10. Article

Attēls. No Igaunijas Importētās elektroenerģijas kumUlatīvais apjoms atkarībā no importētās elektroenerģijas cenas Lai modelētu elektroenerģijas gada slodzes stundu grafiks modelī, gads ir sadalīts 12 daļās (WD, WN, WP, SD, SN, SP, ID,IN, IP, AD, AN, AP) - 4 sezonās (Z - I, S, W, A) un 3 diennakts laikos (Y - D, N, P) (sk. 7. tabulu). Gada elektroenerģijas patēriņš tiek sadalīts atbilstoši gada sadalījumam un diennakts slodzes grafikam, kuru raksturo ar koeficientiem - attiecīgās gada frakcijas patēriņš attiecībā uz gada patēriņu. Elektrostaciju izstrāde, kā arī elektroenerģijas imports un eksports tiek, sadalīts un aprēķināts atbilstoši gada sadalījumam. 7. tabula. Gada un elektroenerģijas slodzes grafika sadalījums Sezona Z Diennakts laiks Y h N -Nakts D - Diena P - Pīķis Gada sadalījums I - Starpsezona Mar(31), Mai(31), Sep(30), Okt(31), Nov(30) 3672 1224 (24-7) 2142 (8-10, 13-23) 306 (11-12) S - Vasara Jūn(30), Jūl(31), Aug(31) 2208 736 (24-7) 1288 (8-10, 13-23) 184 (11-12) W - Ziema Jan(31), Feb(28), Dec(31) 2160 720 (24-7) 1260 (8-18, 21-23) 180 (19-20) A - Aprīlis Apr(30) 720 240 (24-7) 420 (8-10, 13-23) 60 (11-12) Slodzes grafika sadalījums (Kopā=1) I - Starpsezona 0.108 0.272 0.041 S - Vasara 0.053 0.132 0.021 W - Ziema 0.077 0.190 0.029 A - Aprīlis 0.021 0.050 0.008 Katrai gada sadalījuma frakcijai tiek aprēķināta atbilstošā Nord Pool Spot elektroenerģijas vidējā svērtā cena, kas parādīta 8. tabulā. Pārvades jaudu ierobežojumiem dēļ Latvijas cenu apgabalā cenas ir augstākas nekā Igaunijā (sk., 8. tabulu). Gada griezumā cenas Latvijā ir augstākas par 31% (LV-54,4 EUR/MWh; EE-41,6 EUR/MWh). Mazākās atšķirības ir ziemā. Tai pašā laikā cena elektroenerģijas importam no Igaunijas (EE>LV-43,8 EUR/MWh) ir augstāka par cenu Igaunijas cenas apgabalā. Lai cenas izlīdzinātos ir nepieciešams pastiprināt starp savienojumu starp Latvijas un Igaunijas energosistēmām, kā arī ņemt vērā plānoto NordBalt starp savienojumu starp Zviedriju un Lietuvu (savienoti cenu apgabali SE4 ar LT ar 700MW DC kabeli). Zviedrijas SE4 cenu apgabalā (SE4-32.8 EUR/MWh) elektroenerģijas cenas ir zemākas kā Igaunijā (sk. 8. tabulu). Pēc norādītās informācijas "Baltic Energy Market Interconnection Plan in electricity" starpsavienojuma EE>LV jauda tiek palielināta līdz 1143 MVA 2020. gadā, kas izmaksās 112,3 MEUR. Scenārijā ELC_LV-EE ir modelēts starpsavienojuma pastiprināšana, kam ir piesaistīts elektroenerģijas imports, kura cenas ir zemākas salīdzinājumā ar BASE scenāriju. 8. tabula. Nord Pool Spot elektroenerģijas cenas salīdzinājums Latvijā un Igaunijā gada frakciju griezumā, EUR/MWh Sezona Z Diennakts laiks Y Kopā sezonā Z P D N Vidējā svērtā cena LV S 72.1 64.6 35.5 57.0 A 53.8 46.5 36.7 43.3 I 67.4 62.8 37.4 55.9 W 48.0 45.1 31.7 40.6 Kopā diennakts laikā Y 67.3 61.4 36.0 54.4 Cenu atšķirība no kopējā cenas S 1.33 1.19 0.65 1.05 A 0.99 0.86 0.68 0.80 I 1.24 1.15 0.69 1.03 W 0.88 0.83 0.58 0.75 Kopā diennakts laikā Y 1.24 1.13 0.66 1.00 Vidējā svērtā cena EE S 55.7 47.3 32.7 44.3 A 39.9 34.8 26.1 32.9 I 48.7 44.9 32.3 41.9 W 45.8 42.1 30.4 39.3 Kopā diennakts laikā Y 49.8 44.5 31.7 41.6 Cenu atšķirība no kopējā cenas S 1.34 1.14 0.79 1.06 A 0.96 0.84 0.63 0.79 I 1.17 1.08 0.78 1.01 W 1.10 1.01 0.73 0.95 Kopā diennakts laikā Y 1.20 1.07 0.76 1.00 Par cik % LV ir augstāka cena par EE S 30% 37% 8% 29% A 35% 34% 41% 32% I 38% 40% 16% 33% W 5% 7% 4% 3% Kopā diennakts laikā Y 35% 38% 14% 31% Vidējā svērtā cena EE>LV S 63.6 54.7 32.2 48.5 A 41.2 35.8 30.8 33.2 I 53.2 49.6 33.0 43.8 W 46.6 42.3 30.7 38.1 Kopā diennakts laikā Y 55.5 49.5 32.1 43.8 Vidējā svērtā cena SE4 S 37.4 34.7 28.3 33.4 A 31.2 29.0 24.8 28.1 I 36.4 34.3 27.8 32.9 W 38.0 34.7 29.3 33.7 Kopā diennakts laikā Y 36.7 34.0 28.1 32.8 No elektroenerģijas importa vidējās cenas (sk. 6. tabulu) tiek aprēķināta atbilstošās cena elektroenerģijas importam ņemot vērā cenu atšķirības gada griezumā - pavisam 12. 5.4.2. STARPSAVIENOJUMA PASTIPRINĀŠANA STARP LATVIJAS UN LIETUVAS GĀZES APGĀDES SISTĒMĀM Lai analizētu enerģētisko neatkarību attiecībā uz dabasgāzes piegādēm Latvijā, tika modelēta Latvijas-Lietuvas gāzes starpsavienojuma uzlabošana (kapacitātes palielināšana), kas ļautu saņemt dabas gāzi no citiem potenciāliem avotiem - Polijas, Lietuvas SDG termināļa. Pēc norādītās informācijas "BEMIP. Gas Regional Investment Plan 2012-2021. Annex: Infrastructure Projects" starpsavienojuma jauda tiks palielināta no 62 līdz 124,2 GWh/d (t.i., no 223,2 līdz 447,12 TJ/d, jeb no 81,5 līdz 163,2 PJ/gadā, ja 1 m3 ir 10,35 kWh), kas izmaksās 27,9 MEUR(2012). Pēc sniegtās informācijas pamatnostādņu projektā: 31 MEUR - cauruļvads Iecava-Lietuvas robeža; 1,897 MEUR - gāzes starpsavienojuma Klaipēdas-Kiemenai ieejas jaudu palielināšanu līdz 12 Mm3/d. Dabas gāzes importa cena no šī starpsavienojuma pieņemta vienāda ar Krievijas importa cenu. 5.5. KVANTITATĪVIE MĒRĶI 5.5.1. AER MĒRĶI Modelī enerģijas ražošanai no AER ir pieejami dažādas tehnoloģijas un AER avoti, piemēram, cietās (koksne, salmi u.c.), šķidrās (bioetanols, biodīzeļdegviela u.c.) un gāzveida (biogāze) biomasa un to izmantošanas tehnoloģijas, hidro, vēja un saules enerģijas tehnoloģijas u.tml. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, kas stājās spēkā 2009. gada 25. jūnijā, I pielikuma A daļu Latvijai vispārējais mērķis no AER saražotas enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto gala patēriņā 2020. gadā noteikts 40% apmērā, t.sk., jānodrošina, ka no RES-F īpatsvars transportā 2020. gadā ir vismaz 10% no enerģijas gala patēriņa transportā. AER mērķis ir analizēts scenārijā R40-F10, kā arī integrētajā scenārijā - WAM (sk. 2. tabulu). AER minimālā īpatsvara enerģijas bruto gala patēriņā, kā arī AER-F minimālā īpatsvara transporta enerģijas gala patēriņā, trajektorijas ir parādītas 9. tabulā. 9. tabula. AER īpatsvara trajektorijas attiecīgā enerģijas gala patēriņā Scenārijs Ierobežojums 2010 2015 2020 2025 2030 2035 EFF_R40-F10 AER, % 32,5 35,8 40,0 40,0 40,0 40,0 t.sk., AER-F, % 3,3 7,88 10,0 10,0 10,0 10,0 Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.772 Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību (sk. arī MK noteikumus Nr.332 Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu) Latvijā ir atļauts realizēt šādu iekšdedzes dzinējos izmantojamu biodegvielu un biodegvielas sajaukumu (AER-F) ar fosilo degvielu: • Svinu nesaturošu benzīnu, kurš satur dehidratētu bioetanolu, ja absolūtā spirta saturs ir 4,5-5 (E5) vai 9,5-10 (E10) vai 70-85 (E85) tilpuma % no kopējā produktu daudzuma; • Dīzeļdegvielu (t.sk. mērenā klimata apstākļos izmantojamu A, B, C, D, E un F kategorijas dīzeļdegvielu), kura satur biodīzeļdegvielu, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas, 4,5-5 (B5) vai 6,5-7 (B7) tilpuma % apjomā no kopējā produkta daudzuma; • Dīzeļdegvielu, kura satur biodīzeļdegvielu, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas 30-30,5 tilpuma % apjomā no kopējā produkta daudzuma (B30); • Biodīzeļdegvielu, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas (B100); • Tīru rapša sēklu eļļu un citas no eļļas augiem iegūtas tīras nerafinētas vai rafinētas augu eļļas, kas kā degviela ir piemērotas izmantošanai noteiktu veidu iekšdedzes dzinējos (AE100); • Biogāzi - gāzdegvielu, kas iegūta no biomasas un (vai) bioloģiski noārdāmās atkritumu frakcijas un attīrīta līdz kvalitātei, kas ir līdzvērtīga dabas gāzes kvalitātei. Kā redzams zemākā robeža biokomponetes piejaukumam fosilajai degvielai ir 4,5 tilpuma %. Tāpēc visos modeļa scenārijos (izņemot references (REF) scenāriju) sākot ar 2010. gadu autotransportā izmantotais benzīns un dīzeļdegviela attiecīgi satur vismaz 4,5 tilpuma % bioetanolu vai biodīzeļdegvielu, kam atbilst attiecīgi 2,89 vai 4,21 % ņemot vērā enerģijas ietilpību. Tas ir nedaudz zemāk par 2011. gada rādītājiem. Bioetanola un biodīzeļdegvielas īpatsvars laika periodam 2008.-2011. gads ir redzams10. tabulā. 10. tabula. Fosilās degvielas un Biokomponenšu patēriņš un īpatsvars autotransportā 2008 2009 2010 2011 2012 2013 Pēc 2013 Benzīns, TJ 16269 13586 12308 11432 9697 8794 Bioetanols, TJ 1 108 350 318 279 264 Bioetanola īpatsvars, % 0.01% 0.79% 2.84% 2.78% 2.88% 3.00% 2,89% Dīzeļdegviela, TJ 28256 25154 27449 22945 22465 23539 Biodīzeļdegviela, TJ 81 65 752 526 463 473 Biodīzeļdegvielas īpatsvars, % 0.29% 0.26% 2.74% 2.29% 2.06% 2.01% 4,21% AVOTS: CSP Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto AER-E mērķi neņem vērā, jo Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta 2. daļā4 49,3% AER-E daļa Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņā ir noteikta līdz 2010. gada 31. decembrim. 5.5.2. EMISJU IEROBEŽOJUMS Emisiju samazināšanas pasākumus, kurus var novērtēt ar modeli, var sagrupēt pēc sekojošām īpašībām: • Kurināmā aizvietošana un kurināmā kvalitātes uzlabošana nozīmē emisiju intensīvu kurināmo aizstāšanu ar tīrāku kurināmo sadedzināšanas iekārtā, kur var lietot arī vienlaicīgi vairākus kurināmos. Kurināmo aizvietošanas piemērs attiecībā uz CO2 emisijām ir ogļu aizstāšana ar biomasu katlumājā; • Enerģijas pārveides tehnoloģiju aizvietošana nozīmē augstu emisiju enerģijas pārveides procesu aizstāšana ar mazāk emisiju intensīviem procesiem. Piemēram, ogļu elektrostaciju aizstāšana ar gāzes elektrostacijām; • Enerģijas efektivitātes pasākumi iekļauj visus tehniskos un ekonomiskos pasākumu, kuri vērsti uz ražošanas sistēmu vai enerģijas sektora īpatnējā enerģijas patēriņa samazināšanu; • Emisiju samazināšanas tehnoloģijas ir dažādas tehnoloģijas, kuras izstrādātas, lai samazinātu gaisa piesārņošanu. Tās atšķiras pēc izmantotā kurināmā veida un var būt dažādas. Piemēram, slapjā kaļķakmens un sausā sorbenta inžekcija metodes var izmantot SO2 emisiju samazināšanā. 5.5.2.1. SEG EMISIJAS Latvija uzņēmusies pildīt starptautiskās saistības globālo klimata pārmaiņu novēršanai parakstot un ratificējot ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām Saeimā 1995. gadā. Konvencijas mērķis ir sasniegt SEG koncentrācijas stabilizāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā. Atbilstoši Konvencijas 1997. gada 11. decembra Kioto protokolam, kuru Latvija parakstīja un Saeima ratificēja 2002. gadā, Latvijai individuāli vai kopīgā rīcībā ar citu valsti jāpanāk, ka antropogēnie tiešie SEG (t.i., CO2, CH4, N2O, HFC, PFC un SF6) izmeši, izteikti kopējā formā, laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam būs 8% zem 1990. gada izmešu līmeņa. Izvirzītais Kioto mērķis Latvijai nav ambiciozs, jo saskaņā ar 2014. gada SEG emisiju inventarizāciju (sk. 11. tabulu) Latvijas kopējās SEG emisijas 2012. gadā ir par 58% zemākas kā 1990. gadā. Tas ļauj Latvijai piedalīties starptautiskajā emisiju tirdzniecībā kā emisiju atļauju pārdevējai citām valstīm, kuras tās pērk, lai izpildītu savas saistības.