16. Article

Attēls. Izmaksu izmaiņas modelētos scenārijos salīdzinājumā ar IKP AER īpatsvara palielināšana, kā arī starpsavienojuma (NGA_LV-LT un ELC_LV-EE scenāriji) rada kopējo sistēmas sadārdzinājumu, bet kombinācijā ar efektivitātes pasākumiem šīs izmaksas tiek daļēji kompensētas. AER izmantojošā scenārija (R40-F10) izmaksas 15 gadu periodā ir dārgākas par bāzes scenāriju par 0,56% no IKP, savukārt EFF scenārija izmaksas ir zemākas par 0.21% no IKP, turpretim WAM scenārijā, izmaksas ir augstākas par 0,36% no IKP. BASE-NOSUB scenārijs rāda, ka BASE scenārijs būtu lētāks par 0,1% no IKP bez subsīdijām koģenerācijā un no AER saražotai elektroenerģijai. Izmaksu izmaiņu lielums, protams, ir atkarīgs no fosilās enerģijas cenām. Pie lielākām cenām, AER mērķa izpilde būtu relatīvi lētāka. Jāatzīmē, ka SEG emisiju ierobežojuma scenārijs (sk. SEG scenāriju) minētajā laika posmā rada kopējās sistēmas palētinājumu, bet modelēšanas visā laika periodā - sadārdzinājumu. Tas nozīmē, ka sistēma reaģē uz SEG emisiju mērķi jau pirms 2020. gada. No augstāk minētā un 41. attēla izriet, ka WAM scenārijs pilnīgi nodrošina SEG mērķu izpildi. Pie patreizējās tehnoloģiju attīstības līmeņa pārsvarā AER izmantošana, sevišķi, elektroenerģijas ražošanā vēl ir saistīta ar augstākām izmaksām. Sekojošā attēlā (sk. 17. attēlu) ir parādīta viena AER procenta punkta pieauguma vidējās izmaksas dažādos laika nogriežņos salīdzinājumā ar BASE scenāriju.
asjoint-stocktax-authorityvid
Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam, 16. Article · AI Martins