6. Article

Satversmes tiesa secinājusi, ka apstrīdētā norma radīta ar nolūku aizsargāt tiesnesi un tiesu varu no nepamatotām apsūdzībām, īpaši pirms visu disciplinārlietas apstākļu izvērtēšanas un galīgā lēmuma pieņemšanas, tādējādi gādājot par tiesneša neatkarības aizsardzību un tiesu varas autoritātes saglabāšanu (sk. Sprieduma 16.1. punktu). Tiesnešu disciplinārās atbildības likums neuzliek amatpersonām un institūcijām, kas ir tiesīgas ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, pienākumu ierosināt disciplinārlietu, pamatojoties uz apstākļiem, kas tikai pirmšķietami varētu liecināt par iespējamu tiesneša pārkāpumu. Saskaņā ar šā likuma 3. panta otro daļu pirms tam, kad tiek pieņemts lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu, ir jānotiek iepriekšējai pārbaudei, kas ietver tiesneša rakstveida paskaidrojumu pieprasīšanu un saņemto materiālu vispusīgu izvērtēšanu. Tādējādi likumā ir ietverts līdzeklis, kas dod iespēju atteikt tādas disciplinārlietas ierosināšanu, kuras pamatā varētu būt absolūti nepārbaudīti apstākļi. Turklāt ar tiesiskas valsts izpratni nebūtu savienojams uzskats, ka disciplinārlietas pret tiesnešiem tiek ierosinātas nepamatoti, piemēram, politisku vai kādu citu iemeslu dēļ. Disciplinārlietu izskatīšana ir uzticēta koleģiālām institūcijām, kuru sastāvā ir augsti kvalificēti tiesneši, - Disciplinārkolēģijai un Disciplinārtiesai. Saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 2. panta otro daļu Disciplinārkolēģijas sastāvā ir vienpadsmit tiesneši: Augstākās tiesas departamenta priekšsēdētājs, četri Augstākās tiesas tiesneši, divi apgabaltiesu priekšsēdētāji, divi rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji un divi zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki. Savukārt atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 2.1 panta otrajai daļai Disciplinārtiesas sastāvā ir seši Augstākās tiesas tiesneši - pa diviem no Civillietu departamenta, Krimināllietu departamenta un Administratīvo lietu departamenta. Turklāt saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 5. panta pirmo daļu jau pēc disciplinārlietas ierosināšanas, bet līdz tās izskatīšanas sākumam Disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs var uzdot vienam no kolēģijas locekļiem papildus pārbaudīt, vai ir pamats saukt tiesnesi pie disciplinārās atbildības, ja nepieciešams, pieprasot papildu dokumentus un materiālus. Tātad pēc disciplinārlietas ierosināšanas, bet pirms tās izskatīšanas Disciplinārkolēģijā ir iespēja papildus pārbaudīt lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu pamatotību. Saprātīgām šaubām par to, vai disciplinārlieta pret tiesnesi ir ierosināta pamatoti, parasti jābūt novērstām, vēlākais, Disciplinārkolēģijas lēmuma pieņemšanas brīdī. Tādējādi tiesnešu un tiesu varas aizsardzība no nepamatotām apsūdzībām saistībā ar tiesnešu disciplinārlietām jau ir nodrošināta ar vairākiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā ietvertiem līdzekļiem un šajā likumā noteikto disciplinārlietu ierosināšanas un izskatīšanas kārtību kopumā.