3. Article

Nodarbināto veselības aizsardzības veicināšana un arodslimību profilakse 3.1. Esošā situācija Risinot darba aizsardzības jautājumus uzņēmumos, tradicionāli lielāka uzmanība tiek pievērsta drošības aspektam, tomēr ne mazāk būtiska ir arī veselības aizsardzība, tādējādi veicinot kvalitatīvu un ilgstošu darba mūžu. Atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru vienīgais vai galvenais cēlonis ir darba vietas fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, psiholoģiskie un citi faktori, tiek sauktas par arodslimībām. Pirmreizēji diagnosticēto arodslimību skaits, kā arī arodslimnieku skaits, ir otrs rādītājs, kas tradicionāli raksturo darba aizsardzības situāciju uzņēmumos. Attiecībā uz arodslimībām laikā kopš 2012.gada vērojams pirmreizēji konstatēto arodslimnieku skaita pieaugums, no 91,5 gadījumiem uz 100 000 nodarbināto 2012.gadā līdz 138,0 gadījumiem uz 100 000 nodarbināto 2014.gadā. Kopumā kopš 2012.gada arodslimnieku skaits ir pieaudzis par 33,7%. Ņemot vērā, ka pēdējos gados ārstu komisijā arodslimībās vēršas personas, ar jau ilgstošam veselības problēmām, attiecīgi tiek diagnosticētas vairākas slimības vienai personai un arī kopējais diagnosticēto slimību skaits pieaug. Turklāt pēdējo gadu tendence ir, ka gados aizvien jaunāki cilvēki vēršas pie ārstiem ar arodslimību pazīmēm, jo sevišķi ar muskuļu un skeleta saslimšanām, kas attīstās daudz ātrāk kā tradicionālo darba vides risku izraisītās saslimšanas. Arodslimību skaits ir interpretējams, ņemot vērā dažādu faktoru ietekmi, tā, piemēram, 90.gados zems pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku skaits ir saistāms nevis ar arodslimību mazo skaitu, bet ar to, ka tajos gados arodslimības tika maz atklātas un diagnosticētas. Jāatzīmē arī tas, ka sākot ar 1998.gadu sievietēm biežāk nekā vīriešiem tiek diagnosticētas arodslimības, kas var tikt skaidrots ar to, ka sievietes parasti biežāk dodas pie ārstiem un vairāk vērības pievērš savai veselībai. Arī atbilstoši VDI statistikai par 2014.gadu, redzams, ka arodslimnieki ir galvenokārt sievietes, vecumā no 45 gadiem, ar stāžu lielāku par 10 gadiem, kuras turklāt turpina strādāt. Analizējot statistikas datus, ir vērojams, ka Latvijā biežāk nelaimes gadījumi notiek ar vīriešiem, savukārt arodslimības biežāk tiek konstatētas sievietēm. Vienlaikus jāatzīmē, ka tradicionāli lielāks vīriešu īpatsvars ir nodarbināts bīstamajās nozarēs, piemēram, būvniecībā, kokapstrādē, transporta nozarē, u.c., tādēļ uzmanība jāpievērš gan vīriešu, gan sieviešu arodslimību profilaksei, ņemot vērā specifiskos darba vides riskus, kam šīs nodarbināto grupas visvairāk pakļautas (skat. 7.att.). 7.attēls. Latvijā pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku skaita dinamika no 1996. līdz 2014.gadam dalījumā pa dzimumiem (uz 100 000 nodarbināto) No 2007.gada līdz 2009.gadam Latvijā strauji pieauga pirmreizēji konstatēto arodslimnieku skaits. Šāds pieaugums varētu tikt skaidrots ar to, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, daudzi iedzīvotāji vēlējās oficiāli nokārtot dokumentus arodslimības apstiprināšanai, jo tā bija iespēja saņemt kompensāciju. No 2009.gada līdz 2012.gadam pirmreizēji konstatēto arodslimnieku skaits samazinājās, kas var tikt skaidrots gan ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, gan arī ar arodslimību diagnostikas uzlabošanos un izmaiņām arodslimību sociālo garantiju sistēmā. Tomēr sākot ar 2013.gadu vērojams straujš pirmreizēji konstatēto arodslimnieku skaita, kā arī pirmreizēji konstatēto arodslimību skaita pieaugums (skat. 8.att.), tādējādi turpmāk šim jautājumam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. Iespējams ietekmi uz arodslimību skaita pieaugumu atstāj arī cilvēku informētība par sociālajām garantijām, ja tiek diagnosticēta arodslimība, kā arī uzlabotā arodslimību diagnostika, ko veicina arī pieaugošais obligāto veselības pārbaužu skaits nodarbinātajiem (2013.gadā 44%, 2010.gadā 25,2% atzīmēja, ka darba devējs nodrošinājis obligāto veselības pārbaudi). Vienlaikus, ņemot vērā, ka pirmreizējo arodslimnieku noteicošais vecuma diapazons ir no 45 gadiem līdz 54 gadiem (43,5%) un no 55 gadiem līdz 64 gadiem(45,11%), kā arī, ka lielākoties tiek diagnosticētas arodslimības jau progresējušā stadijā, kad tiek konstatēts darbspēju zudums 25% un vairāk vai pat invaliditāte, jāsecina, ka uzlabojums arodslimību diagnostikā ir nepietiekams, par ko liecina vēlīnā arodslimību diagnostika, kā arī jāsecina, ka veiktās obligātās veselības pārbaudes bieži nav sniegušas reālu ainu par nodarbinātā veselības stāvokli. Papildus no VDI pieejamiem datiem redzams, ka tiek konstatētas arodslimības arī gados jauniem nodarbinātajiem. Tā 2012.gadā 10,3% no pirmreizēji atklātajiem arodslimniekiem bija vecumā līdz 44 gadiem, savukārt 2013.gadā tādi bija 9,1%, bet 2014.gadā 8,8%. Kopumā tas norāda uz salīdzinoši agrīnu arodslimību attīstību darba vides ietekmes rezultātā. 8.attēls. Latvijā pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku skaita dinamika no 1996. līdz 2014. gadam (uz 100 000 nodarbināto) Avots: Aroda un Radiācijas drošības centrs Arodslimnieki relatīvi biežāk ir sastopami tieši lielajos uzņēmumos, jo atbilstoši speciālistu viedoklim, ir vērojama tendence, ka, ja kādam darbiniekam no uzņēmuma ir konstatēta arodslimība, kolēģi, kuri strādā līdzīgos darba apstākļos un kuriem ir līdzīgi veselības traucējumi, dodas uz speciālistu komisiju. Atbilstoši VDI statistikai, par visbiežāko cēloni arodslimībām tiek norādīti ergonomiskie (biomehāniskie) darba vides riska faktori, kas rada nervu sistēmas un muskuļu, skeleta sistēmas slimības. Analizējot arodslimnieku datus pēc ekonomiskās darbības veidiem (NACE 2.red), redzams, ka bīstamo nozaru uzņēmumos18 nodarbinātie ir biežāk pakļauti riskam attīsties arodslimībām (skat. 9.attēls). 9.attēls. Pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku skaita īpatsvars bīstamo nozaru uzņēmumos. Avots: VDI . Jāņem vērā arī, ka arodslimības neraksturo situāciju konkrētajā brīdī, bet gan iezīmē to, kāda tā ir bijusi pirms 10 20 gadiem, kad arodslimība ir attīstījusies, strādājot darba vides riska ietekmē, jo lai attīstītos veselības traucējumi, ko var raksturot kā arodslimību jau hroniskā stadijā, kādā šīs slimības pamatā tiek diagnosticētas, kaitīgajam faktoram, kas šos veselības traucējumus izraisa, jāiedarbojas ilgāku laiku, tas ir vairākus gadus. Attīstoties tehnoloģijām, kopumā darba procesi ir kļuvuši drošāki nekā pirms vairākiem gadu desmitiem, tomēr, izmantojot jaunas tehnoloģijas un jaunas ķīmiskās vielas, tai skaitā biotehnoloģijas, nanotehnoloģijas un nanomateriālus, ne vienmēr ir zināma to ietekme uz nodarbināto veselību ilgtermiņā, tādēļ ar laiku mainās izplatītāko arodslimību struktūra. Pēdējo gadu laikā visstraujāk ir pieaudzis fiziskas pārslodzes izraisīto arodslimību skaits, kas ir saistīts ar to, ka Latvijā dominē tādas darba vietas, kurās ir raksturīgas fiziskas pārslodzes vai piespiedu darba pozas. Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem aktuālākās darbības jomas Latvijā 2014.gadā ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts (14,6% visu nodarbināto), apstrādes rūpniecība (13,6%) un izglītība (9,4%), kas apliecina to, ka nodarbinātie darbavietās ir pakļauti gan piespiedu pozām, gan fiziskajām pārslodzēm. (http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__isterm__nodarb/NB0061c.px/table/tableViewLayout1/?rxid=562c2205-ba57-4130-b63a-6991f49ab6fe). Fizisko pārslodžu izraisīto arodslimību skaita pieaugumu var izskaidrot ne tikai ar tādu darba veidu aktualitāti Latvijas darba tirgū, bet arī ar to, ka preventīvās darbības attiecībā pret tādām slimībām ir daudz sarežģītākas, nekā klasiskās darba aizsardzības metodes (tādas, kā, piemēram, kolektīvo un individuālo aizsardzības līdzekļu pielietošana, mazāk kaitīgu materiālu izmantošana, u.c.). Savukārt, slimību skaits, no kurām var aizsargāties ar relatīvi vienkāršām metodēm, ir samazinājies, piemēram, lai samazinātu saslimšanu skaitu ar aroda vājdzirdību, nepieciešams lietot individuālos aizsardzības līdzekļus aizsardzībai pret troksni, kas ir salīdzinoši viegli īstenojams. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem datiem īpašu uzmanību nepieciešams pievērst ar fiziskām pārslodzēm un piespiedu darba pozām saistīto arodslimību preventīvajiem pasākumiem. 10.attēls. Biežāko arodslimību skaita dinamika 1996. 2012.gadā uz 100 000 nodarbināto. Biežāk konstatētās arodslimības ir cieši saistītas ar izplatītākajiem darba vides riskiem. Latvijā, tāpat kā vidēji ES stress minēts kā visbiežāk sastopamais darba vides risks (LV 50%, vidēji ES 51%), tam seko ergonomiskie riska faktori atkārtotas kustības vai sāpes izraisošas ķermeņa pozīcijas (LV 32%, vidēji ES 28%) un kravu celšana, pārnēsāšana vai pārvietošana ikdienā (LV 23%, vidēji ES 25%)19. Arī no Latvijā veikto pētījumu rezultātiem var secināt, ka visbiežāk izplatītie darba vides riska faktori ir psihoemocionālie riska faktori, ergonomiskie, kā arī fizikālie riska faktori. No tradicionālajiem riska faktoriem kā nozīmīga darba vides problēma uzskatāms darba vides mikroklimats un ķīmiskās vielas20. Arī analizējot arodslimību skaita dinamiku pa diagnožu grupām, redzams, ka pēdējo gadu laikā visstraujāk pieaug skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, nervu sistēmas un maņu orgānu slimību skaits. Kā biežākās arodslimības Latvijā 2012.gadā konstatēta spondiloze ar radikulopātiju 51,6 gadījums uz 100 000 nodarbināto, ar slodzi, pārslodzi un spiedienu saistīti mīksto audu bojājumi 49,7 gadījumi uz 100 000 nodarbināto, karpālā kanāla sindroms 48,7 gadījumi uz 100 000 nodarbināto, vibrācijas ietekme 17,8 gadījumi uz 100 000 nodarbināto, aroda vājdzirdība 13,9 gadījumi uz 100 000 nodarbināto, artrozes 7,2 gadījumi uz 100 000 nodarbināto (skat. 10.att.). Šāda situācija liecina gan par arodslimību struktūras izmaiņām Latvijā tajā būtiskāk palielinās t.s. pārslodžu izraisītās slimības (skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, nervu sistēmas un maņu orgānu slimības), gan arī par to, ka mainās darba vides riska faktori darba vidē tajā samazinās tādu darba vietu skaits, kurās raksturīga augsta trokšņa, putekļu, ķīmisko vielu ekspozīcija, bet pieaug tādu darba vietu skaits, kuros raksturīgas fiziskas pārslodzes vai piespiedu pozas. Turklāt jāmin, ka arodslimību gadījumā, bieži vien cilvēka darbaspējas ir stipri ierobežotas, veselības traucējumi ir smagi un cilvēki nespēj turpināt darbu, vai arī darba devējiem nav iespējas piedāvāt arodslimniekiem darbu bez kaitīgā faktora iedarbības. Arodslimnieki saņem sociālās garantijas, tiem tiek noteikta invaliditāte, nepieciešama nopietna un ilgstoša ārstēšana un rehabilitācija, tādējādi radot slogu ne vien ģimenei, darba devējam, bet arī valsts budžetam. Minētajam daļēji pamatā ir arī vēlīnā arodslimību diagnostika, jo Latvijā netiek diagnosticētas akūtas arodslimības un praktiski ļoti reti diagnosticē arodslimības agrīnās stadijās. Pamatā diagnosticējot arodslimību, jau tiek noteikts vismaz 25% darbspēju zudums, bieži arī invaliditāte, kad veselības traucējumi jau ir neatgriezeniski. Tas saistāms gan ar to, ka nodarbinātie ar darba vides izraisītiem veselības traucējumiem vēršas pie ārsta novēloti, ilgstoši turpinot strādāt arī tad, kad jau izjūt sūdzības par veselību, gan ar to, ka veselības traucējumi, ar kuriem cilvēks vērsies pie ārsta, bieži ilgstoši netiek saistīti ar darbu, jo nav saskatīta cēloņsakarība starp darba vides ietekmi un veselības traucējumiem. Atbilstoši pētījuma "Darba apstākļi un riski 2012 2013" datiem, 21% nodarbināto uzskata, ka izjustie veselības traucējumi saistīti ar nesakārtotās darba vides un tajā esošajiem kaitīgajiem darba vides apstākļiem. Diemžēl, biežākajos gadījumos, nodarbinātie turpina strādāt un ciest sāpes, nespēj produktīvi un pilnvērtīgi veikt savu darbu, nepieciešami biežāki pārtraukumi, iespējams, darbnespējas lapas. Tādējādi arī šajos gadījumos nesakārtotai darba videi ir ietekme gan uz nodarbināto veselību, gan uz darba devēja un valsts budžetu. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2014.gadā no valsts budžeta tika izmaksāti 25298273,92 EUR atlīdzībās par darbspēju zudumu, apgādnieka zaudējumu, kaitējuma atlīdzību un papildus izdevumu kompensāciju sakarā ar darba vietā notikušu nelaimes gadījumu vai arodslimību. 3.2. Identificētās problēmas Augstais arodslimnieku, arodslimību un ar darbu saistīto slimību skaits, kā arī arodslimību attīstība salīdzinoši jauniem cilvēkiem. Vēlīnā arodslimību diagnostika, kad veselības traucējumi ir jau progresējoši un nav pilnībā novēršami, bet prasa ilgstošu ārstēšanos un rada būtiskus izdevumus gan pašam arodslimniekam, gan darba devējam, gan sabiedrībai kopumā. Nodarbināto neveselīgs un mazkustīgs dzīvesveids. Izplatītāko arodslimību struktūras izmaiņas, pēdējo gadu laikā visstraujāk pieaugot fiziskas pārslodzes izraisīto arodslimību skaitam. Ergonomiskie riska faktori atkārtotas kustības vai sāpes izraisošas ķermeņa pozīcijas (LV 32%, vidēji ES 28%) un kravu celšana, pārnēsāšana vai pārvietošana ikdienā (LV 23%, vidēji ES 25%)21. Visbiežāk sastopamais darba vides risks Latvijā, tāpat kā vidēji ES minēts stress (LV 50%, vidēji ES 51%)22. 3.3. Problēmu risinājums Lai risinātu identificētās problēmas, jānodrošina specifiska informācija, tai skaitā par aktuālākajiem riska faktoriem (psihoemocionālie riska faktori, ergonomiskie un fizikālie riska faktori), gan darba devējiem, gan nodarbinātajiem, gan darba aizsardzības speciālistiem, kā arī izglītošana, apmācība, izpratnes maiņa, prasmju apguve un jānodrošina vispārējās veselības veicināšana. Vienlaikus jānodrošina arī arodveselības un arodslimību ārstu profesionālo zināšanu pilnveidošana, īpaši attiecībā uz muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Bez tam jāveicina agrīna arodslimību diagnostika, lai novērstu arodslimību rezultātā iestājušās invaliditātes un darbspēju zuduma attīstību, un nodarbinātajam pēc ārstēšanas būtu iespējams atgūt dzīves kvalitāti un pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū. Jāatzīmē arī, ka pirmreizējo arodslimnieku noteicošais vecuma diapazons ir no 45 gadiem līdz 54 gadiem (43,5%) un no 55 gadiem līdz 64 gadiem (45,11%), līdz ar to vienlaikus jāmeklē risinājumi, pievēršot uzmanību tam, ka tie lielā skaitā gadījumu ir cilvēki pirmspensijas vecumā, lai šos cilvēkus pēc iespējas atgrieztu aktīvā sabiedriskā dzīvē un darba tirgū. Papildus jāstrādā arī lai samazinātu gados jaunu arodslimnieku skaitu, veicinot tādus darba vides apstākļus darba vietā, kas gan veicina nodarbināto vispārējo veselību, gan arī kavē darba vides izraisītu veselības traucējumu attīstību. Nepaaugstinot sabiedrības informētību un izpratni par veselības veicināšanu darba vietā un arodslimību profilaksi, prognozējams turpmāks arodslimību skaita pieaugums, turpinot jau aizsākušos tendenci. Vienlaikus, ja netiks nodrošināta arodveselības un arodslimību ārstu profesionālo zināšanu pilnveidošana, kā arī citu specialitāšu ārstu informētības līmeņa par aktuālajiem darba aizsardzības jautājumiem paaugstināšana, arī turpmāk arodslimības tiks diagnosticētas vēlīni un turpinās pieaugt izplatītāko darba vides riska faktoru izraisīto arodslimību skaits, sekojoši turpinās pieaugt izdevumi ārstēšanai, rehabilitācijai un sociāliem pabalstiem, vienlaikus turpinot kristies arodslimnieku dzīves kvalitātei. 3.4. Piedāvātā risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējums. Paaugstinot arodveselības un arodslimību ārstu zināšanas un pilnveidojot profesionālās zināšanas par aktuāliem darba aizsardzības un arodveselības jautājumiem, sagaidāma efektīvāka un ātrāka arodslimību diagnostika. Īpaši paaugstinot zināšanas par aktuālām arodslimībām, paredzama to agrīnāka diagnostika un līdz ar to efektīvāka ārstēšana. Pilnveidojot dažādu specialitāšu ārstu profesionālās zināšanas arodslimību un arodveselības jautājumos, iespējams daudz agrāk atklāt veselības traucējumu saistību ar kaitīgu darba vides faktoru ietekmi, un līdz ar to tos daudz efektīvāk ārstēt. Tas savukārt sekmēs agrīnu cilvēku atgriešanu darbā. Bez tam agrīnāk atklājot veselības traucējumus, izdevumi, kas nepieciešami ārstēšanai būs mazāki, kā arī samazināsies izdevumi kompensācijām un pabalstiem, jo attīstīsies mazāks darbspēju zuduma procents un invaliditāte. Vienlaikus paaugstinot nodarbināto zināšanas par veselības veicināšanas pasākumiem darba vietā un pilnveidojot iemaņas šādu pasākumu ievērošanā, tiks sekmēts veselīgs dzīvesveids sabiedrībā kopumā, kas sekojoši atspoguļosies kā dzīves kvalitātes uzlabošanās un sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanās. Sekojoši uzlabosies arī arodslimnieku dzīves kvalitāte un viņi ātrāk varēs atgriezties pilnvērtīgā dzīvē, samazināsies uzņēmumu un valsts izdevumi, kas saistīti ar darba nespēju dēļ arodslimībām. Līdz ar to rīcības virzienam būs pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbību, tautsaimniecību un sabiedrību kopumā.