8. Article

Spriedumā nav sniegti pārliecinoši argumenti tam, ka tiesnešu neatkarības aizsardzībai un tiesu varas autoritātes saglabāšanai ir nepieciešams tieši tāda apjoma ierobežojums attiecībā uz tiesībām iegūt informāciju par tiesu varas darbību, kāds ietverts apstrīdētajā normā. 8.1. Vērtējot, vai konkrētajā gadījumā likumdevējs ir samērīgi līdzsvarojis nepieciešamību aizsargāt tiesnešu neatkarību un saglabāt tiesu varas autoritāti ar nepieciešamību nodrošināt personas tiesības iegūt noteikta veida informāciju par tiesu varas darbību, jāņem vērā, ka izskatāmā lieta ir saistīta ar tādu informāciju, kas attiecas uz tiesnesi kā valsts amatpersonu. Tiesnesim, izlemjot lietas, ir jābūt gatavam vienmēr atrasties sabiedrības uzmanības centrā (sk.: Briede J. Tiesnesis sabiedrības kritikas krustugunīs. Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Biļetens, 2014. gada oktobris, Nr. 9/2014, 42. lpp.). Tiesnesim kā valsts amatpersonai, ievērojot viņa statusu un viņam uzticētās pilnvaras, ir jāsamierinās ar to, ka informācijai par viņu ir daudz plašāka publiska pieejamība nekā informācijai par privātpersonām. 8.2. Demokrātiskā valstī nozīmīga ir ne vien tiesnešu neatkarības nodrošināšana un tiesu varas autoritātes saglabāšana, bet arī sabiedrības uzticēšanās tiesu varai. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesu varai organiski jāiekļaujas sabiedrībā un ir nepieciešams, lai sabiedrība to pieņemtu (akceptētu) un respektētu (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 10.3. punktu). Arī Spriedumā norādīts, ka tiesu varai jābauda sabiedrības uzticēšanās, lai tā varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus (sk. Sprieduma 16.2. punktu). Lai sabiedrība uzticētos tiesu varai, sabiedrībai ir jāizprot tiesu varas darbības mērķi, uzdevumi un pamatprincipi. Šādu izpratni iespējams panākt, ja tiesu darbs ir caurskatāms, proti, informācija par tiesu darbu ir atklāta, pieejama un saprotama (sk.: Sztompka P. Trust. A Sociological Theory. Cambridge: Cambridge University, 1999, p. 124; Bārdiņš G. Dialoga loma tiesas spriešanā. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2015, 198. lpp.). Tiesu varai ir jābūt gatavai sniegt vairāk informācijas par savu darbu, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos tiesām (sk.: Kovaļevska A. Tiesneša darbs mediju un sabiedrības uzmanības centrā. Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Biļetens, 2014. gada oktobris, Nr. 9/2014, 31. lpp.). Tādējādi ar tiesu varas darbību saistītās informācijas pieejamība ir viens no līdzekļiem, ar kuriem iespējams veicināt sabiedrības uzticēšanos tiesu varai. Piekrītam Spriedumā ietvertajām atziņām par nepieciešamību aizsargāt tiesnešu neatkarību un saglabāt tiesas autoritāti (sk. Sprieduma 16.2. punktu). Tomēr nepieciešamībai aizsargāt tiesnešu neatkarību un saglabāt tiesu varas autoritāti ar apstrīdētajā normā ietverto ierobežojumu nebūtu dodama priekšroka salīdzinājumā ar indivīda tiesībām demokrātiskā sabiedrībā brīvi iegūt informāciju par tiesu varas darbību. Kaitējums, kas indivīdam tiek nodarīts ar tik plašu ierobežojumu, kāds ietverts apstrīdētajā normā, ir lielāks par sabiedrības iegūto labumu. 8.3. Izvērtēt apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma atbilstību samērīguma principam - tas nenozīmē abstrakti samērot tiesības, uzskatus un vērtības, neievērojot faktisko situāciju, kādā apstrīdētā norma tiek piemērota. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums attiecas uz atšķirīgām tiesiskajām un faktiskajām situācijām (sk., piemēram, šo atsevišķo domu 7. punktu). Tādējādi Spriedumā bija jāizvērtē apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma nepieciešamība demokrātiskā sabiedrībā, ievērojot tās atšķirīgās tiesiskās un faktiskās situācijas, uz kurām apstrīdētā norma ir attiecināma. Ņemot vērā šajās atsevišķajās domās izteiktos argumentus par apstrīdētās normas neatbilstību Satversmei, uzskatām, ka likumdevējam vajadzēja noteikt, kādu informāciju no lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiāliem un kādā apjomā personai būtu tiesības brīvi iegūt jau pirms tam, kad stājas spēkā Disciplinārkolēģijas lēmums disciplinārlietā. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 100. panta pirmajam teikumam. Satversmes tiesas tiesnesis K.Balodis Satversmes tiesas tiesnesis G.Kusiņš Rīgā 2015. gada 26. novembrī