3. Article

Mēs piekrītam Sprieduma 12. punktā atzītajam, ka apstrīdētā norma ierobežo personas tiesības iegūt informāciju par tiesu varas darbību. Tomēr vairāku iemeslu dēļ nevaram piekrist Satversmes tiesas sniegtajai apstrīdētās normas interpretācijai. 3.1. No tā, kā Pieteikuma iesniedzējs interpretējis apstrīdēto normu, izriet, ka apstrīdētā norma liedz atreferēt vai citādi darīt zināmu informāciju par iespējamo kāda konkrēta tiesneša disciplinārpārkāpumu. Līdz disciplinārlietas izskatīšanai neesot iespējams iegūt informāciju nedz par disciplinārlietu, kas varbūt tiks ierosināta, nedz arī par jau ierosinātu disciplinārlietu pret tiesnesi (sk. pieteikuma 8. punktu lietas materiālu 1. sēj. 49. lp.). Tātad, pēc Pieteikuma iesniedzēja - Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta - ieskata, apstrīdētā norma tiesības brīvi iegūt informāciju ierobežo plašā apjomā. 3.2. Savukārt Spriedumā atzīts, ka apstrīdētajā normā nav noteikts aizliegums iegūt vispārīga rakstura informāciju par ierosināto un izskatāmo disciplinārlietu, ciktāl minētā informācija neskar konkrētus procesuālos dokumentus un šajos dokumentos ietvertos tiesneša un citu personu datus (sk. Sprieduma 12.3. punktu). Proti, apstrīdētā norma attiecas vienīgi uz noteiktiem dokumentiem (lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiāliem), bet neattiecas uz šajos dokumentos ietverto "vispārīga rakstura informāciju". Tādējādi Satversmes tiesa ir secinājusi, ka apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums apjoma ziņā ir šaurāks, nekā norāda Pieteikuma iesniedzējs. Tomēr Spriedumā nav pamatots tas, kādā veidā Satversmes tiesa nonākusi pie šāda secinājuma. Lai gan Sprieduma 20. punktā ir minēts piemērs, kas norāda uz iespējamo jēdziena "vispārīga rakstura informācija" saturu, tomēr nedz ar šo piemēru, nedz Spriedumu kopumā nav izskaidrots, kādas ziņas tad īsti ietilpst šā jēdziena saturā. 3.3. Pēc mūsu ieskata, lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiālu procesuālo formu nav iespējams nodalīt no šajos dokumentos ietvertās informācijas. Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 1. panta 1. punktu informācija ir ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā. Tātad arī "vispārīga rakstura informācija", kuru atbilstoši Spriedumā atzītajam personai ir tiesības iegūt, uzskatāma par ziņu vai ziņu kopumu, kas ietverts lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiālos. Apstrīdētā norma līdz brīdim, kad stājas spēkā Disciplinārkolēģijas lēmums disciplinārlietā, aizliedz iegūt gan lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiālus kā noteiktā procesuālā formā sagatavotus dokumentus, gan arī jebkuru minētajā lēmumā un materiālos ietverto informāciju. Tas nozīmē, ka apstrīdētā norma liedz personai iegūt (un amatpersonai vai institūcijai pēc personas pieprasījuma sniegt) informāciju pat par vispārzināmiem vai acīmredzamiem faktiem, kas ietverti lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiālos. Turklāt no Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.6 panta normu sistēmiskas interpretācijas un piemērošanas prakses izriet, ka nedz disciplinārlietas ierosināšanas brīdī, nedz tās izskatīšanas laikā, nedz arī pēc tam, kad Disciplinārkolēģijas lēmums disciplinārlietā ir stājies spēkā, persona nav tiesīga iegūt informāciju par tā tiesneša identitāti, pret kuru attiecīgā disciplinārlieta ir ierosināta. Izskatāmajā lietā netika apstrīdēta un vērtēta Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.6 panta sestā daļa, kas paredz publicējamā Disciplinārkolēģijas lēmumā aizsegt to informācijas daļu, kura atklāj fiziskās personas identitāti, tomēr arī šīs normas regulējums ietekmē apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma apjomu. 3.4. Spriedumā uzsvērts, ka apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums darbojas tikai un vienīgi laikā, kamēr tiek veikta vispusīga faktu un disciplinārlietas materiālu pārbaude un vērtēta tiesneša rīcība. Apstrīdētajā normā ietvertā regulējuma nepieciešamību citastarp pamatojot arī Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktā disciplinārlietu izskatīšanas kārtība (sk. Sprieduma 19.2. punktu). No Satversmes tiesas apsvērumiem izriet, ka pēc būtības tā piekrīt Saeimas argumentam par to, ka apstrīdētā norma regulē informācijas pieejamību disciplinārlietas izskatīšanas sākumposmā - pirms ir pieņemts un stājies spēkā galīgais lēmums disciplinārlietā - un tieši disciplinārlietas izskatīšanas sākumposmā ir īpaši svarīgi saglabāt konfidencialitāti (sk. Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj. 67.-68. lp.). Pēc mūsu ieskata, interpretējot Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma normas sistēmiski, ir secināms, ka apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums attiecas ne tikai uz disciplinārlietas izskatīšanas sākumposmu, bet gan uz visu disciplinārlietas izskatīšanu līdz pat galīgā lēmuma pieņemšanai. Disciplinārlietas izskatīšanu Disciplinārtiesā (otrajā instancē) nevar uzskatīt par disciplinārlietas izskatīšanas sākumposmu. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertā tiesību brīvi iegūt informāciju ierobežojuma apjoms ir plašāks, nekā Spriedumā atzinusi Satversmes tiesa.