44. Article

Attēls. MARKAL modelēšanas platformas enerģētikas - ekonomikas - vides mijiedarbība Modelī MARKAL-LV matemātiski ir aprakstīta visa Latvijas enerģijas sistēma - sākot ar enerģijas pieprasījumu (lietderīgās enerģijas patēriņi jeb enerģijas pakalpojumi), tad enerģijas gala patēriņa un pārveidošanas sektora posmi, un beidzot ar primārās enerģijas piegādi (vietējo resursu ieguve, imports un eksports). Modeļa ieejas informācija ir prognozes par enerģijas resursu cenām, tehnoloģiju un enerģijas resursu raksturojums, kā arī enerģijas pakalpojumu pieprasījumu(energy service demands), piemēram, apsildāmo telpu platība vai tonnu kilometri, kas atspoguļo nepieciešamību pēc attiecīg enerģijas daudzuma. MARKAL-LV kā enerģētikas un vides sistēmas analīzes instrumentārijs nodrošina daudzpusīgu analīžu veikšanu, kurā līdzās esošajai Latvijas enerģētikas struktūrai ir aprakstītas nākotnē iespējamās alternatīvās enerģijas piegādes ķēdes, tehnoloģijas un emisiju samazināšanas iespējas. Modeļa struktūra ir pielāgota tā, ka emisijas var rēķināt ne tikai pēc kurināmā veida, bet arī pēc sektora un tam atbilstošo tehnoloģiju veida. Modelētajos enerģētikas attīstības scenārijos pēc vajadzības var ņem vērā dažādas iespējas, piemēram: • AER un vietējo resursu izmantošana, piemēram, lielāka AER daļa bruto enerģijas gala patēriņā, plašāka koksnes izmantošana centralizētā siltumenerģijas ražošanā, biodegvielu piejaukums fosilajai degvielai u.tml.; • vides faktors, piemēram, SEG, NOx, SO2, GOS, PM emisiju ierobežojumi un nodokļi; • emisiju samazināšanas iespējas, piemēram, veicot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus u.tml.; • apgādes drošums, piemēram, elektroenerģijas importa ierobežojumi, LNG termināls u.tml.; • reģionālās tirdzniecības iespējas, piemēram, elektroenerģijas un emisiju tirdzniecība; • nākotnes nenoteiktība, piemēram, enerģijas resursu cenas, SEG emisiju ierobežošanas mērķi, • kā arī citas iespējas. Izmantojot enerģētikas un vides sistēmas modeli MARKAL-LV, var, piemēram, atbildēt uz šādiem vai līdzīgiem fundamentāliem jautājumiem: • kādam jābūt enerģētikas attīstības scenārijam, lai nodrošinātu drošu un izmaksu efektīvu enerģijas apgādi; • kādi būs atbilstošie emisiju līmeņi enerģētikas attīstības scenārijiem; • kāds izmaksu sadārdzinājums ir sagaidāms, lai sasniegtu izvirzītos AER mērķus; • kādi pasākumi jāveic, lai varētu izpildīt vides nosacījumus, kā tie ietekmēs enerģijas piegādes struktūru, kādas būs emisiju samazināšanas izmaksas; • cik attīstību scenāriju izvēlētas stratēģiju izmaksas ir atkarīgas no pieņēmumiem (energoresursu cenas, ekonomiskā izaugsmes tempi u.tml.). Pirmā MARKAL-LV versija tika izveidota 1995. gadā sadarbībā ar Norvēģu institūtu IFE un modelis tiek attīstīts līdz pat šim laikam. Sadarbībā ar dažādām institūcijām MARKAL-LV ir izmantots vairākos pētījumos par SEG emisiju prognožu izstrādāšanu enerģētikas sektoram, kā arī dažādos projektos saistībā ar enerģētikas attīstības scenāriju izstrādi un enerģētikas politikas novērtēšanu, kuru atsevišķi rezultāti ir aprobēti dažādu politisko dokumentu izstrādē: • pētījums "Latvijas enerģētikas attīstības scenāriju modelēšana" (2012., FEI sadarbībā ar SPRK); • pētījuma "Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes prognožu līdz 2020. gadam sagatavošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK" (2011., FEI sadarbībā ar VARAM); • pētījums "Latvijas starpposma mērķi nacionālajiem emisiju griestiem atsevišķām gaisu piesārņojošām vielām 2020. gadā saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EC un 2003/35/EC grozījumiem" (2008.-2009., FEI sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu); • valsts pētījumu programma "Modernu metožu un tehnoloģiju izpēte un izstrāde enerģētikā: videi draudzīgiem atjaunojamās enerģijas veidiem, enerģijas piegādes drošībai un enerģijas efektīvai izmantošanai". Projekts Nr. 6 "Metodes un tehnoloģijas ilgtspējīgas un drošas Latvijas valsts enerģijas apgādes plānošanai" (2007.-2008., FEI); • pētījums "Latvijas Siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes prognožu sagatavošana līdz 2020. gadam saskaņā ar Eiropadomes 2007. gada 8.-9. marta secinājumiem" (2007., FEI sadarbībā ar Vides ministriju); • prognozes izstrāde energoresursu patēriņam un SEG emisijām enerģētikā, ieskaitot transportu (2006. un 2007.); • priekšlikumu sagatavošana Rīcības programmas valsts kopējo emisiju gaisā samazināšanas datu un satura precizēšanai, ietverot SO2, NOx, GOS, NH3 emisiju un prognožu rādītājus 2010. gadam attiecībā uz enerģētikas nozari (2006.); • Enerģijas patēriņa prognozes klimata pārmaiņu samazināšanas programmai 2005.-2010. gadam (2005.); • "Nacionālās stratēģijas izstrādes nosacījumu izpēte un stratēģijas izstrāde biomasas un citu reģeneratīvo energoresursu izmantošanai Latvijas pašvaldību siltumapgādes sistēmās" (2004., sadarbībā ar BO VSIA "Vides projekti"); • pasākumu novērtējums nacionālo emisiju samazināšanai enerģētikā laika posmā līdz 2010. gadam. Rīcības programmas "Valsts kopējo emisiju samazināšana" ietvaros (2003., sadarbībā ar LR Vides ministriju); • RES-E atbalsta shēmu modelēšana un izpēte (2003., sadarbībā ar Ekonomikas ministriju); • Latvijas elektroenerģijas apgādes sistēmas drošuma un ekonomiskais novērtējums laika posmam līdz 2006. gadam (2001., sadarbībā ar Ekonomikas ministriju); • 1998. un 2001. gadā, izmantojot modeli izstrādātas enerģijas patēriņa prognozes Latvijas Republikas otrajam un trešajam nacionālam ziņojumam ANO vispārējās konvencijas "Par klimata pārmaiņām" ietvaros (sadarbībā ar Vides ministriju); • Emisiju atļauju tirdzniecība starp Ziemeļu un Baltijas valstīm. (sadarbībā ar Tallinas Tehnisko universitāti un Institutt For Energiteknikk); • CO2 izmešu samazināšanas potenciāla novērtējums, realizējot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus ēkās, izmantojot enerģētikas sistēmu optimizācijas modeli MARKAL (2000., sadarbībā ar Vides ministriju); • Latvijas enerģētikas sektora ekonomikas vērtējums klimata pārmaiņu kontekstā (2000., sadarbībā ar International Resources Group, Ltd. un Vides ministriju); • pētījumam "Dažu politisko līdzekļu un pasākumu novērtējums enerģētikas un mežsaimniecības sektoros" tika izstrādāti attīstības scenāriji enerģētikas sektoram (1998., sadarbībā ar Vides ministriju); • CO2 emisijas Latvijā (1998., sadarbībā ar Institutt For Energiteknikk); • SOx izmešu prognoze Latvijai līdz 2010. gadam (1996., sadarbībā ar Vides ministriju). METODOLOĢIJA Parasti ar modeli atrod optimālo atrisinājumu vairākiem scenārijiem, lai varētu tos izvērtēt un salīdzināt. Parasti izstrādā references scenārijs, kurā, piemēram, nav ierobežotas CO2 emisijas vai zemākas energoresursu cenas, kuru salīdzina ar citiem scenārijiem, kuros ir paredzēta CO2 emisiju ierobežošana vai pie augstākām energoresursu cenām. Katram scenārijam modelis atradīs vislētāko resursu, tehnoloģiju un apgāžu ķēžu kombināciju. Modeļa pamatā ir enerģijas un izmešu tehnoloģijas, kuras ir raksturotas ar tehniskiem un ekonomiskiem parametriem. Pašreizējās un nākotnes tehnoloģijas ir ieejas informācija modelī. Modelī vienā sistēmā ir integrēta gan enerģijas lietotāju, gan apgādes puse, tāpēc tās mijiedarbojas. Meklējot atrisinājumu, modelis izvēlas tehnoloģiju kombināciju, minimizējot kopējās izmaksas: • nosakot visām tehnoloģijām pilnās dzīves cikla izmaksas, ietverot vides izmaksas; • identificējot un sarindojot tehnoloģijas pēc to iespaida uz sistēmas kopējām izmaksām; • pārbaudot, vai ievēroti visi ierobežojumi; • nosakot, kad vislabāk sākt "rīkoties", lai ievērotu ierobežojumus nākotnē; • nepārtraukti pārliecinoties vai identificētās tehnoloģijas ir joprojām labākās.