinot piecu gadu dinamiku, personu ar invaliditāti skaitam ir tendence pieaugt (skatīt 1.attēlu un 2.attēlu). Lielākajai daļai personu invaliditātes pamatā ir saslimšana. No specifiskajiem funkcionālajiem traucējumiem (redze, dzirde, kustību, garīga rakstura) personu ar I, II invaliditātes grupu un bērnu ar invaliditāti vidū visbiežāk sastopami garīga rakstura traucējumi, savukārt personām ar III invaliditātes grupu - kustību traucējumi (skatīt 3.attēlu). Pēc VDEĀVK sniegtajiem datiem laika posmā no 2010.gada-2014.gada decembrim personu, kam pirmreizēji noteikta invaliditāte, kopskaitā sievietes ir nedaudz vairāk kā puse 53%, attiecīgi vīrieši 47%. Šāda proporcija aptuveni atbilst sieviešu un vīrieši īpatsvaram iedzīvotāju kopskaitā, tādējādi piemērojamie pasākumi ir skatāmi kompleksi un visaptveroši gan sievietēm, gan vīriešiem, kā galveno mērķi izvirzot kopējās situācijas uzlabošanu personām ar invaliditāti. Attiecībā uz personu ar invaliditāti bezdarba rādītājiem, jānorāda, ka saskaņā ar NVA statistikas datiem 2012.gada beigās bija reģistrēti 9 799 bezdarbnieki ar invaliditāti (9,4% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita valstī). No tiem 52,3 % (5127) ir sievietes un 47,7% (4675) - vīrieši. Savukārt 2014. gada beigās bija reģistrētas 8355 (10.2% no kopējo bezdarbnieku skaita valstī) personas ar invaliditāti, no kurām 4297 sievietes ar invaliditāti un 4058 vīrieši ar invaliditāti. Kopumā 10.2% no kopējo bezdarbnieku skaita ir personas ar invaliditāti, kas nozīmē, ka vēl joprojām ir aktīvi jāstrādā pie tā, lai personas ar invaliditāti varētu sevi brīvi realizēt darba tirgū atbilstoši savām iespējām un vajadzībām, neskatoties uz funkcionālo ierobežojuma veida. Iekļaujošas nodarbinātības vecināšanā liela loma ir iekļaujošas izglītības stiprināšanai, jo tieši izglītības pieejamība un kvalitāte ir cieši saistīta ar nodarbinātības iespējām nākotnē. Kopumā vērojamas pozitīvas tendences bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšanā speciālajās pamata un vidējās vispārējās izglītības programmās vispārizglītojošās izglītības iestādēs - pēc IZM sniegtajiem datiem 2012./2013.mācību gadā šīs programmu apguva 4120 izglītojamais ar speciālajām vajadzībām, savukārt 2014./2015.mācību gadā - 5184 izglītojamie ar speciālām vajadzībām. Šie rādītāji nostiprina nepieciešamību virzīties uz iekļaujošu sabiedrību, kurā jebkurai personai, neskatoties uz tās funkcionāliem traucējumiem, būtu iespēja sevi brīvi realizēt un būt aktīvam, neatkarīgam sabiedrības loceklim. 1.attēls Personas ar invaliditāti (pieaugušie un bērni), kuras ir VSAA uzskaitē kā sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu saņēmējas Avots: VSAA dati Nākotnes perspektīvā lielāku uzmanību nepieciešams veltīt preventīvajiem pasākumiem invaliditātes cēloņu mazināšanā un atbalsta sniegšanā personām ar jau esošu invaliditāti to seku mazināšanai, lai tie justos iederīgi sabiedriskajos procesos - akcentējot iekļaujošu izglītību un nodarbinātību kā priekšnosacījumu neatkarīgai un patstāvīgai dzīvei. 2.attēls VDEĀVK sniegtā informācija par pirmreizēji noteikto invaliditāti un tās dinamiku no 2010.-2014. gadam Avots: VDEĀVK dati 3.attēls Personu ar invaliditāti proporcionālais sadalījums pēc funkcionālo traucējumu veida Avots: VDEĀVK dati (2015.gada marts) 2.2. Plāna sasaiste ar citiem dokumentiem Invaliditātes politikas īstenošana ir komplekss pasākumu kopums, kas prasa ministriju koordinētu sadarbību, lai maksimāli uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, pakalpojumu pieejamību un atbalstu visās dzīves jomās. Plāns ir saistīts ar politikas plānošanas dokumentiem gan Eiropas līmenī, gan nacionālajā līmenī, kurus ir izstrādājusi IZM, KM, LM, VARAM, SM, VM. Iekļautie pasākumi nedublē un neaizvieto nozaru ministriju un citu iestāžu politikas plānošanas dokumentos paredzētās aktivitātes. Lai veiksmīgāk pildītu Latvijas saistības, ieviešot ANO Konvencijā noteiktos principus, Plāns risina starpsektorālus jautājumus, kā, piemēram, bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšanu vispārējās izglītības iestādēs, izglītības satura uzlabošanu un atbalsta pakalpojumu paplašināšanu izglītības nozarē, preventīvo pasākumu uzlabošanu, lai mazinātu invaliditāti izraisošos cēloņus, kā arī vides pieejamības nodrošināšana personām ar invaliditāti, veicinot aktīvāku sociālo līdzdalību un integrēšanos sabiedrībā. Plāns ir saistīts ar šādiem galvenajiem politikas plānošanas dokumentiem (politikas dokumentu projektiem): • EK stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei Eiropa 2020, kur uzsvars tiek likts uz attīstītu un nodarbinātību Eiropu, kur katrai dalībvalstij ir jāstrādā pie integrētas sabiedrības, lai veicinātu Eiropas attīstību kopumā. Tāpēc vēl jo svarīgāk ir veicināt vidi, kur personas ar invaliditāti būtu ekonomiski un sociāli aktīvas; • Eiropas Stratēģija invaliditātes jomā (2010-2020) - ar šo stratēģiju ES dalībvalstis apņemas veidot no šķēršļiem brīvu Eiropu, kuras galvenie uzdevumi ir uzlabot personu ar invaliditāti iespējas brīvi piekļūt videi (gan ēkām, gan transporta un sakaru jomā) un pakalpojumiem, tādejādi realizējot sevi jebkurā dzīves jomā neatkarīgi no funkcionālā traucējuma veida. Tāpat caur šo stratēģiju EK ir noteikusi astoņas svarīgākās rīcības jomas: pieejamība, līdzdalība, līdztiesība, nodarbinātība, izglītība un apmācības, sociālā aizsardzība, veselība un pasākumi ārējās darbības jomās; • Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam - invaliditātes jomā uzsvars tiek likts uz vides pieejamību, cilvēkkapitāla maksimālu izmantošanu nodarbinātības jautājumu uzlabošanā un sabiedrības izpratnes veidošanā par personām ar invaliditāti kā pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem; • Sociālās politikas jomā Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.652, paredzot atbalsta sociālajiem darbiniekiem, piemēram, darbam ar ģimenēm ar bērniem, jauniešiem, kuriem noteikta invaliditāte. Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 4.decembra rīkojumu Nr.589. Šo pamatnostādņu mērķis ir veidot personas individuālajām vajadzībām atbilstošu vidi, kas sekmētu personas neatkarīgu un cieņpilnu dzīvi. Invaliditātes jomā virzība ir fokusēta uz vairākām inovatīvām aktivitātēm, kā, piemēram, funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas fonda izglītības iestādēm, kurās mācās izglītojamie ar funkcionāliem traucējumiem, sistēmas izveide, prasmju sertificēšanas sistēmas izveide, jaunu profesionālās izglītības programmu, tai skaitā prasmju apguves programmu, kas piemērotas personām ar smagu invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem, izstrāde un īstenošana. Šo pamatnostādņu izvirzītajos uzdevumos ir iekļauts jauna pakalpojumu finansēšanas veida (shēmas) izstrāde, kas nodrošinās individuālu pieeju aprūpes un atbalsta pakalpojumu sniegšanas un finansēšanas mehānismā personām ar funkcionāliem traucējumiem - "nauda seko klientam". Rīcības plāns deinstitucionalizācijas īstenošanai 2015.-2020.gadam (kas apstiprināts 2015.gada 15.jūlijā), kas paredz pasākumus deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai, kā mērķa grupas nosaka arī bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, palielinot atbalsta pasākumu skaitu, pieejamību un kvalitāti. • Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2015.gada 12.maija ar rīkojumu Nr.244, atbalstot vienlīdzīgas iespējas darba tirgū. Šo pamatnostādņu mērķis ir sekmēt iekļaujoša darba tirgus veidošanos, pilnvērtīgi izmantojot Latvijas iedzīvotāju cilvēkresursu potenciālu, tajā skaitā mazinot bezdarba sociālās sekas, atbalstot bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvju pēc iespējas ilgu noturēšanos darba tirgū, kā arī uzlabojot darbavietu kvalitāti. • Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam, apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011. gada 18. februāra rīkojumu Nr. 65, kuras paredz valsts lomas paaugstināšanu atbalsta sniegšanai ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, piedāvājot atbilstošās atbalsta formas dažādu pakalpojumu veidā. • Izglītības nozarē Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, apstiprinātas Saeimā 2014.gada 22.maijā. Šo pamatnostādņu virsmērķis ir- kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Šo pamatnostādņu īstenošanai ir izstrādāts īstenošanas plāns 2015.-2017.gadam (pieņemts 2015.gada 29.jūnijā ar MK rīkojumu nr. 331). Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.666, ar mērķi palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz 1-2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm. Šis plānotais punkts varētu būt kā viens no potenciālajiem risinājumiem preventīvo aktivitāšu sarakstā, lai mazinātu invaliditātes izraisītos cēloņus. Iedzīvotāju pietiekamas fiziskās aktivitātes un izpratnes par fizisko aktivitāšu nepieciešamību veselības saglabāšanā un nostiprināšanā plānotie pasākumi paredzēti ikvienam iedzīvotājam, īpaši bērnu un jauniešu mērķgrupai - vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu un augstākās izglītības iestāžu izglītojamiem, tai skaitā bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, arī pedagogiem un ģimenes ārstiem. • Veselības nozarē Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra rīkojumu Nr.58, šo pamatnostādņu uzdevumos iekļauti tādi pasākumi kā veselību -veicinošo skolu tīklu attīstība, uzsākt kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanu prioritārajās veselības aprūpes jomās - sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpes, kā arī garīgās veselības aprūpes jomās, turklāt to nepieciešams vērst gan uz resursiem, kas tiek izmantoti ārstniecībā, gan ārstniecības procesu un tā rezultātiem. Tādējādi tiktu sekmēta pieejamība agrīnai diagnostikai un ārstniecībai, samazinot saslimstības pieauguma tempu, invaliditāti, priekšlaicīgu mirstību kā arī uzlabojot pacientu dzīves kvalitāti, ātrāku izārstēšanos, ātrāku atgriešanos darba tirgū. • Reģionālās attīstības un e-pakalpojumu jomā izstrādātās Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, apstiprinātas Ministru kabinetā 2013.gada 14.oktobrī ar rīkojumu Nr.468, liekot uzsvaru invaliditātes jomā uz e-pakalpojumu pieejamību tādā līmenī, lai personas ar funkcionāliem traucējumiem spētu tās lietot bez citu cilvēku palīdzības. • Satiksmes nozarē Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 27.decembra rīkojumu Nr.683, caur kurām risināms ir jautājums par pakalpojumu pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem. 2.3. Plānotais finansējums Kopumā Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ir paredzēta no piešķirtā valsts budžeta līdzekļiem. Plāna apakšsadaļā 2.5. ir norādīti pasākumi, kuri parāda virzību uz invaliditātes politikas pilnveidošanu, bet kuriem šobrīd nevar izdalīt konkrētu finansējumu, jo darbs pie to detalizētas izstrādes tiks uzsākts secīgi plāna īstenošanas periodā. Tie ir pasākumi, kuru ietvaros paredzēts izstrādāt priekšlikumus normatīvā akta grozījumiem vai izstrādāt jaunu normatīvo aktu. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem pasākuma īstenošanai tiks veikta un norādīta, izstrādājot konceptuālo ziņojumu vai sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotācija) (2.5.sadaļā atzīmēti ar divu zvaigznīšu atsauci **). Attiecīgi jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna pasākumu nodrošināšanai izskatīs atsevišķi Ministru kabinetā, attiecīgi lemjot par pasākuma iekļaušanu likumprojekta "Par valsts budžetu 2017.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Plānā ietverti arī tādi pasākumi, kuru īstenošana ir finansējama ar ESF, ERAF vai KF līdzfinansējumu, daļa no tiem paredzēti plašāku pasākumu īstenošanas ietvaros (īstenošanas termiņš ir līdz pat 2023.gadam, 2.5.sadaļā atzīmēti ar trīs zvaigznīšu atsauci-***). 2.4. Plānā paredzētie pasākumi 2015.-2017. gadam Plāna mērķis Plāna mērķis ir Pamatnostādņu īstenošana 2015.-2017. gadam, īstenojot pasākumus, kas veicinātu personu ar invaliditāti pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšanu Politikas rezultāts/i un rezultatīvais rādītājs/i Rezultatīvie rādītāji1 plānoti Pamatnostādnēs noteiktajiem politikas rezultātiem( uz 2017.gadu): 1. Īstenots iekļaujošas izglītības princips: personu ar invaliditāti skaits vispārizglītojošās mācību iestādēs - 10%; 2. Mērķtiecīgāka subsidēto darba vietu izveide personām ar invaliditāti: subsidētajās darba vietās nodarbināto skaits - 600; 3. Veikti pasākumi atbalstītā darba ieviešanai personām ar garīga rakstura traucējumiem: nodarbinātu personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits - 40; 4. Sagatavots izvērtējums un priekšlikumi optimālai un uz iekļaujošu izaugsmi vērstai sociālās uzņēmējdarbības funkcionēšanai Latvijā: nodarbināto personu ar invaliditāti īpatsvars (%) - 30 5. Pieejamāki aktīvās darba tirgus politikas pasākumi atkarībā no invaliditātes grupām un veida: pakalpojumu skaits, kuros iesaistītas personas ar invaliditāti - 17 000; 6. Efektivizēts valsts atbalsts personām ar invaliditāti: personu ar invaliditāti īpatsvars (%), kuru ienākumi nepārsniedz nabadzības riska sliekšņa līmeni - 15%; 7. Attīstīti jauni pakalpojumi un pilnveidoti esošie pakalpojumi un valsts atbalsts personām ar invaliditāti: personas ar I grupas redzes invaliditāti, kas saņem asistenta pakalpojumu /atbalstu - 1900; personu ar invaliditāti skaits, kas saņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā - 6647; personu ar invaliditāti skaits, kuras saņem asistenta pakalpojumus augstākās izglītības apguvei - 10; personu skaits, kuras saņem psihologa pakalpojums personai līdz 18 gadiem, kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim - 100; 8. Pilnveidots atbalsts mājokļa pielāgošanai: personu ar invaliditāti skaits, kuras saņem atbalstu mājokļa pielāgošanai - 100; 9. Palielināts iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojuma apmērs personām ar invaliditāti: personu ar invaliditāti skaits, kuras saņem ienākumu nodokļa atvieglojumus - 35%; 10. Samazinās to personu skaits, kurām pirmreizēji noteikta invaliditāte: personu skaits, kurām pirmreizēji noteikta invaliditāte (uz 1000 iedzīvotājiem) - 95; 11. Kvalitatīvāks un saprotamāks invaliditātes ekspertīzes process: apstrīdēto administratīvo aktu skaits - 640; invaliditātes ekspertīzes procesa ilgums - 60-80min; 12. Īstenots vienlīdzības princips, nosakot medicīniskās indikācijas par īpašas kopšanas nepieciešamību personām ar invaliditāti: personu ar invaliditāti skaits, kurām, sasniedzot 18 gadu vecumu, īpašas kopšanas nepieciešamība turpinās -380; 13. Ieviests atbalsts bērniem ar invaliditāti līdz piecu gadu vecumam: asistenta pakalpojumu saņēmēju skaits bērniem līdz piecu gadu vecumam - 100; izveidotas rehabilitācijas