3. Article — );

4. Par inženiertehnisko darbu, kas pilnībā vai daļēji finansēti no publiskiem līdzekļiem, koordinēšanu - domstarpības apspriežot sadarbības līgumus būvniecības plānošanas un saskaņošanas stadijā (Direktīvas 5.pants); 5. Par piekļuvi ātrdarbīgiem sakariem gatavas ēkas iekšējai fiziskajai infrastruktūrai vai piekļuves punktam strīdi starp elektronisko sakaru komersantiem un ēkās esošās infrastruktūras īpašniekiem vai valdītājiem (Direktīvas 9.pants). (54) Lai atrisinātu strīdu, valsts strīdu izšķiršanas iestāde izdod saistošu lēmumu, pilnībā ievērojot proporcionalitātes principu, tostarp nosakot taisnīgus un saprātīgus noteikumus, ieskaitot vajadzības gadījumā cenu. Lēmumu izdod iespējami īsā termiņā un katrā ziņā divu mēnešu laikā, izņemot ārkārtējos apstākļos, neskarot nevienas puses iespējas ierosināt lietu tiesā. (55) Saskaņā ar Direktīvas 10.panta 1.punktu dalībvalstis nodrošina, ka katru no valsts strīdu izšķiršanas iestādei noteiktajiem uzdevumiem veic viena vai vairākas kompetentās iestādes. Un atbilstoši 10.panta 2.punktam jebkura valsts strīdu izšķiršanas iestāde, kuru dalībvalsts izraudzījusies atbilstīgi 1.punktam, ir juridiski nošķirta un funkcionāli neatkarīga no jebkura tīklu operatora. (56) Direktīvas 10.panta 2.punktā atļauts valsts strīdu izšķiršanas iestādei iekasēt nodevas, lai segtu tai noteikto uzdevumu veikšanas izmaksas. 9. Kartēšanas prioritārie mērķi un tās veidi (57) Kopsakarā ar Direktīvas prasībām par informācijas pieejamību par infrastruktūru jāizskata jautājums par optisko tīklu infrastruktūras datu bāzes un kartogrāfiskā materiāla izveidi, kas neizriet no Direktīvas prasībām, bet noteikts ar Ministru kabineta 2012.gada 7.decembra rīkojumu Nr.589 apstiprinātajā koncepcijā "Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.- 2020.gadam" (turpmāk - NGN koncepcija). Primārie mērķi, kādēļ valstis izvēlas veidot kartēšanas iniciatīvas elektronisko sakaru jomā: 1) radīt priekšstatu par esošo platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību valstī; 2) lai koordinētu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu izvēršanas pasākumus; 3) lai samazinātu platjoslas pakalpojumu izvēršanas izmaksas. Izšķir četrus kartēšanas veidus, kurus var veikt elektronisko sakaru jomā: 2.tabula. Kartēšanas iniciatīvu veidi un to skaidrojums Infrastruktūras kartēšana (mērķis ir informācijas par elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru detalizēta, ģeogrāfiskas norādes saturoša un strukturizēta savākšana, apstrāde un attēlošana) Investīciju kartēšana (mērķis ir apkopot, konsolidēt, apstrādāt un vizualizēt informāciju, kas saistīta ar finanšu avotiem un instrumentiem platjoslas projektu finansēšanai) Būtiskākais saturs: • Elektronisko sakaru infrastruktūra • Cita piederīgā infrastruktūra • Būvdarbi Būtiskākais saturs: Ieguldījumi • Privātie ieguldījumi / līdzfinansējums • Plānotie / realizētie Pakalpojumu pieejamības kartēšana (mērķis ir apkopot, analizēt un prezentēt informāciju par pakalpojumu pieejamību, ieskaitot pieejamos pieslēguma ātrumus, tehnoloģijas, operatorus un pakalpojumu sniedzējus, kā arī pakalpojumu kvalitāti) Pieprasījuma kartēšana (mērķis ir informācijas apkopošana par elektronisko sakaru pakalpojumu pieprasījumu, ieskaitot vēlamo datu pārraides ātrumu, pakalpojumu kvalitāti un dažādu lietotāju grupu gatavību maksāt par pakalpojumiem noteiktu maksu u.c.) Būtiskākais saturs: • Pieslēgumu/ sakaru līniju kapacitāte • Piekļuves tehnoloģijas • Pakalpojumu sniedzējs • Pakalpojumu kvalitāte • Pakalpojumu pieejamība • Pakalpojumu cenas Būtiskākais saturs: • Pieslēgumam nepieciešamā kapacitāte (datu pārraides ātrums) • Pakalpojumu kvalitāte • Vēlēšanās maksāt par noteiktu pakalpojumu • Vēlme iegādāties pakalpojumu (take-up rate) (58) Kartēšanas veidu izvēlas atkarībā no izvēlētā prioritārā politikas mērķa. Piemēram, pirmā mērķa sasniegšanai ir piemērota pakalpojumu kartēšana, bet arī infrastruktūras un pieprasījuma kartēšana var sniegt ieskatu esošajā platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības situācijā valstī. No valstiskā viedokļa ir būtiski, lai kartēšanas iniciatīva sniegtu valsts pārvaldes iestādēm ieskatu par platjoslas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras izvērsumu valsts teritorijā un kalpotu kā rīks politikas iniciatīvu izstrādei platjoslas pakalpojumu izvēršanai. (59) Pakalpojumu, infrastruktūras un pieprasījuma kartēšana arī katra atsevišķi var kalpot par būtisku informācijas avotu, kas palīdzētu koordinēt platjoslas izvēršanas pasākumus. Tomēr vislietderīgākā būs kombinācija no vairākiem kartēšanas veidiem, ļaujot identificēt "baltās", "pelēkās" un "melnās" teritorijas, kā tas ir norādīts Eiropas Komisijas Paziņojumā "ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu" (2013/C 25/01)8 (turpmāk - ES Platjoslas pamatnostādnes) un plānot valsts atbalsta pasākumus platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības veicināšanai visā valsts teritorijā. (60) Lai nošķirtu teritorijas, kurās elektronisko sakaru komersanti brīvā tirgus apstākļos nenodrošina platjoslas elektronisko sakaru tīklu izvēršanu, ES Platjoslas pamatnostādnēs izšķir trīs veidu teritorijas - "balta", "pelēka" un "melna" teritorija. Šī teritoriju klasifikācija tiek izmantota, lai īstenotu valsts atbalsta pasākumus. Atbilstoši ES Platjoslas pamatnostādnēm "baltā teritorija" ir teritorija, kurās platjoslas (vismaz 30Mbit/s) infrastruktūras nav un maz iespējams, ka tuvākajā nākotnē (3 gadu laikā) tā tiks ieviesta. "Pelēkā teritorija" ir teritorija kurā viens elektronisko sakaru tīkla operators sniedz platjoslas pakalpojumus (vismaz 30 Mbit/s) un maz iespējams, ka tuvākajā nākotnē tiks izvērsts vēl kāds tīkls. "Melnā" teritorija ir tāda, kurā ir vai tuvākajā nākotnē (3 gadu laikā) būs vismaz divi dažādu operatoru platjoslas (vismaz 30 Mbit/s) elektronisko sakaru tīkli un platjoslas pakalpojumi tiek sniegti konkurences apstākļos. Klasificējot teritorijas un nosakot elektronisko sakaru platjoslas pakalpojumu pieejamību, ir jāvadās pēc Eiropas Komisijas paziņojumā noteiktajiem virsmērķiem. (61) Tādējādi dati, kas ir iegūti infrastruktūras vai pakalpojumu kartēšanas rezultātā, var tikt izmantoti, definējot teritorijas veidu un pieņemot lēmumu par valsts atbalstu elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras izvēršanai. Tomēr pirms valsts atbalsta piešķiršanas valstij ir jāpārliecinās par to, ka attiecīgajā "baltajā" teritorijām privātajiem investoriem nav plānu izvērst platjoslas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru. (62) Investīciju kartēšanas pamatideja ir kartēt elektronisko sakaru komersantu veiktās un plānotās investīcijas, tādējādi redzot arī nākotnes tendences elektronisko sakaru nozares attīstībā. Būtiski ir arī vizualizēt valsts atbalsta ietvaros veiktos finanšu ieguldījumus, ar mērķi informēt par to sabiedrību un ieinteresētās puses. Latvijas gadījumā informācija par valsts atbalsta programmu Nr.SA.33324 (2011/N) "Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās", kas apstiprināta ar Eiropas Komisijas 2011.gada 9.novembra lēmumu Nr.C(2011)7699, elektronisko sakaru nozarē ir pieejama Satiksmes ministrijas un valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" interneta vietnēs, turklāt Latvijas teritorija nav tik liela, lai būtu nepieciešams veidot īpašas investīciju kartēšanas iniciatīvas. Šāda pieeja īstenota arī SIA "Corporate Consulting" veiktā pētījuma "Atbalstāmo teritoriju saraksta aktualizācija un ar to saistītie pasākumi darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2014.-2020.gada plānošanas periodam specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās" sasniegšanai" (turpmāk - pētījums) rezultātu gadījumā. (63) Līdz ar to piemērotākie kartējamās informācijas veidi būtu infrastruktūras kartēšana, pakalpojumu pieejamības kartēšana un pieprasījuma kartēšana. (64) Attiecībā uz investīciju kartēšanas, pakalpojumu pieejamības kartēšanas un pieprasījuma kartēšanas detalizāciju, pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma 2011.gadā SIA "Corporate Solutions" veiktajā pētījumā "Nākamās paaudzes tīklu pieejamības un attīstības analīze, tehniski - ekonomiskā pamatojuma un valsts atbalsta pieteikuma dokumentācijas sagatavošana" (iepirkuma identifikācijas Nr.SM2011/01/VSID/TP/CFLA/08/23/021/12-1) teritoriju detalizācijas pakāpe tika noteikta līdz pagastu līmenim. Tomēr praksē, realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu Nr.3DP/3.2.2.3.0/12/IPIA/SM/001 "Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos" (turpmāk - Projekts) tika konstatēts, ka šāda detalizācijas pakāpe nav pietiekoša, jo viena pagasta robežās platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamība var krasi atšķirties. Attiecīgi 2014.gadā veicot pētījumu Projekta 2.kārtas realizācijai "Atbalstāmo teritoriju saraksta aktualizācija un ar to saistītie pasākumi darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2014.-2020.gada plānošanas periodam specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās" ietvaros" (iepirkuma identifikācijas Nr.SM2014/02/VSID/TP/CFLA/11/20/018/02-1), tika nolemts palielināt teritoriju detalizācijas pakāpi līdz ciemu līmenim. Šāds princips ir jāpiemēro arī, veicot investīciju, pakalpojumu pieejamības un pieprasījuma kartēšanu. Elektronisko pakalpojumu sniedzējiem kartēšana būtu lietderīga izmantošanai, ja tā liek uzsvaru uz (a) infrastruktūras datu pieejamību, (b) ir vērsta, galvenokārt, uz pakalpojumu sniedzējiem, (c) palielina caurredzamību šiem pakalpojumu sniedzējiem, (d) ļaujot izvērtēt iespējas infrastruktūras koplietošanai vai kopīgai būvniecībai un (e) tiek īstenotā tā, lai aptvertu vismaz minimālo informāciju par infrastruktūru. (65) Veidot elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras datu bāzi ir jēga, ja tajā tiek apkopota detalizētāka informācija par elektronisko sakaru infrastruktūru, nekā to prasa Direktīva. Pilnvērtīgu elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras kartēšanas informācijas sistēmu būtu iespējams realizēt, ja tajā ir iekļauta sekojoša informācija: 1. kabeļu kanalizācijas akas un posmi, izmantojot atbilstošos ģeotelpiskās informācijas failu formātos (*dgn vai *shp datņu formātā) pieprasītā ģeotelpiskā poligona ietvaros; 2. kabeļu ieguldīšanas kanalizācijā tehnoloģija (ievilkšana vai iepūšana); 3. kabeļu kanalizācijas kanālu skaits katrā kabeļu kanalizācijas posmā, aku un savienojuma kastu sienu izklājumi, kas attēloti katras sienas fotoattēlā, norādot attiecīgo aku un savienojuma kastu sienu izklājuma identifikatorus, ierīkošanas vajadzībām izpētītos kanālus un mēroga identifikatoru (centimetros) katram no izklājumiem; 4. kanāla iekšējo diametru un kanāla aizpildījumu, ja kanāls izpētīts ierīkošanas vajadzībām; 5. sadales punktu saraksts un sadales punktiem pieslēgto ēku adreses, ja nodrošina optisko šķiedru kabeļus līdz galalietotāja ēkai vai telpai. • tīkla mezglu punktu apraksts (nepieciešamības gadījumā norāda tīkla mezglu ģeogrāfisko atrašanās vietu, u.tml.); • optisko kabeļu apraksts; • tīkla kapacitāte (tīkla kapacitāte raksturo informācijas pārraides ātrumu, ko nodrošina atsevišķie elektronisko sakaru tīkla posmi. Pārraides ātrums tīklā teorētiski var būt no vairākiem gigabitiem sekundē līdz pat vairākiem terabitiem sekundē un tas ir atkarīgs optiskās šķiedras kabeļa veida, optisko šķiedru skaita kabelī, multipleksēšanas mehānisma (piemēram, WDM, DWDM), transporta protokola (piemēram, PDH vai SDH) utt. Infrastruktūras koplietošanas kontekstā interesi pamatā izraisa brīvā citiem elektronisko sakaru komersantiem pieejamā kapacitāte no kopējās posma kapacitātes); • kabeļu līniju darbības statuss - nefunkcionējošs, funkcionējošs, izbūves stadijā. Papildus, lai šos datus prezentētu pielietošanai lietderīgā veidā, ir nepieciešami arī tādi pamatdati kā ielu un ēku izvietojums. Tādēļ tādiem oficiāliem datu avotiem kā kadastra kartes ir liela nozīme kartēšanas iniciatīvu veiksmīgai funkcionēšanai, bet jāņem vērā, ka šādas kartes bieži vien ir par maksu. 10. Termiņi Līdz 01.01.2016. Pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs Direktīvas prasības (Direktīvas 13.pants); Izstrādā prasības optisko tīklu infrastruktūras datu bāzei, iesaistot ieinteresētās puses. Līdz 01.07.2016. Dalībvalstis paziņo Eiropas Komisijai visu kompetento iestāžu nosaukumus, kas veic strīdu izšķiršanas mehānisma un vienotā informācijas punkta funkcijas (Direktīvas 10.panta 5.punkts); Izstrādā grozījumus Elektronisko sakaru likumā un izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus, kas paredz optisko tīklu infrastruktūras datu bāzes un kartogrāfijas izveidi un uzturēšanu. No 01.07.2016. Piemēro Direktīvas ieviešanai pieņemtos normatīvos aktus (Direktīvas 13.pants) Līdz 01.11.2016. Izveido nepieciešamo amata vietu optisko tīklu infrastruktūras datu bāzes un kartogrāfijas uzturēšanai. Līdz 01.01.2017. Vienotajā informācijas punktā jābūt pieejamiem informācijas minimuma elementiem par tīkla operatora fizisko infrastruktūru (Direktīvas 4.panta 2. un 3.punkts); No 01.01.2017. Visas jaunceltnes (un pārbūves vai atjaunošanas (kapitālās renovācijas) darbu gadījumos) aprīko ar ātrdarbīgiem sakariem gatavu ēkas iekšējo fizisko infrastruktūru (Direktīvas 8.panta 1.punkts); Nosacījums neattiecas uz izņēmumiem(Direktīvas 8.panta 4.punkts); Daudzdzīvokļu jaunceltnes aprīko ar piekļuves punktu (arī pārbūves vai atjaunošanas (kapitālās renovācijas) gadījumos) (Direktīvas 8.panta 2.punkts). Līdz 01.05.2020. Jāsagatavo optisko kabeļu tīklu ģeogrāfiskās kartēšanas programmatūra un jāatzīmē esošie optiskie tīkli. 1 Study on broadband and infrastructure mapping, 187 lpp, http://ec.europa.eu/information_society/newsroom/image/broadband_study_8455.pdf 2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), OV L 108, 24.4.2002. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), OV L 108, 24.4.2002. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva Nr.2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), OV L 108, 24.4.2002. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīvā Nr.2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), OV L 108, 24.4.2002. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija direktīva Nr.2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), OV L 201, 31.7.2002. 3 Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.1/8 "Noteikumi par piekļuvi saistītām iekārtām un pakalpojumiem" Rīgā 2014.gada 9.aprīlī (prot. Nr.12, 20.p.). 4 Direktīvas 4.panta 2.punkts. 5 Terminam "kapitālā renovācija" Latvijas Republikas normatīvajos aktos atbilstošie termini ir pārbūve un atjaunošana. 6 Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.501 "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība" 15.punktā. 7 Būvju iedalījumu (trīs) grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi nosaka Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi". 8 http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2013:025:0001:0026:LV:PDF