43. Article

Attēls. SEG emisijas enerģētikas ne-ETS sektorā, GG 6.8. IETEKME UZ SOCIĀLI EKONOMISKIEM RĀDĪTĀJIEM UN TERITORIJU LĪDZSVAROTU ATTĪSTĪBU AER plašāka izmantošana enerģētikas sektora attīstībā sniedz ieguldījumu ne tikai enerģijas apgādes daudzveidošanā un drošuma paaugstināšanā, klimata pārmaiņu ierobežošanā, bet dod arī vairākus sociālus un ekonomiskus ieguvumus. Tie ir saistīti gan ar AER izmantojošo tehnoloģiju izstrādi, ražošanu un uzstādīšanu, gan arī ar to ekspluatāciju, uzturēšanu un kurināmā sagatavošanu. Turklāt AER izmantošana ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības veicināšanu, izglītību, zinātni, izgudrojumiem un modernu tehnoloģiju izmantošanu. Uz AER izmantošanu balstītās enerģijas apgādes sistēmas, salīdzinot ar fosilos kurināmos resursus izmantojošajām sistēmām, ir vairāk darbaspēka patēriņa ziņā ietilpīgas, lai spētu nodrošināt tādu pašu saražotās enerģijas daudzumu. Pastāv nozīmīgas atšķirības starp dažādām AER tehnoloģijām, proti, bioenerģijas projektos nodarbinātība būtiski atšķiras no vēja, hidro un saules enerģijas projektiem. Pēdējos darbvietas galvenokārt rada iekārtu ražošana un uzstādīšana, kā arī ekspluatācija, savukārt bioenerģijas projektos - biomasas ražošana un tās piegāde. Lai novērtētu AER tehnoloģiju ietekmi uz jaunu darba vietu radīšanu tika izmantota ražošanas rindas izmaksu analīzes modelis. Vienkāršotā veidā šī pieeja enerģijas (elektroenerģija, siltumenerģija) ražošanā izdala 3 piegādes jeb izmaksu rindas - tehnoloģijas piegādes rinda, ekspluatācijas un uzturēšanas rinda un kurināmā piegādes rinda (kurināmā piegādes rinda, protams, nav tehnoloģijās, kuras kurināmo tieši neizmanto, kā saules, vēja, hidro enerģētikas tehnoloģijas). Novērtējums, izmantojot minēto modeli, parāda, ka iepriekšējā ES struktūrfondu finanšu periodā (2007.-2013. gads) atbalstīto AER koģenerācijas un biomasas katlu projektu īstenošana ir radījusi aptuveni 1250 tiešās un netiešās darba vietas. Papildus līdz 2020.gadam AER tehnoloģiju plašāka izmantošana un mērķa izpilde var dot līdz 1600 jaunas darba vietas (tiešās un netiešās). Dominējošo ieguldījumu šeit sniedz staciju ekspluatācija (~ 50%) un biomasas (cietā biomasa un lauksaimniecības sektora biogāze) ražošana un piegāde (~40%). AER elektroenerģijas/koģenerācijas staciju celtniecība iegulda ~10%. Šāds neliels ieguldījums ir skaidrojams ar to, ka staciju izveides darba vietas ir īslaicīgas, bet novērtējumā tiek attiecinātas uz visu stacijas tehnisko dzīves laiku un ļoti ierobežotu Latvijas ieguldījumu AER elektroenerģētikas/koģenerācijas tehnoloģijās. Reģionālās attīstības vērtējumā nozīmīgs ir darbvietu reģionalizācijas faktors, kas parāda, cik no darbvietām tiek radītas tieši pašvaldības vai novada teritorijā. Acīmredzami uz reģionu tieši attiecināmas ir ar biomasas ieguvi saistītās darbvietas, pieņemot, ka biomasa tiek iegūta reģiona teritorijā. Savukārt attiecībā uz tām darbvietām, kas saistītas ar stacijas celtniecību un ekspluatāciju, situācija var būt neskaidra, jo reģionā var izrādīties nepietiekams skaits atbilstošas kvalifikācijas speciālistu, kurus tādējādi būs nepieciešams piesaistīt no citiem reģioniem. Par pamatu izmantojot iegūtos novērtējuma rezultātus par AER plašākas izmantošanas ietekmi uz jaunu darba vietu veidošanos, un izmantojot vienkāršus pieņēmumus un pieejamo informāciju, tika novērtēta augstāk minēto darba vietu reģionalizācija. Vēja staciju radīto darba vietu reģionālo izvietojumu var saistīt ar perspektīvo vēja staciju izvietojumu Latvijas piekrastē. Tomēr vēja staciju gadījumā darba vietu reģionalizācija ir tikai aptuvena, jo pateicoties staciju automatizācijai, to apkalpe var tikt veikta no vienota centra/centriem, izvietotiem Latvijas lielākajās pilsētās. Savukārt cietās biomasas koģenerācijas staciju radīto darba vietu izvietojums ir pieņemts tuvu koksnes kurināmā šī brīža patēriņa sadalījumam centralizētās siltumapgādes un rūpniecības sektorā. Apkopojot visus šos iepriekš aplūkotos apsvērumus, autoru novērtējums par jauno tiešo darba vietu reģionālo sadalījumu, ir sekojošs: Rīga un Rīgas reģions - 24%, Kurzemes reģions - 24%, Vidzemes reģions - 27%, Zemgales reģions - 10%, Latgales reģions - 15%. Enerģijas efektivitātes paaugstināšana, renovējot ēkas mājsaimniecību un pakalpojumu sektorā, dod ne tikai enerģijas ietaupījumu, iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanu un SEG emisiju samazināšanu, bet var stimulēt ekonomikas izaugsmi, attīstot būvniecības nozari. Būvniecības nozare Latvijā veido 6,3% no saražotās pievienotās vērtības 2013. gadā un šajā sektorā ir nodarbināti mazliet vairāk kā 59 tūkstoši darbinieki. Plānveidīgi atbalstīta enerģijas efektivitātes pasākumu īstenošana ēku renovācijai var stimulēt vietējo un reģionālo attīstību, radot jaunas darba vietas. Līdz ar to jaunu darba vietu radīšana var kalpot kā viens no galvenajiem argumentiem, lai valsts un pašvaldības ar savu līdzfinansējumu piedalītos investīcijās ēku renovācijā, tādejādi sasniedzot no enerģētikas sektora viedokļa galveno mērķi - enerģijas ietaupījumu. Izmantojot modelēto scenāriju rezultātus (sk. 21. tabulu un 26. attēlu) par enerģijas efektivitātē īstenošanai nepieciešamo investīciju apjomu un iegūto ietaupījumu ir novērtēts enerģijas efektivitātes pasākumu īstenošanas ēkās mājsaimniecībās un pakalpojumu sektorā ietekme uz tautsaimniecības attīstību - jaunu darba vietu radīšanu. BASE scenārijā īstenoto enerģijas efektivitātes pasākumi var dot aptuveni 10,5 tūkstoši jaunas darba vietas, jeb 18% punktu pieaugumu nodarbināto skaitam būvniecības sektorā. Turpretim WAM scenārija īstenošana var dot līdz 30 tūkstošiem jaunu darba vietu, kas palielina strādājošo skaitu būvniecības sektorā par 50% punktiem. Ņemot vērā dzīvojamo ēku platību izvietojumu reģionos un pieņemot, ka celtniecības nozare reģionos attīstīsies saistībā ar tur veicamo enerģijas efektivitātes projektu apjomu, novērtējums par jaunu darba vietu veidošanos būvniecības nozarē reģionu sadalījumā ir sekojošs: Rīga un Rīgas reģions - 60%; Vidzemes reģions - 8%; Kurzemes reģions - 12%; Zemgales reģions - 9% un Latgales reģions - 11%. PIELIKUMS 1. IZMANTOTAIS MODELIS UN METODOLOĢIJA MARKAL-LV Enerģētikas un vides sistēmas pētījumos pasaulē plaši tiek izmantots MARKAL modelis (sk. http://www.iea-etsap.org/web/index.asp). Tas tapis un tiek attīstīts kopš pirmās naftas krīzes starptautiskas sadarbības rezultātā9, kas ir liela priekšrocība, salīdzinot ar modeļiem, kuri izstrādāti vienas institūcijas ietvaros. MARKAL modeli arī lieto IEA10 un ASV EIA11 savu pārskatu veidošanā par enerģijas patēriņa nākotnes scenārijiem pasaulē. MARKAL ir optimizācijas modelis, kurā parasti attēlo enerģētikas sistēmas attīstību ilgā laika periodā (parasti 40-50 gadu) nacionālā vai reģionālā līmenī. MARKAL-LV ir optimizācijas modelis, kurā attēlota Latvijas enerģētikas nozares attīstību 50 gadu laika posmā nacionālā līmenī. Iegūtie rezultāti ir atkarīgi no ieejas parametriem un izmantotā modeļa algoritma modifikācijas. Galvenās modeļa paradigmas ir ideāls tirgus (competitive partial equilibrium) un tehnoloģiju attīstības pār redzamība visa apskatāmā perioda garumā (perfect foresight).