7. Article

Izskatāmajā lietā, vērtējot apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma atbilstību samērīguma principam, jāņem vērā arī Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. panta pirmās daļas regulējums. Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. panta pirmajā daļā ir noteikti seši dažādi pamati tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības: 1) tīšs likuma pārkāpums tiesas lietas izskatīšanā; 2) darba pienākumu nepildīšana vai lietas izskatīšanā pieļauta rupja nolaidība; 3) necienīga rīcība vai tiesnešu ētikas kodeksa normu rupjš pārkāpums; 4) administratīvais pārkāpums; 5) atteikšanās pārtraukt savu piederību pie partijām vai politiskajām organizācijām; 6) likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzēto ierobežojumu un aizliegumu neievērošana. Ikdienā indivīds pats brīvi iegūst informāciju par notikumiem, tostarp tajos iesaistījām personām. Tāpēc ir iespējamas situācijas, kad apstākļus, kas var būt par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai pret tiesnesi, indivīds uzzina arī pirms lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu pieņemšanas. Amatpersona vai institūcija, kas ir tiesīga ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, var iegūt šādu informāciju pati vai arī uzzināt to no kādas citas personas. Arī Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka iespējami gadījumi, kad sabiedrība vēl pirms kompetentajām amatpersonām ir informēta par iespējamu disciplinārpārkāpumu (sk. pieteikuma 31. punktu lietas materiālu 1. sēj. 55. lp.). Tomēr apstrīdētā norma ierobežo tiesības iegūt informāciju par tiesnešu disciplinārlietām pilnīgi visos gadījumos neatkarīgi no tā, kādi apstākļi ir bijuši par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai, tādējādi liedzot iegūt informāciju arī par iepriekš zināmiem faktiem, kas ietverti lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiālos. Disciplinārpārkāpumi un administratīvie pārkāpumi, par kuriem tiesnesi saskaņā ar likumu var saukt pie disciplinārās atbildības, atbilstoši sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam ir uzskatāmi par mazāk nozīmīgiem nekā noziedzīgi nodarījumi, taču informācija par kriminālprocesa ierosināšanu pret tiesnesi saistībā ar, iespējams, viņa izdarītu noziedzīgu nodarījumu sabiedrībai ir pieejama jau līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai kriminālprocesā. Līdz ar to Satversmes tiesai bija jānoskaidro, vai apstrīdētās normas regulējums nepieciešams visos gadījumos, kad pret tiesnesi ir ierosināta disciplinārlieta, un vai tas nav pārlieku ierobežojošs.