11. Article

Pieteikumā lūgts Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību visam Satversmes 105. pantam. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ar apstrīdēto normu noteiktā kārtība, saskaņā ar kuru pašvaldība neatmaksā infrastruktūras nodevas daļu, ierobežo Pieteicējas tiesības uz īpašumu. Pieteicējai tiekot liegtas tiesības atgūt tās ieguldītos finanšu līdzekļus, kuru esamībai pašvaldības budžetā varētu būt zudis tiesiskais pamats, jo nekustamajā īpašumā netiekot un arī netikšot īstenota būvniecības iecere (sk. lietas materiālu 1. sēj. 6. lpp.). Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka gadījumos, kad tiek apstrīdēta tiesību normas atbilstība visam Satversmes 105. pantam, jānosaka, atbilstība tieši kuram no šā panta teikumiem ir izvērtējama (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014-36-01 15.1. punktu). Satversmes 105. pants paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu. Savukārt tā paša panta ceturtais teikums paredz valstij tiesības noteiktos gadījumos īpašuma tiesības atņemt de iure. Īpašumu piespiedu kārtā drīkst atsavināt tikai sabiedrības vajadzībām, tas pieļaujams izņēmuma gadījumā uz atsevišķa likuma pamata, kā arī tad, ja īpašums tiek atsavināts pret taisnīgu atlīdzību (sal.: Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļa un Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 22. punkts). Izskatāmās lietas prasījums ietilpst Satversmes 105. panta pirmo triju teikumu tvērumā, un pieteikumā nav ietverts juridiskais pamatojums par īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.