51. Article

Attēls. Enerģijas gala patēriņa sadalījums apakšsektoros, PJ 28. tabula. Lietderīgā patēriņa izmaiņu indekss - 2010=1 un izmaiņu elastība 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 Vietējā kuģošana 0,03 0,03 1 1,11 1,20 1,29 1,37 Starptautiskā kuģošana 0,03 1,03 1 1,09 1,17 1,24 1,30 Starptautiskā aviācija 0,23 0,50 1 1,09 1,17 1,24 1,30 Pasažieru automašīna un motocikli 0,56 0,91 1 1,14 1,26 1,35 1,42 Kravas mašīnas 0,69 0,86 1 1,08 1,15 1,21 1,27 Autobusi 0,62 0,80 1 0,93 0,92 0,93 0,94 Dzelzceļa 0,97 1,21 1 1,08 1,16 1,22 1,28 Cauruļvadu 2,00 1,43 1 1,09 1,17 1,24 1,30 Vietējā aviācija 3,79 7,33 1 1,11 1,20 1,29 1,37 Sākot ar 2015. gadu enerģijas pakalpojums ir prognozēts un atkarībā no sektora ir funkcija no iedzīvotāju skaita, pasažieru skaita un apgrozības, auto skaita, nobraukuma, kravu pārvadājuma un apgrozības, IKP un privātā patēriņa. Piemēram, pasažieru automašīna un motocikli gadījumā pakalpojums (Mkm) tiek prognozēts izmantojot sakarību - kur Mkm ir nobraukums, iedz ir iedzīvotāju skaits, Mkm/auto ir auto nobraukums gadā un auto/iedz ir auto skaits uz iedzīvotāju. Respektīvi, izmantojot prognozētu iedzīvotāju skaitu, sasaistot auto skaitu un nobraukumu caur elastību ar privāto patēriņu, var aprēķināt pieprasījumu pēc enerģijas pakalpojuma - miljons kilometri. LAUKSAIMNIECĪBA Lauksaimniecībā modelēts ir enerģijas resursu un elektroenerģijas patēriņš, bet ne atsevišķu tehnoloģiju līmenī, izmantojot iekārtām raksturīgos pārveides koeficientus (sk. 4. attēlu). Respektīvi, enerģijas gala patēriņš ir vienāds ar enerģijas pakalpojumu jeb lietderīgo patēriņu. Patēriņa izmaiņu tendences indeksu veidā, kā arī izmaiņu elastība pret pievienoto vērtību, ir parādītas 29. tabulā. 29. tabula. Lietderīgā patēriņa izmaiņu indekss - 2010=1 un izmaiņu elastība 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 Elastība 2000-2010 2010-2030 Pievienotā vērtība 0,72 0,88 1 1,15 1,39 1,58 1,77 Elektroiekārtas 1,14 1,12 1 1,05 1,11 1,15 1,19 -0,39 0,30 Pārējie enerģijas resursi 0,80 0,96 1 1,05 1,11 1,15 1,19 0,66 0,30 Sākot ar 2015. gadu lietderīgais patēriņš (UC) ir prognozēts un vispārīgā gadījumā ir aprēķināts izmantojot sakarību - kur PV ir lauksaimniecības sektora (DM) pievienotā vērtība un ELAST ir elastība, kas raksturo sasaisti starp lietderīgo patēriņu un pievienoto vērtību. Sektoru vēsturiskā un nākotnes vidējās elastību vērtības ir parādītas 29. tabulā. PIELIKUMS 3. ENERĢIJAS PAKALPOJUMU PIEPRASĪJUMA ELASTĪBA An elastic demand version (MED) of MARKAL-LV account for the response of energy service demands to prices at the individual demand level and it does not provide an assessment of macro-economic impacts (e.g. GDP). The standard model does optimization by minimizing (discounted) energy systems cost when exogenously defined (input in model) energy service demands are unchanging. In MED, these energy service demands are replaced with demand step-curves and now have options of decreasing/increasing demands as final energy costs rise or fall. Demands are defined as functions which determine how each energy service varies as a function of the market price of that energy service with corresponding own-price elasticity in a given period. The demand function: DES/DES0 = (p/p0)E: Where: DES is a demand for specific energy service; DES0 is the demand in the reference case; p is the marginal price of each energy service demand; p0 is the marginal price of each energy service demand in the reference case; E is the own-price elasticity of the demand. DES0 and p0 are obtained from standard MARKAL reference run. DES0 is the energy service demand projection defined exogenously and p0 is the marginal price of that energy service demand obtained from model run - endogenously. The change in prices and the elasticity parameter determines when the energy service demand changes. The MAEKAL MED objective function maximises both producer surplus and consumer surplus - the area between the supply cost and the demand curves (see Fig.). In addition to the standard model the MED model accounts for welfare losses from reduced demands - consumers reduce some energy services that they would otherwise have used if prices were lower. In a higher price case, the combined surplus or economic surplus will always be lower than in a lower price case. For more details on MARKAL-ED see the report " Markal Model with Elastic Demands: Application to Greenhouse Gas emission Control" By R. Loulou and D. Lavigne in "Operations Research and Environmental management", 1996, Kluwer Academic Publishers edited by C. Carraro and A. Haurie. 1 - http://www.iea-etsap.org 2 - IEA-EUROSTAT-UNECE Energy Questionnaire 2011R-2012 3 - Preču importa dati, sākot ar 1995. gadu, uzrādīti faktiskajās CIF cenās (preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai). Preču eksports uzrādīts faktiskajās FOB cenās (preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai) 4 - Noteikta daļa no visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa ir obligāti nosedzama ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Šo daļu katram atjaunojamo energoresursu veidam piecu gadu periodam, sākot no 2006. gada 1. janvāra, nosaka Ministru kabinets tā, lai līdz 2010. gada 31. decembrim šīs daļas procentuālais īpatsvars attiecībā pret kopējo elektroenerģijas patēriņu sasniegtu ne mazāk kā 49,3 procentus 5 - The 1999 Gothenburg Protocol to Abate Acidification, Eutrophication and Ground-level Ozone 6 - The Communication a policy framework for climate and energy in the period from 2020 up to 2030 vs. 2005. Impact assessment (PRIMES references scenārijs) 7 - IEE project "Monitoring of EU and national energy efficiency targets" (ODYSSEE-MURE 2012) 8 - Bruto elektroenerģijas ražošanu no visiem kurināmajiem (t.sk., autoražotāji, kas ražo elektroenerģiju galvenokārt pašu lietošanai), plus elektroenerģijas importu, mīnus eksports 9 - Enerģijas tehnoloģiju sistēmu analīzes programma (ETSAP - Energy Technology Systems Analysis Program) ir Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) īstenošanas nolīgumu, kas izveidota 1976.gadā (http://www.iea-etsap.org/web/index.asp) 10 - International Energy Agency (Starptautiskā enerģētikas aģentūra) 11 - Energy Information Administration (Enerģētikas informācijas administrācija) 12 - http://www.iea-etsap.org/web/MrklDoD-I_StdMARKAL.pdf (Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra rīkojums Nr. 129) Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2016.-2020. gadam kopsavilkums Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) nosaka Latvijas enerģētikas politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus četru gadu periodam, nodrošinot sasaisti ar informatīvajā ziņojumā "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai" noteiktajiem mērķiem, un iezīmē arī nozares ilgtermiņa attīstības tendences visās enerģētikas jomās. Pamatnostādnes nosaka darbības virzienus, ņemot vērā šādus klimata un enerģētikas politikas mērķus, kuri 2007.gada 8.-9.martā tika izvirzīti Eiropadomē1 un kurus Eiropas Savienībai jāsasniedz līdz 2020.gadam: • samazināt SEG emisijas par 20%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni; • palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas patēriņā līdz 20%; • palielināt energoefektivitāti par 20%. Latvijas enerģētikas politikas galvenais mērķis ir vienlaikus ar citu nozaru politiku īstenošanu paaugstināt tautsaimniecības konkurētspēju, sekmējot piegāžu drošumu, nodrošinot brīvā tirgus un konkurences noteiktu energoresursu un enerģijas cenu veidošanos, ilgtspējīgu enerģijas ražošanu un patēriņu ar diviem enerģētikas politikas apakšmērķiem: • ilgtspējīga enerģētika: plānotas aktivitātes "zaļās enerģijas" īpatsvara palielināšanai, SEG emisiju samazināšanai un patērētās enerģijas efektīvākai izmantošanai. Lai palielinātu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā, plānotās aktivitātes ir vērstas uz atbalsta mehānisma sakārtošanu un tālāku attīstību, nodrošinot tā darbību atbilstoši tirgus principiem. Energoefektivitātes jomā tiks sakārtots tiesiskais ietvars, lai Latvija varētu sasniegt tai noteiktos enerģijas ietaupījuma mērķus, turpināt iesāktās siltināšanas programmas daudzdzīvokļu mājām un uzsākt valsts un pašvaldību ēku sakārtošanu. Papildus tam ir plānots attīstīt efektīvāku siltumapgādes tirgu un bezizmešu transportu; • energoapgādes drošuma paaugstināšanas jomā paredzēts īstenot pasākumus, kas vērsti uz enerģijas lietotājiem pieejamu un stabilu enerģijas piegādi, mazinot ģeopolitiskos riskus, dažādojot enerģijas resursu piegāžu avotus un ceļus, attīstot starpsavienojumus un valsts iekšējās energoapgādes infrastruktūru, ieviešot energoapgādes tīklos viedās tehnoloģijas, veidojot energoresursu rezerves un iesaistoties tiesiskā regulējuma pilnveidošanā. Lai ilgtermiņā optimizētu energoapgādes drošuma izmaksas, nepieciešama arī reģionu sadarbība, veicinot turpmāku integrāciju Eiropas Savienībā un Skandināvijas valstu tīklos, panākot cenu izlīdzinājumu reģionā, kā arī enerģijas piegāžu dažādošanu, risinot gan elektroenerģijas, gan gāzes infrastruktūras jautājumus Eiropas Savienības līmenī enerģijas iekšējā tirgus ietvaros. Kopumā pamatnostādnes aptver deviņas jomas: iekšējā enerģijas tirgus attīstība, enerģijas infrastruktūra, transporta uzlādes/uzpildes infrastruktūra, elektroapgāde, siltumapgāde, energoefektivitāte, krīzes situāciju pārvaldība, inovācijas un atjaunojamā enerģija. Katrā no tām ir piedāvāti vairāki darbības virzieni. Pamatnostādņu projektā plaši analizēta situācija enerģētikas nozarē, sniegts ieskats aktuālajos Eiropas Savienības un starptautiskajos procesos, kas ir svarīgi visām nozarēm, plānojot turpmāko attīstību. Pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanai paredzēti šādi pamatvirzieni: • primāro energoresursu diversifikācija, veicinot vietējo primāro energoresursu izpēti un ieguvi Latvijā un energoresursu piegādes ceļu un avotu diversifikāciju, jo īpaši attīstot dabasgāzes starpsavienojumus, kas pozitīvi ietekmēs Latvijas enerģijas tirgu; • efektīva enerģijas tirgus izveide, liberalizējot enerģijas tirgu, tajā skaitā nodalot dabasgāzes sadales sistēmas un tirdzniecības pakalpojumus no dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas pakalpojumiem; • efektīva enerģijas infrastruktūra, uzlabojot pārvades sistēmas infrastruktūru, tajā skaitā būvējot starpvalstu savienojumus, uzlabojot sadales sistēmas drošumu un uzlabojot dabasgāzes uzglabāšanas sistēmu; • efektīvs siltumenerģijas tirgus; • atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugums, īstenojot pasākumus, lai palielinātu AER īpatsvaru bruto enerģijas gala patēriņā un gala patēriņā transportā; • uzlabota energoefektivitāte, ieviešot Energoefektivitātes direktīvu un īstenojot energoefektivitātes pasākumus valsts sektorā, daudzdzīvokļu ēku un rūpniecības sektorā; • efektīva krīzes situācijas pārvaldība; • starptautiskās un reģionālās sadarbības stiprināšana; • sabiedrības informēšana par enerģētikas sektora aktualitātēm; • inovatīvi risinājumi enerģētikas nozares problēmām. Pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai līdz 2020.gadam paredzēts finansējums no valsts vai pašvaldību budžeta, Eiropas Savienības fondiem, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, kā arī no kapitālsabiedrību līdzekļiem. Pamatnostādņu izstrādes procesā piedalījās sabiedrības un nozares pārstāvji. 2014.gada 23.oktobrī pamatnostādņu projekts tika nodots publiskajai apspriešanai, ievietojot to Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē. Papildu apspriešanai Ekonomikas ministrijā un Tautsaimniecības padomes Enerģētikas apakškomitejā tika rīkota pamatnostādņu projekta apspriešanas sanāksmes. Visi nozares pārstāvju iesniegtie priekšlikumi tika izvērtēti, pamatnostādņu projekts precizēts, un tā aktualizētās redakcijas ievietotas Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē. Papildus tika izstrādāts Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2015.-2020.gadam un nodots publiskajai apspriešanai. 2015.gada 28.oktobrī tas tika iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā, un par to ir saņemts pozitīvs atzinums. 1 2007. gada 8.-9. marta Eiropadomes secinājumi - https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/93135.pdf Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola